Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Plāns gūt papildu ieņēmumus budžetā ar nodokļu izmaiņām jau šobrīd lemts neveiksmei

Pašreizējā situācijā, kad par prioritāti viennozīmīgi būtu jānostāda ekonomikas veicināšana, atbalstot konkurētspējīgus, īpaši ražojošus-eksportējošus uzņēmējus un radot jaunas darba vietas, līdz ar jaunu nodokļu ieviešanu vai esošo paaugstināšanu tiks panākts pilnīgi pretējs efekts. Patlaban, kad valdības dienaskārtībā lielākais izaicinājums ir SVF kritēriju izpilde aizdevuma saņemšanai, tā cērp aitas, kas nav cērpamas - galvenokārt runājot par nodokļu palielināšanu, nevis joprojām neadekvāti milzīgā valsts aparāta tēriņu samazināšanu.

Ar nodokļu celšanu netiks atbalstīta ne rūpniecība, ne piesaistīti investori Valdība (-as) nepārtraukti spriež un sola atbalstīt rūpniecību Latvijā - tai pat laikā ar savu rīcību, lēmumiem vai vilcināšanos, to pilnībā bremzē. Piemēram, kādēļ objekti, kuros ir izvietota rūpniecība, jau ilggadēji nav noteikti par prioritāriem un tiem jau valstiskā līmenī netiek piešķirti nodokļu atvieglojumi? Tā vietā šobrīd tiek diskutēts par iespējamo NĪN palielināšanu - no 2010.gada to palielinot no 1% līdz 1,5%. Jau šobrīd ir skaidrs, ka tas viennozīmīgi negatīvi ietekmēs visus rūpnieciskos objektus, ražojošos uzņēmumus Latvijā. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos šādas izmaiņas nozīmēs, ka NĪN maksātāji valsts radīto nodokļu sloga pieaugumu nesīs uz saviem pleciem, jo šobrīd nevar būt pat runa par cenas palielināšanu un konkurētspējas zaudēšanu.

 

Turklāt nepievilcīga nodokļu politika noteikti nav ārvalstu investorus piesaistošs vai saglabājošs faktors, un jau šobrīd spēcīgi iezīmējas tendence, kad ražotnes tiek pārceltas uz citām Austrumeiropas valstīm. Tā vietā patlaban tiek spriests par uzturēšanās atļaujas saņemšanas noteikumu turīgiem investoriem atvieglošanu - nevis reālu esošo investoru saglabāšanu.

 

Jebkādas NĪN atlaides - pašvaldību ziņā?

Nav jau runa vien par NĪN paaugstināšanu, bet gan par metodēm. Ja izmaiņas attiecībā uz NĪN tiks pieņemtas, tad valdība kārtējo reizi veiksmīgi izvairīsies no atbildības, nosakot, ka nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem pašvaldības var piešķirt pēc saviem ieskatiem - likums paredz pašvaldībām atvieglojumu piešķiršanas tiesības NĪN maksātājiem, jo ieņēmumi no šā nodokļa pilnībā tiek ieskaitīti tās republikas pilsētas vai novada pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.

 

Šā brīža apstākļos, kad pašvaldībām ir samazināts budžets, maz ticams, ka tās to labprātīgi darīs. Daudz efektīvāks būtu risinājums, ka valdība definētu noteiktus kritērijus, piemēram, ražošanas apmēri, eksporta potenciāls, ieguldījums tautsaimniecības attīstībā, u.c., balstoties uz kuriem pašvaldībai būtu jāpiešķir NĪN atlaides. NĪN samazināšana varētu sekmēt pievilcīgākas nodokļu politikas veidošanos valstī, kas šobrīd ir ļoti svarīga rūpniecības attīstīšanai valstī un ārvalstu investoru intereses par Latviju saglabāšanā, nepārceļot ražotnes uz citām Austrumeiropas valstīm.

 

NĪN industriālajiem parkiem

Pēc „NP Properties" aprēķina, paaugstinot NĪN no 1% uz 1,5%, kompānijas industriālajiem parkiem maksājums pieaugs vidēji par 8%, neskatoties uz kadastra vērtības samazināšanos par, piemēram, 30%. Jau šobrīd NĪN zemei un ēkām veido 20% no visām saimnieciskajām „NP Properties" izmaksām. Tas nozīmē, ka palielinoties nodoklim, nekustamā īpašuma attīstīšanas un uzturēšanas izmaksas pieaugs ļoti būtiski.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti