Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vīrs gaida, kad pati visu sapratīšu? 5

Tieši pirmo Lieldienu rītā nejauši dzirdēju vīra telefonsarunu ar kādu personu, kas, visticamāk, ir viņa mīļākā. Tas notika tā. Iezvanījās viņa mobilais, vīrs to paķēra un metās laukā no dzīvokļa kā uguns plēsts. Tā kā šis bija maķenīt kunga prātā, pagalmā viņš sarunājās pietiekami skaļi, lai es caur atvērto dzīvokļa logu sadzirdētu dažus atslēgvārdus un zīmīgas frāzes. Piemēram, “ja tu ar mani būtu bijusi pilnīgi atklāta, es šodien varbūt būtu kopā ar tevi”, “tu pati esi vainīga”, “jaukā meitene”, “es ar tevi esmu pilnīgi atklāts”, “vajadzīgs laiks”, “es gribu, lai viņa pati saprastu”, “viņa jau ir sākusi saprast”

Vispirms man kļuva nelabi. Taču pēc tam palika žēl sava nabaga večuka un arī tās sievietes, kura uz viņu cer.


Pēc diviem gadiem mums ar vīru jāsvin sudrabkāzas. Ja es ņemtu par pilnu tikko dzirdēto vīra sarunu, jau šodien mēs vairs nebūtu abi kopā un es vairs nelolotu cerības, ka rokurokā auklēsim mūsu mazbērnus.


Par to, ko esmu dzirdējusi un sapratusi šajās Lieldienās, es neko neesmu pastāstījusi ne savam vīram, ne mūsu pieaugušajiem bērniem. Esmu un būšu klusa kā kaps. Slepus, protams, tiku noslaucījusi asariņu, taču pasaulei smaidu. Saprotu, ka šī droši vien nav pirmā reize, kad vīrs krāpj mani. Varbūt tas viņam ir tāds dubultās dzīves stils? Tāpēc diezin vai viņš grasās izjaukt ierasto dzīves ritmu un kārtību. Viņam nepietiks drosmes. Kā nekā manam vīram sen vairs nav ne 25, ne pat 45 gadi, bet krietni vairāk.


Kad es no augšas (mūsu dzīvokļa loga) tā kritiski nopētīju savu večuku brīdī, kad viņš pa telefonu taisnojās uzstājīgās zvanītājas priekšā, ieraudzīju sirmu, bārdainu, klibu vīreli ar omulības puncīti. Nodomāju - kam gan viņš vajadzīgs? Ko viņš vispār vairs var? Visa viņa varēšana ir tikai šķietamība. Kam gan to labāk zināt par mani?


Tāpēc tagad šeit es vēršos pie Jums, cienījamā manu vīru iekārojusī sieviete! Papriecājāties, un gana! Neuzticieties mana vīra solījumiem un apvārdošanai. Viņš Jūs krāpj tāpat kā mani. Teikšu pat vairāk – viņš krāpj pats sevi! Tāpēc rosinu Jūs, “pašai visu saprast”. Neklausieties vārdos, izvērtējiet šā vīrieša darbus! Sasiet, ko viņš Jums saka starp rindām, caur puķēm! Viņš taču skaidri un gaiši Jums ir licis saprast. Piedodiet, ka ir tā, kā ir.

Pievieno komentāru

Komentāri 5

Y

Nu nekā tur varāk arī nebūs. Vecis uztur tik možu garu.

pirms 5 gadiem, 2014.04.23 11:30

es

un ja nu tomēr viņš aizies, sieva? varbūt labāk ir visu saprast tā kā ir, nevis dzīvot pēc inerces un paļauties, ka visi pārējie dara tāpat?

pirms 5 gadiem, 2014.04.23 16:29

b

laid lai iet .pati raksti ka nav nekads jaunais.lai nodzivo atlikuso laimigs.mes nepiederam viens otram.var piederet manta nauda bet ne cilveks.

pirms 5 gadiem, 2014.04.23 23:29

ooooooooo

Noslauki vien savu asariņu! Neko citu vairāk nevari. Padomāt vajag,kāpēc viņam ir cita. Sāc domāt,dārgā!

pirms 5 gadiem, 2014.04.24 16:56

Lietotāju raksti