Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Trīs padomi, kā nekļūt par krāpniecību upuri darījumos ar nekustamo īpašumu

Latvijā spēkā esošā likumdošana, kas regulē nekustamā īpašuma (NĪ) darījumu procesu, diemžēl ir nepilnīga un sniedz iespēju veikt vērienīgus krāpniecības gadījumus. To apliecina arvien jauni notikumi un nesenā pieredze, kad organizētai krāpnieku grupai izdevās izkrāpt mantotu īpašumu Rīgā, jo pašlaik likumā noteiktā kārtība rada iespēju Zemesgrāmatā reģistrēt darījumu, izmantojot viltotus dokumentus.

Lai to novērstu, Tieslietu ministrija turpina darbu pie nekustamo īpašumu jomas normatīvā regulējuma sakārtošanas. Tāpat, lai mazinātu krāpniecību gadījumu skaitu darījumos ar NĪ, būtiski veicināt iedzīvotāju izpratni par darījumu gaitu un dažādām juridiskajām sekām. Tādēļ Latvijas Zvērinātu notāru padome ikgadējās Notāru dienās, kuras šogad noritēs 29. februārī un 1. martā, pievērsīs īpašu uzmanību darījumiem ar nekustamo īpašumu, aktīvi informējot un izglītojot iedzīvotājus par pazīmēm, kas var liecināt par centieniem izkrāpt viņu īpašumu, kā arī par apstākļiem, kas palielina risku kļūt par krāpniecību upuri.

Padoms 1: Līgums tikai pie notāra
Atšķirībā no lielākās daļas Eiropas valstu, tai skaitā Lietuvas un Igaunijas, Latvijā NĪ darījumus var slēgt privāti bez valsts amatpersonu klātbūtnes. Līdz ar to nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumi vairāk nekā 90% gadījumu arī tiek slēgti privātā kārtībā – darījuma dalībnieki pašrocīgi sastāda līgumu un noslēdz darījumu. Tas notiek mājas kārtībā, un tā slēgšanas brīdī nav nepieciešama neitrāla liecinieka klātbūtne. Tāpēc šādus darījuma līgumus ir tik viegli viltot, un neviena valsts institūcija pirms iesniegšanas Zemesgrāmatā neveic un nevar veikt uzraudzību par šādu darījuma līgumu īstumu, tiesiskumu un kvalitāti. Līdz ar to darījuma nosacījumi zināmi vien līguma slēdzējiem.

“Vienīgais veids, kā izvairīties no varbūtības, ka paliksiet bez īpašuma un bez iecerētajiem ienākumiem par to, ir līguma sastādīšanu un īpašuma tiesību reģistrāciju Zemesgrāmatā uzticēt notāram,” iesaka Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.

Padoms 2: Zibenīga īpašumtiesību reģistrācija
Latvijā ievērojams skaits personu ilgstoši nereģistrē savas īpašumtiesības pēc NĪ mantošanas vai darījuma noslēgšanas. Visbiežāk tas saistīts ar valsts nodevu Zemesgrāmatā.

“Un tomēr – tikai zibenīga īpašumtiesību reģistrācija Zemesgrāmatā var izslēgt jebkādas iespējas izkrāpt mantotu īpašumu,” uzsver V. Piziča. Neapdomīgi izturoties pret darījuma noformēšanu, nereti var sastapties pat ar situācijām, kad īpašums tiek pārdots vairākkārt un par tā īpašnieku valsts un likuma priekšā kļūst persona, kura pirmā iesniegusi dokumentus zemesgrāmatā. Vairāk par elektronisko tiesību nostiprināšanas procesu: https://www.youtube.com/watch?v=p3K4Wq4z01E

Padoms 3: Regulāri ieskatīties Zemesgrāmatā
Ikvienam, kuram ir piederošs NĪ, V. Piziča iesaka izveidot paradumu vismaz reizi mēnesī ielūkoties Zemesgrāmatā, lai pārliecinātos par īpašuma piederību. To var izdarīt jebkurā brīdī vietnē www.zemesgramata.lv. Lai elektroniski aplūkotu informāciju par personai piederošiem nekustamajiem īpašumiem, var pieslēgties, arī izmantojot savas bankas autorizācijas paroles.

Jautājumi un darījumi, kas saistīti ar mājokļa iegādi vai pārdošanu, bieži vien ir vieni no nozīmīgākajiem cilvēka dzīvē, tomēr dažkārt gandarījumu par veiksmīgi noslēgtu vienošanos aizēno negaidīti sarežģījumi. Īpaši nepatīkami tas var izvērsties situācijās, kad paši savas neapdomības vai nezināšanas dēļ esam radījuši krāpniekiem iespēju izkrāpt mums piederošu īpašumu, vēl vairāk – ciest no tā, ka no likumiskā viedokļa nav iespējams pierādīt, ka darījums patiesībā nemaz nav noticis vai noticis fiktīvi. Tāpēc Latvijas Zvērinātu notāru padome aicina būt modriem, lieki neriskēt, atliekot formalitātes, un noteikti vērsties pēc padoma pie profesionāļiem, bet jebkādu aizdomu gadījumā par iespējamiem krāpniecības mēģinājumiem – nekavējoties informēt policiju.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti