Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par Saeimā apstiprināto budžetu no Satiksmes ministrijas skatu punkta

Ceļiem liesie gadi

Laikā, kad valsts budžetā līdzekļi piešķirti algām skolotājiem, mediķiem, tiesu, iekšlietu un probācijas dienesta darbiniekiem, palielināta sociālā aizsardzība mazaizsargātiem valsts iedzīvotājiem, satiksmes nozarei nākamie būs liesie gadi jeb precīzāk būtu teikt - tie būs tieši ceļu būvniecībai. 2020. gada plānotais kopējais finansējums autoceļiem ir 278,5 mlj. eiro, no kuriem krietna daļa aizies mērķdotācijās pašvaldībām, daļa pārvaldei un pārējais uzturēšanai un attīstībai. Nākamgad tieši būvniecībai valsts autoceļu tīklā pieejamais finansējums būs par 43,2 miljoniem eiro jeb aptuveni par 23% mazāks, salīdzinot ar šogad pieejamo finansējumu, un apmēram par 35 % mazāks nekā 2018. gadā.

Kā izdarīt vairāk Nākamajā gadā plānots pabeigt būvdarbus uz Jūrmalas un Siguldas šosejām. 2020. gadā būvdarbi paredzēti uz 239 km valsts galveno un reģionālo autoceļu un 152 km valsts vietējo autoceļu tīklā. Pārbūves darbi jeb jaunu ceļu būvniecība plānota tikai 70 km valsts galveno un reģionālo autoceļu tīklā, pārējie ir darbi, kas saistīti ar virskārtas atjaunošanu. Kopā Latvijā ir 7 126 km valsts galvenie un reģionālie autoceļi, tātad pārbūvei pieejamais finansējums ir mazāks par 1 % no kopējā autoceļu tīkla.

Finansējums acīmredzami ir par maz. Tāpēc tiek meklēti risinājumi autoceļu saimniecības racionālai darbībai. Viens priekšlikums risinājumam ir mazāk izmantotos vietējos autoceļus nodot pašvaldībām. Tādā veidā autoceļu finansēšanas modelis darbosies pēc principa “pareizu saimnieku katram ceļam”. Tas nenozīmē, ka autoceļus nodotu pašvaldībām vienkārši bez finansējuma – pašvaldībai par katru pārņemtu autoceļu kilometru līdzi nāktu ikgadējs finansējums 1560 eiro apmērā. Īstenojot šo principu, nākotnē būtu jādomā, kā pašvaldībām novirzīt vairāk līdzekļu sava autoceļu tīkla uzturēšanai. Tas ļautu pašvaldībām vietējos autoceļus ne tikai uzturēt, bet, pielietojot inovatīvus risinājumus, pašiem plānot un rūpēties par racionālu savu autoceļu apsaimniekošanu.

Otrs priekšlikums ir meklēt citus finansēšanas veidus. Pirmo reizi Latvijā autoceļu būvē tiek īstenots publiskās un privātās partnerības projekts Ķekavas apvedceļa izbūvei. Gadījumā, ja šis projekts izdosies veiksmīgs, tad šāda veida finansējuma piesaisti autoceļu attīstībai varēs pielietot arī turpmāk.

Ceļu satiksmes drošību izcelt no pabērna lomas Sekojam līdzi un plānojam, kā novērst ceļu satiksmes negadījumu skaitu uz valsts autoceļiem. Satiksmes drošības uzlabošanai šogad uz valsts autoceļiem vairāk nekā 30 valsts reģionālo autoceļu posmi tiek aprīkoti ar atstarojošiem signālstabiņiem, kas diennakts tumšajā laikā ļauj autovadītājiem labāk orientēties uz ceļa. Stabiņi tiek uzstādīti 43 posmos uz 27 reģionālajiem autoceļiem, gandrīz 1000 km kopgarumā. Šādu praksi plānots turpināt, jo, ieguldot salīdzinoši nelielus līdzekļus, tiek gūts efekts, ko izjūt ikviens. Vienlaikus ir jāpārskata iepriekšējā fotoradaru politika. Tiek meklēti lētāki un efektīvāk risinājumi. Tiek jau vērtēti dažādi tehnoloģiski veiksmīgi risinājumi, ko radījuši pašmāju uzņēmumi. Skaidrs, ka būs jāizmanto dažādas metodes, lai pēc iespējas samazinātu “melnos punktus” mazaizsargāto ceļus satiksmes dalībnieku drošības uzlabošanai laikā, kad valsts finansējums nozarei samazinās.


Pievieno komentāru

Lietotāju raksti