Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Patēriņa cenas septembrī

Septembrī, salīdzinot ar augustu, bija vērojama patēriņa cenu pazemināšanās 0.2% apmērā. Precēm cenas palielinājās par 0.1%, bet pakalpojumiem tās kritās par 1.0%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu kritumu mēneša laikā bija pārtikai, īpaši sezonas ietekmē lētāki kļuva dārzeņi un augļi. Pārtikas cenu, pirktspējas un citu izmaksu samazināšanās ietekmē pieejamāki kļuva ēdināšanas pakalpojumi. Konkurence telekomunikācijas jomā ir veicinājusi arī nozares pakalpojumu cenu sarukumu. Tāpat septembrī bija mazāka maksa par mājokli.

Savukārt, kā bija gaidāms, lielākā ietekme uz inflāciju bija cenu pieaugumam apģērbam un apaviem. Šāds cenu pieaugums nav pārsteigums, jo tas noticis uz jaunās rudens/ziemas sezonas preču ienākšanas veikalu plauktos rēķina. Steidzīgākajiem pircējiem ir iespēja iegūt sezonas jaunākās preces, bet tie, kam kurpe nespiež, noteikti būs iespēja nedaudz vēlāk par šīm precēm maksāt mazāk.

 

Konkurence un pirktspējas kritums turpinās tirgotājus kļūt pielaidīgākiem cenu politikā. Akcijas būs viens no veidiem kā uzturēt pircēju interesi. Tāpat nav izslēgts, ka valdība būs spiesta palielināt patēriņa nodokļus, kas kārtējo reizi radīs dilemmu, uz kura pleciem šo nastu uzlikt - pircēja jeb to spēs kompensēt pats tirgotājs.

 

Negaidīti liels kāpums ir bijis izglītībai. Lai arī šī nozare sāk izjust sarežģījumus tās pakalpojumu pieprasījumā un izjūt spiedienu samazināt izmaksas, novērojamā cenu pieauguma pamatā ir iepriekšējos gados noslēgtajos līgumos iecenotais mācību maksas pieaugums. Šī ietekme visticamāk būs jūtama vēl ilgi un turpmākās izmaiņas lielā mērā būs atkarīgas no reformām izglītības jomā.

 

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri, patēriņa cenas ir uzrādījušas pieaugumu 0.5% apmērā. Preču cenu vidējais līmenis nemainījās. Savukārt pakalpojumu cenas samazinās ļoti negribīgi. Tās gada laikā ir augušas par 1.8%. To lielā mērā var skaidrot ar ierobežotu pārrobežu konkurenci.

 

Arī oktobrī sagaidām, ka būs vērojama patēriņa cenu kritums. Mazināsies sezonālo faktoru ietekme, tomēr ekonomikā valdošie procesi turpinās spiest cenu līmeni uz leju. Ar katru turpmāko mēnesi arvien vairāk būs jūtama algu korekcijas, īpaši sabiedriskajā sektorā un citu reformu sekas.

 

Nākamajā mēnesī negatīva inflācija būs vērojama arī gada griezumā. Kopējais cenu līmenis kritīsies arī nākamgad. Savas korekcijas noteikti viesīs gaidāmās nodokļu izmaiņas. Jāatgādina, ka cenu un algu samazināšana ir Latvijas izvēlētais iekšējās devalvācijas ceļš, lai atgūtu savu konkurētspēju un nodrošinātu uz eksportu balstītu izaugsmi.

 

Cenu kritums ļauj daļēji kompensēt krītošo pirktspēju un saglabāt aktivitāti, un spiež uzņēmējus meklēt kā optimizēt izmaksas. Ļoti būtiski ir tas, ka izmaksas netiek primāri optimizētas uz atalgojuma rēķina, tajā paša laikā saglabājot cenu līmeni, bet meklēta optimizācija arī citās saimnieciskās darbības funkcijās.

 

Pozitīvi būtu sagaidīt arī krasāku pakalpojumu cenu samazinājumu. Tādēļ deflācija kopumā nav vērtējama izteikti negatīva, jo Latvijas gadījumā tai nav priekšnoteikumi būt ilglaicīgai. Globālās inflācijas pieauguma ietekmē, tā tiks importēta.

 

Lielākais deflācijas drauds ir ražotājiem, kam cenu un citu izmaksu optimizēšanas iespējas ir izsmeltas. Taču nu jau ilgstoši novērotā ražotāju cenu deflācija eksporta produkcijai ļauj spriest, ka eksportētāji ar to tiek galā samērā veiksmīgi.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti