Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Uzladēja “mobilo” slimnīcā 2

Nesen bija saslimis mans švāģeris un nonāca slimnīcā. Zaļš vēl puika. Apmulsa, kad sanitāre viņam par personīgā mobilā tālruņa baterijas uzlādēšanu (vienu reizi!) prasīja samaksāt 1,50 latus. Būtu vismaz pretī paprasījis čeku! Nekā... Tagad ķer nu vēju. Izpētīju slimnīcas maksas pakalpojumus. Neatradu neko par pacientu mobilo telefonu lādēšanu. Nudien, gribas pašam lādēties!

Bet patiesībā šitais gadījums švāģeram atvēra acis. Krīzes laikā ir jāprot naudu paņemt. Viņš vienkārši sapratis, ka tagad ir iespēju laiks. Kā kruķī, tā būs! Jāsaprot, ka šodien neko vairs nevar dabūt par brīvu.  

Pavisam nesen vēl mans švāģeris galīgi bija nonācis strupceļā. Iedomājieties tikai, krīzei sākoties, viņam dažādās bankās uz paša un radu vārda bija paņemti kopskaitā septiņi kredīti! Ārprāts! Tostarp es dabūju vienu kredītu viņa vietā nomaksāt kā galvotājs. Vienbrīd biju tik nikns, ka švāģeram skaidri un gaiši pateicu: "Tu pie manis labāk vairāk nenāc. Citādi es par sevi negalvoju."

 

Bet māsa raudāja kā nopērts suns un vaimanāja, vai tagad es viņu ģimeni nicināšot. Protams, ka ne. Tā nu sākām atkal radoties, tikties pie viena svētku galda. Mārtiņdienā šie atkal bija ciemos mūsmājās. Sāka stāstīt... Švāģerim krīze, var teikt, ir beigusies. Mēnesī maksā kredītos 200 latus un dara to, mierīgi svilpodams.

 

Vārdu pa vārdam tincināju, kā viņš tā spējis nostabilizēties, jo valsts darbā nestrādā. Sievai ir minimālā alga. Strādā mārketā, kārto preces plauktos. Vai tiešām švāģeris būtu apgājis likumu? Ai, nē, viņš esot apgājis mūsējo Valsts ieņēmumu dienestu un savu individuālo uzņēmumu reģistrējis Čehijā.

 

"Man nevar piesieties. Viss ir štokos," saka švāģeris. Un cik vienreizējs esot tas čehu ieņēmumu dienests. Tik laipni cilvēki tur strādājot, tik vienkārši, kas visu izrāda, izskaidro. Ja kādu maksājumu gadoties nokavēt, neviens par to nedraud ar naudas sodiem. Viss tiekot nokārtots ar smaidu uz lūpām. Un cik jauki un patīkami esot laiku pa laikam izbraukt uz Čehiju darba darīšanās!

 

Johaidī! Izdomāt šitādu triku! Švāģers atklāja savu nodarbošanos - ir kļuvis par preču izplatītāju. Mani arī piespieda no viņa nopirkt kaut kādu tur veļas pulveri un vitamīnus. Esot simtprocentīgi ekoloģiski tīra manta, nekaitīga dabai un cilvēkam.

 

Un vēl švāģeris mani pārsteidza ar atzīšanos, ka Čehijā esot patentējis savu izgudrojumu. Un tagad sadarbībā ar kādu tur respektablu firmu viņa izgudrojums tikšot ieviests ražošanā. Proti, švāģeris par savu atklājumu uzdevis metodi, kā zemē dzenami koka stabi. Proti, ar galotnes daļu uz leju. Tad koksne mitrumā nepiebriestot un stabi ilgāk kalpojot. Firma Čehijā strikti ievērošot šito principu, gatavojot kokmateriālus un marķējot, kur tiem ir stumbra šaurais, kur resnais gals. Tā, lūk!

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Lietotāju raksti