Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vidusskolniece sporta stundā gūst rokas traumu 22

Kā jārīkojas skolas darbiniekiem?

Ja ļoti, ļoti sāp, jāmeklē ārsts
Dzintra Bokta, prokurore Gulbenē  

Ja sporta skolotājs sniedzis pirmo palīdzību un vidusskolniecei ieteicis, kur turpmāk vērsties, ja sāpes nepāriet, tad tas ir pietiekami, tad skolai nevar pārmest neko. Ja meitene teiktu skolotājam, ka ļoti, ļoti sāp, tad pedagogam steidzami būtu jāgādā par ārsta palīdzību vai pat jākārto cietušās nogādāšana slimnīcā. Vidusskolas vecuma bērns ir pietiekami liels, lai pats izdarītu secinājumus: ja neatliekami vajadzīga palīdzība, jāvēršas pie sporta skolotāja, pie klases audzinātāja vai tūlīt jāsazinās ar vecākiem. Jāsaprot, ka sporta nodarbības notiek katru dienu. Vienmēr var gadīties, ka kāds sasitas, pakrīt. Traumas smaguma pakāpi bieži momentā noteikt ir grūti.

 

Jāvadās pēc drošības instrukcijas
Arnis Šķēls, Gulbenes novada domes darbinieks

 

Skolā ir jābūt izstrādātai drošības instrukcijai attiecībā par sporta nodarbībām. Tur jābūt atrunātai kārtībai, kā jārīkojas sporta skolotājam, kā jārīkojas palīgpersonālam kritiskos brīžos. Patiesībā tas ir katras skolas iekšējās reglamentācijas jautājums. Negadījumi sporta stundās notiek ik pa brīdim. Katrs gadījums ir jāizvērtē atsevišķi. Parasti vienmēr katrai pusei ir savs viedoklis par notikušo. Sports tomēr ir nodarbība ar zināmu riska pakāpi. Ja skolotājs cietušajai skolniecei ir sniedzis pirmo palīdzību, viņš jau ir daudz izdarījis. Viņš nav ķirurgs un nevar noteikt, cik nopietna ir trauma.

 

Nekavējoties jāziņo vecākiem
Līga Bērziņa, bērnu tiesību aizsardzības inspektore

 

Pēc negadījuma, kas noticis mācību stundas laikā, pirmkārt, uzreiz jāzvana meitenes vecākiem, bet pēc tam skolniece jānogādā pie ārsta pašiem vai arī jāizsauc ātrā palīdzība. Tas nekas, ka meitenei varbūt tūlīt būs 18. Viņa atrodas skolā! Sazvanot vecākus, ja viņi saka, ka tūlīt paši ieradīsies pie sava bērna skolā, tad pedagogiem tas jārespektē. Jāgaida vecāki. Bet varbūt arī tā, ka vecāki nevar ierasties, tāpēc noteikti pareizi dara tajās izglītības iestādēs, kur pēc ikvienas traumas uzreiz audzēkni nogādā pie ārsta.

Pievieno komentāru

Komentāri 22

skolotaji nav vainigi

a-s kads tur sakars ar audzinataju??? parlasot komentarus liekas ka ar daļu tiešām kaut kas nav kartībā! Iejūtaties taču arī skolēna ādā. Kā jūs justos ja jūs atsistu roku spelējot futbolu, vina nedaudz sapētu, taču skolotājs jau sauktu mediķus no slimnīcas!

pirms 10 gadiem, 2009.10.20 22:23

Dita

Nu zini a-s!!!!!!!!!!!!!! Nerunā muļķības!

pirms 10 gadiem, 2009.10.19 16:06

a-s

nu zini _AKVAI_ ,kas tu esi par psiho analītiķi, ka vari spriest, izteikt slēdzienus, kas kuram un ar ko ir vai nav kātrībā, paskaties no malas uz sevi, tev to melno plankumu ir pašai vairāk, kā dalmāciešu sunim. Ko tu uzskati par lielāku nelaimi Gulbenei - melnais krauklis tu esi, nekas cits. Bērns , katrai mātei ir bērns lai cik viņš būtu jau liels 6 vai 26.g.
--
Vislielākā atbildība , par šo negadījumu jāuzņemās šīs klases audzinātājai, viņa nerīkojās ne pēc skolas nolikuma, ne pēc izglītības likuma, ne pēc cilvēcīgiem apsvērumiem, un neparko nav jābrīnās, ja tādi pedagogi vēl cenšas spodrināt savas spalvas, jāpadomā vai darbs ir adbilstoši ieņemamajam amatam ... pedagogi Jums arī ir pienākumi!!!!!

pirms 10 gadiem, 2009.10.19 09:38

akvai

Nervi! Nervi! Meitenes māmiņas nervi nav kārtībā! Liela jezga, bet jāsecina, ka šinī ģimenē kaut kas nav kārtībā ar savstarpējām attiecībām un notiek izlādešanās pat skrienot uz avīzi. Nu, ko? Ja tiešām notiks kāda lielāka nelaime, kādas jau Gulbenē ir bijušas daudzus gadus atpakāl, būs šis gadījums kā ģenerālmēģinājums. Vai lielā meitene pati ir tik nesaprātīga, ka nespēja ne mammai pazvanīt, galu galā nepieļaut mājās šo ažiotāžu? Bērnus vajag apdrošināt pret nelaimes gadījumiem, tas gan fakts: kauli dažiem pusaudžiem ir ļoti trausli.
Var paklupt uz ielas, var ...viss var būt. Tomēr tādas mammas - sūdzmašīnas nākas satikt. Skolotājiem izturību un prasmi novērst incidentus! Un atcerieties: ne tikai ar bumbu var trāpīt, ielieniet visi aliņās!

pirms 10 gadiem, 2009.10.18 18:18

iedz

Dzintra Bokta prokurore GALIGI nepareizi noverteja šo situaciju , kas ta pa prokuroru ja nezin Likumus ...

pirms 10 gadiem, 2009.10.18 15:39

maris

ziniet KLASESBIEDRENES - jums tikai bus 18 gadi- jums nau savus bernus un tapec jus neko laga nesaprotas par notikošo -kad jus bus savi berni un jums bus ap 35 -40 gadi tad jus runasiet pavisam savadak - Ticiet man ...

pirms 10 gadiem, 2009.10.18 15:35

Tā ir kārtējā Ģ.Boka kļūda! Brīnos par skolas administrācijas iecietību....varbūt jūtas vainīgi, ka skolā strādā neprofesionāli darbinieki, kuri nemāk nodrošināt disciplīnu stundās un nezin kā rīkoties traumu gadījumos- izsaukt ātro palīdzību un informāt vecākus!
PAR SKOLĒNA DROŠĪBU SKOLĀ ATBILD SKOLOTĀJS!

pirms 10 gadiem, 2009.10.18 13:46

Vai māminai vispār ir smadzenes? Tā vietā lai uztrauktos par vārgo meitu, vi ņa skrien uz Dzirksteli?Vai tur ir ķirurgs? Un nav ko vainot citus- ja bērnam ir osteoporozes pazīmes.Bērns jāsūta uz Rīgu un jāārstē ši slimība nevis jābļaustās. Un jo mazak tādu Bērziņu Līgu, jo labāk-tur jau aiziet nodokļu pelnītāju nauda.

pirms 10 gadiem, 2009.10.18 11:01

ARCIX 10

Velns par stenderi, kas tā par māmiņu ar savu meitiņu?

pirms 10 gadiem, 2009.10.17 21:04

tam sviests...

Vai tiešām par katru bērbu, kuram netīšām trāpīs ar bumbu vai viņš pakritīs ir jāziņo vecākiem? Tas nav normāli! Kur kas tāds redzēts, ja ne Gulbenē?
..........................................................................................
Rīcības algoritms ir gaužām vienkāršs, jebkurš skolnieks, kurš sūdzas par sāpēm jādabū līdz medicīnas darbiniekam. Medicīnas darbinieks pieņem lēmumu ziņot vecākiem, izsaukt ātros, vai iedot tableti. Jebkurā gadījumā izdarot atzīmi audzēkņa medicīnas kartiņā par laiku vietu, sākotnējo diagnozi un veiktajiem pasākumiem. Dotajā gadījumā lielākais fufelis ir tas, ka skolā, darba laikā uz vietas nav NEVIENA medicīnas darbinieka. Skolotājam nav jātaisa diagnoze, viņam vienkārši bērns jānosūta, vai jāpavada (atkarībā no cietušā fiziskā un psihiskā stāvokļa) pie medicīnas darbinieka. Sāpju šoka stāvoklī cilvēki ne tikai ar lauztu roku, bet pat ar čaukstošu galvaskausu paši aiziet pie ārsta. Bet tas nav normāli!

pirms 10 gadiem, 2009.10.17 20:06

lensa

Smieklīga problēma! Varētu padomāt, ka bērnudārznieku vienu pie ārsta aizsūtīja!! Ja skolotāji zvanīs vecākiem par katru gadījumu, kad praktiski pieaudzis tīnis kaut ko apsit, nebūs kad strādāt ne skolotājiem, ne vecākiem! Pasarg, Dievs! Priecājos, ka mans devītklasnieks ir pietiekami advancēts, lai spētu pats man piezvanīt, ja nu gadījumā kādas problēmas.

pirms 10 gadiem, 2009.10.17 19:48

tam kāds...

Ja fano par padomju laikiem, tad zini, ka padomju laikos par salauztu roku skolā vecākiem ne tikai paziņoja, bet arī tuvākā milicijas patruļa tos nogādāja pie bērna 15 min. laikā. Tā, ka nav te ko gudrot pekstiņus, jo līdz brīdim kamēr vecāki nezin par notikušo, VISU atbildību uzņemas skola. Kādu ģīmi skola, skolu valde, un visi gudrie muldētāji rādītu, ja tās meitenes veselība būtu apdrošināta par pamatīgu piķi? Apdrošinātāji paprasītu visu un no visiem tā, ka maz neliktos. Sākot ar fiksētiem telefona sarunu laikiem uz vecāku nr., un beidzot ar to, ka skolā, darba laikā, nav neviena medicīnas darbinieka.Tāpēc saku, ka šoreiz Bērziņas kundzei ir pilnīga taisnība.

pirms 10 gadiem, 2009.10.17 19:42

Klasesbiedrene Vita

No mušas uzūsts zilonis. Domāju, ka šis notikums ar rokas salauzšanu neizies ārpus GVĢ sienām, bet redz, ka GĀDĪGĀ(izsmiekls par šo vārdu,zinot to, cik maz patiesības) aizskrien uz ''Dziksteli'' un izdomā,vēl atnest sev līdzi kaut kādus izglītības likumus, cik neadekvāti rīkojies sporta skolotājs vai vēl kāds.
Skaidrs, ka skolotājs nevar precīzi noteikt, cik trauma ir nopietna, un visus taču nesūtīs uz slimnīcu par niekiem, jo bērni bieži sūdzas un čīkst par skrabām, atkarīgs no paša bērna rakstura utt. Cik man zināms, kad meitene griezusis pie Ģ.Boka, lai parādītu gūto traumu, tad viņai bija zilgana roka,bet spējusi pakustināt pirkstus, tas licis domāt, ka nav tik traki.(tā tika stāstīts)

Mātei varu pateikt,ka nevajag skolai un klasei tik daudz problēmu radīt, nav jau pirmā reize, kad viss ir normāli, bet Jūs izdomājat kaut kādus situācijas saasinājumus vai vēl nez ko.
Atklāti sakot, lasot šo rakstu var padomāt,ka puisis arī kaut kāds neriktīgais, jā, viņam vajadzēja atvainoties uzreiz, bet futbolu spēlējot jau it īpaši puiši iekarst, un par katru spēles situāciju nesaka'' atvaino,ka pagrūstiju, piebakstīju'' vai ko tādu, tā ir fiziska spēle,cīņa par bumbu, bet atvainoties tajā gadijumā tiešām VAJADZĒJA uzreiz, to nevar nolieg. Pati personīgi gan neredzēju kā notika negadījums, jo visticamāk biju otrā laukuma pusē.
Taisnība,ka klase bija pārsteigta par meitenes ieģipsēto roku nākamjā dienā,nemaz nedomāju, ka tas noticis sporta stundā spēlejot futbolu.
Uzskatu, ka šī ir neveiksmīga sakritība, ja salauztu kaut ko cits skolēns, tad vecāki nesaceltu tādu traci par vienkāršu traumu, kura bija NETĪŠA.
Meitenes mātei- kļūsties sakarīga un būs labi,jo šādi jūs tikai graujat vēl vairāk iespaidu par sevi, nevajadzētu bojāt meitai dzīvi klasē un vispār.
Cerams, ka līdz vidusskolas beigšanai šis būs pēdējais skaļais notikums no šīs meitenes mātes.
Bet paši meitenei- lai labi sadzīst rociņa.

pirms 10 gadiem, 2009.10.17 17:58

iedz

LĪGAI BERZIŅAI kundzei - pilnigi piekritu rakstitam ,,.

pirms 10 gadiem, 2009.10.17 17:06

ieva

Fakts ka jaziņo arstam vai jasauc Atro palidzibu un noteikti jaziņo Vecakiem -tas ir pirmais ko vajadzetu rikoties šada situacija . Ar cieņu ..

pirms 10 gadiem, 2009.10.17 17:01

mamma

Pilnīga taisnība Boktas kundzei,kā ari Šķēlam,bet Bērziņa lai mazliet klusē.

pirms 10 gadiem, 2009.10.17 15:04

Kaads...

Nolēmu šo rakstiņu ielikt arī te un cerams, ka "Māte" izlasīs un apdomās savu.... Nevaru citu vārdu atrast - "Tizlumu"

TEMATS.. . Vai atceries?
Kaut kas ļoti ļoti sirsnīgs.. izlasīšanai, kad ir laiks
Viena cilvēka pārdomas
Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un 80-os gados,
esam nodzīvojuši līdz šai dienai. Bērnībā mēs taču braucām mašīnās, kurām nebija
drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas košās
krāsās, kas bija ar augstu svina saturu. Nebija slepeno vāciņu zāļu
pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad netaisījās
ciet. Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no plastmasas
pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē.
Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem un gultņiem no
izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna, atcerējāmies, ka
aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās ievelties dzelošos
krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu. Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu, atgriežoties mājās tad, kad iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija. Veselu dienu neviens nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu! Grūti iedomāties.
Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā zobus, un neviens
nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikaiun vienīgi mēs paši. Atceraties? Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens nepalika resns, jo mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies. No vienas pudeles dzēra vairāki
cilvēki, un neviens no tā nav nomiris. Mums nebija spēļu konsoļu, CD, 165 TV
kanālu, interneta, mēs skrējām lielā barā uz tuvāko māju skatīties multeni, jo arī video mums nebija! Toties mums bija draugi. Mēs gājām ārā no mājas un viņus sameklējām.
Braukājām uz riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem strautiņiem, sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un pļāpājām, par ko vien gribējām. Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie durvīm vai vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši! Vieni paši cietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs
vispār izdzīvojām? Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām ābolus no kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem. Katrs kaut reizi ir
pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika pieņemti komandā. Tie,kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos. Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka neviens puisis pasaulē nezin šīs spēles noteikumus! Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā ar problēmām un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, nav eksistējis. Mums bija izvēles brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos,
atbildība, un mēs kaut kā vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties. Ja esi viens no
šīs paaudzes, tas ir apsveicami. Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās
līdz tam laikam, kad valdība jauniešiem iemainīja brīvību pret skrituļslidām,
mobilajiem, zvaigžņu fabriku...
Un kā ir tagad?
- kļūdas pēc Tu spied savas sistēmas piekļuves kodu uz savas mikroviļņu krāsns;
- Tev ir 15 numuru saraksts, lai sazvanītu savu ģimeni, kurā ir 3 cilvēki;
- Tu sūti e-pastu savam kolēģim, kurš sēž Tev blakus;
- Tu esi zaudējis kontaktu ar saviem draugiem vai ģimeni tāpēc, ka viņiem nav e-pasta adreses;
- Pēc darba dienas Tu atgriezies mājās, un atbildi uz telefona zvaniem tā, it kā joprojām atrastos darbā;
- Tu krīti panikā, ja izej no mājas bez sava mobilā telefona, un ej atpakaļ, lai to paņemtu;
- Tu no rīta pamosties, un pirmais, ko izdari - pieslēdzies internetam;

pirms 10 gadiem, 2009.10.17 14:34

Ziniet, Bērziņas kundze, neliels iekšējs lūzums sākumā nemaz neizskatās pēc negadījuma, tāpēc skolotājs rīkojās atbilstoši situācijai un sūtīja pie ārsta. Nešaubos ne mirkli, ka ātro palīdzību arī izsauktu, ja situācija to prasītu.

pirms 10 gadiem, 2009.10.17 14:29

Lietotāju raksti