Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Salaulājoties, mēs saņemam savai kopdzīvei svētību 1

Ir iecere izstrādāt pirmslaulību mācību programmu pāriem, kuri gatavojas reģistrēt laulību dzimtsarakstu nodaļā


Uzskatu, ka tas ir lietderīgi. Tā nebūtu nekāda garantija pasargāšanai no šķiršanās, tomēr kursos būtu jāapgūst pamati par to, kā kopt un sargāt savu laulību, kā labāk izprast otru, kā un cik daudz laika atrast otram. Sazināšanās māksla - kā runāt efektīvāk un kā klausīties efektīvāk, kā iemācīties piedot un kā atvainoties otram, kā cīnīties pret kārdinājumiem attiecībā uz ārlaulību attiecībām, kā vienmēr iestāties par otru un būt sava laulātā drauga karstākajam ,,fanam’’, kā risināt konfliktus, kā izrādīt mīlestību (vārdi, darbi, laiks, dāvanas un pieskārieni), kā izbēgt no rutīnas.


Šie būtu tie jautājumi, kas būtu jāpārrunā šādos kursos. Tā nav garantija pret šķiršanos. Tomēr, ja ir kaut vai niecīgākā iespēja, ka šādu jautājumu apgūšana palīdzētu veidot veselīgu laulību, tad to ir vērts apgūt. Ja kaut vai viens no visiem laulātiem pāriem neaizbēgs pie radušajām problēmām no savas laulības tādēļ, ka būs dzirdējis šo kursu, tad tas ir to vērts. Mūsu valsts būs tik stipra, cik stipras būs ģimenes. Jo mēs nopietnāk attiecamies pret savu ģimeni, jo vairāk svētības būs arī visam pārējam. Ja mēs savā dzīvē ģimeni nostādām kā kaut ko mazsvarīgu, tad arī viss pārējais no tā cietīs. Laulība ir to vērta, lai par to runātu, domātu, sargātu un par to cīnītos. Un pat ja nespējam ar laulāto draugu tikt paši galā ar savām laulības problēmām, tad jāatceras, labāk vispirms meklēt palīdzību, nevis padoties.


Laulība vai nu ir, vai nav. Nav tāda terminā, kā ,,nereģistrēta laulība’’. Ļoti vienkārši - ja kopdzīve nav reģistrēta, tā nav laulība, bet tikai draudzēšanās, bez noteikta statusa un stabilitātes, bez juridiskā pamata, bez atbildības otra cilvēka un sabiedrības priekšā. Un šeit arī varam uzdot sev jautājumu - vai mani apmierina tas, ka otrs cilvēks mani pat pēc daudziem kopdzīves gadiem vēl stāda citiem priekšā kā savu draugu/draudzeni vai par jūsu kopīgā bērna tēvu/māti, nevis vīru/sievu? Vai bērnam būs lielāka drošības sajūta mājās, ja par viņu rūpējas vīrs un sieva vai arī draugs un draudzene? Tie būsiet jūs, vecāki, kas, pirmkārt, veidos bērna priekšstatu un paraugu par laulību dzīvi.

Arī Bībelē mēs lasām, ka Dievs svētīja pirmos cilvēkus Ādamu un Ievu un tikai tad teica: ,,Augļojieties un vairojieties, un piepildiet zemi!’’. Tiekot salaulāti, mēs saņemam savai kopdzīvei svētību un caur to izlūdzamies Dieva vadību šai laulībai. Caur to mēs arī publiski apliecinām sabiedrībai (tajā skaitā vecākiem) un viens otram gan ar vārdiem, gan ar juridisku spēku, ka no šī brīža mēs esam viena ģimene. No šī brīža nevienam citam nav tiesību iejaukties mūsu laulībā un nepavisam ne izrādīt īpašas simpātijas ne uz mani, ne uz manu laulāto. Un mūsu laulību nav tiesību pārkāpt ne mums pašiem, ne arī kādam to darīt no ārpuses – ne mūsu darbam to šķirt, ne mūsu vecākiem tajā iejaukties, ne arī kādam citam laulāto pavedināt un mudināt uz šķiršanos.


Protams, te var minēt kādus piemērus, kur laulību dzīve nebūt nenoris gludi un mīlestībā. Bet vienmēr ir jautājums, kādus piemērus mēs izvēlamies. Es izvēlos, piemēram, savus vecvecākus, kuri nodzīvoja laulībā 58 gadu un ir mans labākais paraugs. Kas ir jūsu paraugs?


Protams, jāņem vērā, ka pat šajā vislabākajā paraugā būs kādas lietas, ko pieņemsiet kā savai laulības dzīvei to labāko, bet citas, savukārt, atzīsiet kā tādas, no kurām jāizvairās.


Ļoti bieži dzirdu atrunāšanos, ka jāsakrāj mājai, mašīnai, lepnām kāzām un tā tālāk, un tad gan apprecēsimies. Var jau būt, ka kāds tā patiešām domā, bet visbiežāk tās ir atrunas un iemesls ir pavisam cits. Kurš teicis, ka visam tam patiešām izdosies sakrāt un to iegādāties? Var gadīties arī tā, ka nākotnē situācija būs tieši sliktāka, nekā šobrīd? Un galu galā – vai tad jūsu laulības pamats būs šīs te materiālās lietas un dārgas kāzas, nevis mīlestība?

Otrkārt, tā ir izvairīšanās no atbildības. Dzīvošana nereģistrētā kopdzīvē tev neuzliek nekādu atbildību. Tu neesi otram neko solījis Dieva priekšā, tu neesi neko parakstījis, kā arī nekas tev nav juridiski kopīgs. Jebkurā brīdī tu vari ,,pacelt cepuri’’ un iet, kur vēlies. Nav nopietna iemesla cīnīties pret kādām lielākām problēmām.


Treškārt, tas ir mīlestības trūkums. Mīlestību cilvēks izrāda dažādos veidos, un viens no tiem ir arī apliecinot to ar savu solījumu un parakstu, ka apstiprina, ka tavi nolūki attiecībā uz šo otru cilvēku ir patiešām nopietni, un paredzēti visam mūžam. Laulībai ir jābūt izturīgam cietoksnim, kas var pārvarēt visādus uzbrukumus. Šis cietoksnis ir jāceļ ar mīlestību (visa mūža garumā). Ja mīlestības pietrūkst, tad cietoksnis (laulība) tā arī netiek sākts celt. Ceturtkārt, visi dzīvo kopā tāpat, tas ir mūsdienīgi. Kādēļ man pret to attiekties savādāk, ja man apkārtējie to neuztver, kā kaut ko patiešām vērtīgu.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Lietotāju raksti