Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Neatdosim savus mājokļus!

Tagad modē ir informēt iedzīvotājus par drošības pasākumu ievērošanu sava īpašuma pasargāšanā no „ugunsgrēka" - kreditoriem un zagļiem. Skaidrs, ka šodien šajā jomā ikviens var paļauties tikai uz ekspertu padomiem un sevi. Arī es kā dzīves rūdīts pensionārs (mans dzīvoklis ir apzagts divas reizes pagājušajā gadsimtā, bet šajā - ne reizi) varu izteikt dažus vērtīgus priekšlikumus no savas paša pieredzes.

Būtiski ir aprīkot mājokli ar restēm, dubultslēdžiem, durvju „actiņu", kustību sensoriem, dūmu detektoriem un videonovērošanas kamerām. Pieņemsim, ka pie durvīm ir piezvanījusi/pieklauvējusi nepazīstama vai mazpazīstama jeb pat pārāk labi zināma persona. Neveriet vaļā durvis. Ja tiešām nolemjat parunāties, tad atvērtās durvis turiet uz drošības ķēdes. Uzsākot sarunu ar nelūgtu viesi, piemēram, kaimiņieni, kas atnākusi palūgt ne jau šķipsniņu sāls, bet piecus latus, nekad neatzīstieties, ka jums vispār ir nauda. Nesakiet, ka jums ir parādi vai to nav nemaz, jo pirmajā gadījumā jūs apskaudīs, bet otrajā - sāks izturēties familiāri. Jūs nevarat arī zināt, kas patiesībā stāv aiz kaimiņienes, iespējams tiesu izpildītājs!

 

Vārdu sakot, vislabāk caur durvju spraugu sarunu novirzīt uz citu tēmu. Piemēram, ka esat sasirdzis ar cūku/putnu gripu. Ticamībai derētu spēcīgi nokāsēt. Un tad uzreiz jāver durvis ciet, aizbildinoties, ka nevēlaties aplipināt kaimiņieni.

 

Nedomājiet, ka radi, draugi, kolēģi, kaimiņi pret jums izturēsies labāk, ja ar viņiem apspriedīsiet savas problēmas. Drīzāk tā kāds nelabvēlis var izzināt, vai jums pieder kas vērtīgs.

 

Pirms izejat no mājokļa, pārliecinieties, vai logu restes nav bojātas vai visi slēdži, sensori, kameras darbojas.

 

Māciet šīs zinības saviem bērniem, sievām, sievasmātēm utt. Lai viņu mutes ir uz atslēgas. Lai visas sarunas ar personām no malas ir tikai par „Ugunsgrēku" un tamlīdzīgi. Neļaujiet bērniem uz mājām līdzi vest draugus. Nesviniet mājās svētkus kopā ar radiem un draugiem. Atcerieties, pašlaik ir spēkā krīzes karantīnas noteikumi. Neuzticieties nekam un nevienam, jo reizēm izrādās, ka pat pazīstami cilvēki var izrādīties neuzticami, viņiem var būt kā minimums ļauna acs, nemaz nerunājot par garu mēli vai gariem nagiem!

 

Neizbrauciet no dzīvesvietas! Tagad nav īstais laiks ekskursijām, ceļojumiem un tamlīdzīgām blēņām.

Vadīsimies pēc devīzes - „Šodien katrs var paļauties tikai ar sevi". Uzskatu tā. Lai dzīvoklim atslēdz visu - ūdeni, gāzi, elektrību, siltumu! Bet tad gan ir jāaizbarikādējas uz gadiem pieciem, nodrošinoties ar visu dzīvībai nepieciešamo, lai durvis atvērtu un dienas gaismu ieraudzītu tikai pēc krīzes pārvarēšanas.

 

Jūs droši vien gribat zināt, vai es pats esmu gatavs sekot saviem ieteikumiem. Protams! Taču es ceru, ka tik tālu nenonākšu. Cerība mirs pēdējā - reizē ar mani.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti