Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Partijām ir jāieņem konkrēta nostāja

Starptautisko valūtas fondu var saprast - kā ikviens aizdevējs, arī Valūtas fonds vēlas zināt, kā aizņēmējs, šajā gadījumā Latvija, spēs naudu atdot. Tādēļ arī SVF vēlas, lai Latvijas budžeta ieņēmumi būtu vairāk vai mazāk samērojami ar izdevumiem. Rekomendācijas gan ir tīri matemātiskas, nerēķinoties ar faktu, ka nodokļu paaugstināšanas gadījumā nebūs, kas šos nodokļus maksā.

Tomēr situācija nav pilnībā bezcerīga, jo SVF pēc sarunām ar premjeru Valdi Dombrovski ir piekritis pārskatīt savu nostāju, ja iegūs skaidru priekšstatu par to, ka Latvijas budžets tiks līdzsvarots citos veidos. Ja Latvijas valdība spēs vienoties par reformām, kuru rezultātā tiks palielināti valsts ieņēmumi un samazināti izdevumi, tad aizdevumu būs iespējams saņemt arī bez jaunas vispārējas (bet ne dažu konkrētu) nodokļu paaugstināšanas. Šāds reformu plāns pastāv, taču plāna īstenošana ievērojami kavējas, jo Latvija ir nevis prezidentāla, bet parlamentāra demokrātija un lēmumus pieņem nevis premjers vai prezidents vienpersoniski - par tiem vienojas vairākas valdošo koalīciju veidojošas partijas.


Diemžēl šķiet, ka liela daļa Latvijas politiķu joprojām nav sapratuši notiekošos procesus un uzskata, ka nepieciešams tikai paciesties dažus gadus, lai sagaidītu brīdi, kad viss atgriezīsies vecajās sliedēs. Kā lai savādāk skaidro vairāku koalīcijas partiju acīmredzamo nevēlēšanos īstenot reformas to pārziņā esošajās nozarēs, turklāt tādās, kuru uzturēšanai tiek tērēti ievērojami budžeta līdzekļi?

 

Negribētos ticēt, ka atsevišķu ministriju vadība nesaprot, ka reformas nozīmē nevis atalgojuma apcirpšanas galvenokārt nozaru ierindas darbiniekiem, bet gan atteikšanos no liekajām vai dublētajām funkcijām, neskaitāmajiem starpniekiem valsts naudas pārdalē un birokrātijas, samazinot administratīvo slogu un vienkāršojot administratīvās procedūras.


Dažiem politiskajiem spēkiem ir aizmirsies, ka „trekno gadu" laikā sociālais budžets ir izsmelts sauss, savukārt dāsnie kredīti izsīkuši, un Latvijai beidzot jāsāk tērēt tik, cik valsts reāli nopelna. Nākošais pārticības posms pienāks tikai tad, ja valsts spēs padarīt pārvaldes struktūras par efektīvu instrumentu uzņēmējdarbības un iedzīvotāju iniciatīvu atbalstam, kas arī ir iecerēto reformu mērķis.

 

Diemžēl realitātē vairākas partijas reformu plānus ir gatavas atbalstīt tikai vārdos, kamēr darbos viss līdzekļu ietaupījums notiek galvenokārt uz nozaru darbinieku rēķina, nevis tur, kur līdzekļus vajadzētu ietaupīt, vai vēl labāk - nopelnīt. Tāpat daudzas iniciatīvas vienkārši pazūd atbildīgo ministriju kabinetos.


Ko darīt, lai Latvijā tiktu īstenotas pārvaldes un atsevišķu nozaru reformas „pēc būtības" un līdzsvarots budžets, rodot iespējas samazināt pārspīlētos nodokļus, kā arī atjaunot piespiedu kārtā uz laiku samazinātos maksājumus iedzīvotāju trūcīgajai daļai iepriekšējā līmenī? Kā panākt, lai valstij vairāk nebūtu nepieciešami starptautiskie aizņēmumi un nenāktos uzklausīt pazemojošas aizdevēju prasības?

Manuprāt, jāsāk ar to, ka atsevišķām valdošo koalīciju veidojošajām partijām ir skaidri jāpasaka kāda ir to pozīcija - vai nu tās atbalsta premjera Valda Dombrovska iecerētās izmaiņas, vai arī piedāvā savus ieteikumus reformu īstenošanai. Līdzšinējā prakse, kad tiek turpināta „trekno gadu" pieredze, nenākot klajā ar ierosinājumiem, bet par katru cenu aizstāvot „savu" ministriju paspārnē tapušos ierēdņu un uzņēmēju konglomerātus, ir sevi izsmēlusi. Konkrēta pozīcija arī ļaus tikt skaidrībā ar visām „Parex" bankas pārņemšanas aizkulisēm un ar to saistītājiem šaubīgajiem lēmumiem.

 

Tāpat konkrēts „jā" strukturālajām reformām beidzot ļaus reāli uzlabot situāciju, nevis virzīties uz priekšu maziem solīšiem, atduroties pret neskaitāmiem politiskiem un birokrātiskiem šķēršļiem. Šim lēmumam ir jābūt atbildei uz jautājumu, kas katrai partijai ir svarīgāks - valsts un tās iedzīvotāji vai kādas savtīgas aizkulišu intereses!

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti