Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Satiksmes ministra Kaspara Gerharda paziņojums

Pēdējās dienās medijos ir izskanējusi informācija par AS „Air Baltic Corporation" lēmumu algot pilotus no ārvalstīs reģistrētas kompānijas. Publiskajā telpā tiek atspoguļota arī mana nostāja šajā jautājumā, taču vēlos sniegt plašāku skaidrojumu.

Ir pagājuši jau pieci gadi kopš Latvija iestājusies Eiropas Savienībā (ES), tomēr mans paziņojums, ka uzņēmējiem ir jāizmanto iespējas, ko tai dod pievienošanās ES, ir izraisījis neviennozīmīgu traktējumu un diskusijas. Arī tagad varu atkārtot, ka ikviens veiksmīgs uzņēmējs jau ir izvērtējis, vērtē vai vērtēs iespējas samazināt izdevumus, un šajā apstāklī nav nekas peļams!  

airBaltic ir uzņēmums, kas strādā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un bijušajās NVS valstīs. Tajā nodarbināti divdesmit dažādu valstu iedzīvotāji - kopumā aptuveni 1200 cilvēki. Tikai 25% no 220 lidsabiedrības pilotiem ir Latvijas iedzīvotāji. Tieši tāpēc aviācijā, līdzīgi kā kuģniecībā, par normālu praksi tiek uzskatīta pilotu un cita specializēta darbaspēka iepirkšana un algošana no ārvalstu uzņēmumiem. airBaltic pēc šādiem principiem vadās jau no saviem darbības pirmsākumiem.

 

Man ir neizprotama kritika, kādu šobrīd saņem aviokompānija. Protams, uzņēmējiem ir jāmaksā visi likumos noteiktie nodokļi, un airBaltic nav izņēmums. Pagājušā gadā sociālā nodokļa veidā vien aviokompānija valsts budžetā ir iemaksājusi 7 miljonus latu. Lidsabiedrībā nodarbināti ne tikai daži desmiti pilotu no Latvijas, tās ir arī vairāk kā 4000 darbavietas lidostā, kas apkalpo aviobiznesu, tās ir vēl divtik darba vietas tūrisma, viesnīcu un ēdināšanas jomā. Aviācijas nozare 2008. gadā nodrošināja 2,3% no IKP.

 

Esmu saņēmis Ministru prezidenta uzdevumu sniegt paskaidrojumu par airBaltic lēmumu. Informācija, protams, tiks sagatavota, tomēr paskaidrojumus par uzņēmējiem labvēlīgu nodokļu politiku, manuprāt, premjeram ir jālūdz finanšu ministram. Es, kā satiksmes ministrs, pārraugu virkni lielāko valsts uzņēmumu, un mans uzstādījums tiem ir: strādāt ar peļņu, nostiprināt pozīcijas starptautiskajā tirgū, tādejādi panākot gan lielākas iemaksas mūsu valsts budžetā, gan nodrošinot pēc iespējas lielāku darbavietu skaitu Latvijā.

 

airBaltic piemērs ir signāls valdībai, lemjot par nodokļu politiku. Par to ir jālemj nevis slēpjoties, bet skatoties no konkurētspējas pozīcijām. Mums jārēķinās, ka blakus ir kaimiņvalstis, ka esam ES, ka daudzviet nodokļu politika ir labvēlīgāka. Tātad jādomā, ar ko mēs varam savus uzņēmējus noturēt Latvijā.

 

Latvijai ir svarīgi, lai uzņēmējs, samazinot savus izdevumus, gūtu lielākus ieņēmumus, no kuriem valstij nāktu nodokļi. Uzņēmēji vienmēr ir prasījuši optimizēt nodokļu politiku. Arī būdams ekonomikas ministrs ar šo jautājumu saskāros regulāri un kopā ar uzņēmējiem esmu nācis klajā ar vairākiem ierosinājumu nodokļu sistēmas uzlabošanai. Arī šobrīd, lemjot par ekonomikas atveseļošanas plānu, Satiksmes ministrija prasa ne tikai iekļaut transportu un sakarus prioritāro nozaru sarakstā, bet kopīgi ar savas nozares uzņēmējiem ir sagatavojusi konkrētus priekšlikumus nozares atbalstam. Priekšlikumi ietver gan nepieciešamību likvidēt nevajadzīgus administratīvos un birokrātiskos šķēršļus (jālikvidē preču pavadzīmes ar VID numuriem preču un pakalpojumu apritē, jāievieš PVN režīms par importu, jāievieš atbrīvojumi no muitas parāda galvojuma sniegšanas preču pagaidu uzglabāšanai un ievešanai muitas noliktavās), gan nepieciešamību palielināt līdzfinansējumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai, kas sastāda lielāko daļu izmaksu un padara Latviju mazāk konkurētspējīgu kravu piesaitē.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti