Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

VUGD atgādina: lai peldēšanās sezona nesāktos traģiski, ievērojiet piesardzību, atpūšoties pie ūdens!

Visā Latvijā 15.maijā tiek atklāta oficiālā peldēšanas sezona - lai līdz ar oficiālās peldēšanas sezonas sākumu nenotiktu traģiski nelaimes gadījumi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina vairākus priekšnoteikumus, lai atpūta pie ūdens nepārvērstos traģēdijā!

15.maija pēcpusdienā, atpūšoties pie ūdenstilpnes Viļānu novadā, divi cilvēki mēģināja pārpeldēt ūdenstilpni, tomēr nesekmīgi. Aculieciniekiem izdevās krastā nogādāt vienu no cilvēkiem, savukārt otru ugunsdzēsēji glābēji (ūdenslīdēji) atrada apmēram 30 metrus no krasta zem ūdens. Glābēji noslīkušo cilvēku izcēla krastā, un mediķi konstatēja viņi nāvi.

Neapdomīga un pārgalvīga rīcība, kā arī nezināšana nereti noved pie traģiskiem negadījumiem. Gada siltākie mēneši ir tas laiks, kad notiek visvairāk nelaimes gadījumu pie un uz ūdens. Pagājušā gada maijā, jūnijā, jūlijā un augustā izglābti 25 cilvēki, kuri bija nonākuši dažādās nelaimēs, izbaudot ūdens priekus. Savukārt šajos četros mēnešos atpūta pie ūdens traģiski beidzās 52 cilvēkiem, tostarp arī diviem bērniem, kuri noslīka.

VUGD aicina uzsākt peldēšanas sezonu tikai tad, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +18C0. Peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās (par to liecina zīme “Peldēties atļauts”), vai, ja tuvumā nav šādu peldvietu, tad tādās peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem.

Pirms peldēšanās noteikti ir jāpārbauda ūdenstilpnes gultne, jo ziemas laikā tā var būt mainījusies un uz tās var atrasties dažādi priekšmeti. Ja esat pārkarsis saulē, tad ūdenī jāiet iekšā lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo tad var sākties krampji vai rasties problēmas ar sirdsdarbību. Nepārvērtējiet savus spēkus – ja reiz esat varējis pārpeldēt šo upi, tas nenozīmē, ka varat to arī šodien.

Viens no biežākajiem noslīkšanas iemesliem ir peldēšanās alkohola reibumā, kad cilvēkam ir traucēta apziņa un viņš labprāt uzņemas risku, taču ir samazināta koordinācijas spēja un reakcijas ātrums, piemēram, lai saprastu, cik tālu esi aizpeldējis un ātri peldētu atpakaļ.

Otrs iemesls var būt arī vienkārši cilvēku pārdrošība, piemēram, lēkšana ūdenī nepārbaudītās vietās, cenšanās pierādīt savu spēju aizpeldēt tālāk par citiem.

Treškārt, karstajā laikā var parādīties veselības problēmas, kuras rodas, sakarsušam cilvēkam pārāk strauji ieejot aukstā ūdenī.

Nekad nelietojiet alkoholu pirms došanās ūdenī – ja esat reibumā, labāk palieciet krastā!

Atcerieties, ka lielākā daļa cilvēku noslīkst tieši esot alkohola reibumā! Tāpat arī atturiet savus iereibušos draugus vai radiniekus no došanās ūdenī, paliekot kopā ar viņiem vai dodoties prom no peldvietas.

VUGD atgādina, ka vecākiem arī ar bērniem ir laikus jāpārrunā tēmas, kas saistītas ar drošību pie ūdens un rīcību ārkārtas situācijās, lai siltajā laikā atpūta pie ūdens nepārvērstos traģēdijā.

Bērnu vecākiem un citiem pieaugušajiem jāņem vērā, ka bērni mācās no tā, kā rīkojas viņu vecāki un citi pieaugušie – ja viņi būs neapdomīgi un pārkāps drošības noteikumus, tad tā rīkosies arī bērni, jo domās, ka tas ir pareizi.

VUGD atgādina, ka gadījumos, ja redzat, ka cilvēks slīkst, nekavējoties izsauciet glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas!

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti