Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pensiju paradokss: interesē, taču nerīkojas

Gada nogalē un jaunā gada sākumā informācijas telpa par pensijām un to uzkrājumiem kļūst blīvāka. Interneta vide ir pārbagāta ar dažādiem materiāliem, kas apliecina, ka par pensiju jādomā jau pašlaik. Tiek gan veidoti dažādi palīgmateriāli iedzīvotājiem, lai viņiem būtu vieglāk orientēties pensiju sistēmas terminos, gan doti citādi stimuli rūpēties par savu nākotnes iztikas avotu.


Tomēr tik un tā CBL Asset Management un Norstat veiktā pētījuma dati liecina, ka 73% iedzīvotāju nekad nav pārbaudījuši savu pensijas uzkrājumu par spīti tam, ka 70% cilvēku interesē, kāda būs viņu nākotnes pensija. Lai izprastu paradoksu, kādēļ interese nepāriet rīcībā, Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis un socioloģijas doktorants Andris Saulītis sniedz skaidrojumu par trim stereotipiem, ko Latvijas iedzīvotāji attiecina uz pensijas uzkrājuma veidošanu.


Stereotips: pensija ir kaut kas tālu nākotnē, par ko tagad nav jādomā


Šādu uzskatu pauž vairums jauniešu, kas tikai nesen uzsākuši darba gaitas un par pensijas vecumu, tostarp pensijas uzkrājumu, daudz nedomā. Par savu pašreizējo pensijas 1. un 2. līmeņa uzkrājumu nav interesējušies 74% jaunākās vecuma grupas iedzīvotāju. Savukārt 62% respondentu joprojām nav pārliecināti, vai izprot pensiju sistēmas darbību Latvijā, tikmēr gandrīz puse šī vecuma iedzīvotāju plāno paļauties uz valsts vecuma pensiju.


CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis skaidro, ka “ir maldīgi uzskatīt, ka par pensiju jāsāk domāt, vien tuvojoties pensijas vecumam. Uzsākot pirmās darba gaitas, ir svarīgi pieņemt izsvērtu un pārdomātu lēmumu par to, kam uzticēt savas pensijas pārvaldīšanu. Ja šis lēmums netiek izdarīts, jaunietis automātiski tiek ieskaitīts kādā no konservatīvajiem pensiju plāniem, kas ievērojami samazina iespējamos ieguvumus nākotnes pensijai. Parasti līdz 50 gadiem vērtīgāk būtu izvēlēties aktīvo pensiju plānu, bet, tuvojoties pensijas vecumam, jāizvēlas konservatīvais”.


Meklējot risinājumu cilvēku kūtrumam rūpēties par savu pensiju, socioloģijas doktorants Andris Saulītis piedāvā mainīt pastāvošo kārtību, kas nosaka, cik bieži iedzīvotājiem aktīvi jāizvēlas pensiju plāna pārvaldnieks. “Šobrīd tas jāveic tikai vienreiz dzīvē: kad pirmo reizi uzsāk darba attiecības. Tātad lielākoties relatīvi agrā vecumā, kad pensijas laiks pārsvarā ir vismaz 40 gadus tālā nākotnē. Varbūt ik pēc desmit gadiem ikkatram no mums vajadzētu atkārtoti apstiprināt vēlmi palikt pie esošā 2. pensiju plāna pārvaldnieka. Protams, kārtības mainīšana ir laikietilpīgs process, tāpēc katram pašam pagaidām būtu jāparūpējas, lai nākotnē nebūtu nepatīkamu pārsteigumu, sagaidot vecuma pensiju.”


Stereotips: nekas nav uzkrājies, un nav vērts par to domāt


Ir viegli pateikt “man jau tāpat nekā tur nebūs” un turpināt nedomāt par nākotnes pensiju. Ikdienā šādus apgalvojumus var dzirdēt diezgan bieži. “Nav ticības pensiju sistēmai, un iepriekšējās paaudzes saņemtās mazās pensijas liek domāt, ka arī nākotnē nekas labāks nevar būt. Tomēr jāsaka, ka ekonomiski aktīvam cilvēkam 35 gadu vecumā pensiju 2. līmenī pašlaik ir uzkrāti vidēji no 4000 līdz 6000 eiro. Turklāt atkarībā no izvēlētā pensiju pārvaldītāja un pensiju plāna ienesīguma nākotnes pensijas apmērs var mainīties pat par pāris desmitiem eiro mēnesī,” norāda K. Purgailis.


Andris Saulītis uzsver, ka katra iedzīvotāja pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldīšanu nevajadzētu skatīt atrauti no pārējiem finanšu lēmumiem, kuriem ir nozīmīga ietekme ilgtermiņā. It sevišķi - kā paredzēts segt vecumdienas. “Tikai puse iedzīvotāju paļaujas uz valsts pensiju, liecina aptaujas dati. Kaut gan trešdaļa aptaujāto plāno veikt uzkrājumus bankā, to sākuši darīt vien 20% iedzīvotāju. Tas ir kārtējais pierādījums tam, kā mums patīk atlikt nepatīkamus lēmumus, piemēram, atlikt naudu iekrājumiem, kas īstermiņā neko nemaina, bet ir ar lielu ietekmi vecumdienās.”


Stereotips: pensiju sistēmas darbība ir pārlieku sarežģīta


Jebkas, ko ikdienā bieži nedarām, var šķist sarežģīti. Pensijas plāna pārvaldnieku var mainīt reizi gadā, apmeklējot portālu latvija.lv vai jebkuru VSAA nodaļu. Taču aptaujas dati liecina, ka informācija par šādu iespēju nav sasniegusi vairumu Latvijas iedzīvotāju. 60% respondentu atzinuši, ka nemaz nezina, vai viņiem ir kļūdaina informācija par to, kur var noskaidrot savu pensijas 2. līmeņa uzkrājumu, savukārt 76% nezina, vai ir kļūdaina informācija par to, kur var nomainīt pensiju 2. līmeņa pārvaldītāju.


“Jāpiekrīt, ka orientēties pensiju sistēmā var būt sarežģīti, tomēr tas nemazina satraukumu par to, ka 62% iedzīvotāju neizprot pensiju sistēmu. Līdz ar to nav izpratnes arī par to, ka 1. un 2. pensiju līmenis nodrošinās ne vairāk kā pusi no pirmspensionēšanās ienākumu apmēra un ir nepieciešams veidot uzkrājumu arī pensiju 3. līmenī vai arī cita veida uzkrājumus,” secina K. Purgailis.


Šādai situācijai risinājumu, iespējams, sniegtu uzlabota datu apmaiņa starp valsti un finanšu institūcijām, katram iedzīvotājam sniedzot iespēju apskatīt pensijas uzkrājumu arī savā internetbankā vai mobilajā lietotnē. Automatizētu pakalpojumu skaits arvien palielinās, un tas neapšaubāmi ietekmēs arī pensiju pārvaldītājus un viņu lēmumus pielāgot pakalpojumus iedzīvotāju tehnoloģiskajām tendencēm. Šādu alternatīvu izvēlējušies ne mazums uzņēmumu gan pasaulē, gan Latvijā, tostarp CBL Asset Management, izveidojot dzīves cikla plānu, kas pielāgots tieši Millennials paaudzei.


Par aptauju

Socioloģisko aptauju ir veicis bankas Citadele meitas uzņēmums CBL Asset Managment sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat Latvija. Aptauja veikta 2018. gada augustā, tiešsaistē aptaujājot 1025 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 39 gadiem. Dati salīdzināti ar 2011. gada janvāra SKDS veikto aptauju: aptaujāti 1005 respondenti vecumā no 15 līdz 39 gadiem.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti