Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zaļo gaismu čurātāju tūrismam!

Šajos laikos ir jāķeras pie jebkuras iespējas nopelnīt. Mums ir jākļūst pielaidīgākiem. Ir jāsaprot, ka ārzemnieki pie mums brauc ne jau, lai baudītu drēgno klimatu. Viņi vēlas ekstrēmus piedzīvojumus. Viņi ir gatavi maksāt par šo izklaidi ārzemēs pat valūtā. Lieliski! Ko vēl vairāk mums vajag?!

Gribu parunāt par atklātu čurāšanu publiskās un pat vēsturiskās vietās ārpus tualetes. Ir jāsaprot šī izsenā vēlme visur aiz sevis atstāt šādu "vēstuli". Nezin kāpēc suņiem mēs to nepārmetam. Mēs izturamies ar izpratni pret viņu bioloģiskajiem instinktiem. Ar ko gan tūristi ir sliktāki?

 

Piedāvājumu nosaka pieprasījums. Mums būtu katram tūristam, kas iebrauc valstī, jānorīko pavadītājs - kasieris, kas nevis liegtu, bet piedāvātu tūristam pačurāt jebkurā vietā un laikā. Taču - saskaņā ar noteiktu izcenojumu. Cenā ietilptu čurāšanai patērētā laika ilgums. Vajadzētu finansiāli stimulēt veselīgu - ātru, precīzu un spēcīgu strūklu. Domāju, ka lielāka maksa jāiekasē par soločurāšanu, jo tas ir īpašs pilsoniskās drosmes akts. Grupveida čurāšana ir mazāk vērtīga, jo tādu rīcību nosaka bara instinkts.

 

Līdzās čurātāju tūrismam mēs varētu attīstīt citu biznesa veidu. Proti, vērošanu par maksu. Iedomājieties tikai! Tūristi pie mums brauktu ne tikai čurāt, bet arī vērot čurātājus! Mēs pat varētu rīkot tādus kā čurāšanas svētkus. Veidot, piemēram, dzīvu čurājošo tūristu strūklakas!

 

Nu iedomāsimies tādu skatu mūsu miesta centrā... Ir pilsētas svētki. Un viena diena ir veltīta speciāli čurāšanas tūristiem. Mēs piedāvājam viņiem "aplaistīt" vietējās varas māju un pašu varu, arī sevi, protams, par individuālu samaksu. Daudzi no mums varētu atrisināt savas finansiālās problēmas, pakalpojot tūristiem.

 

Iedomājieties tikai, ja mūsu valsts valdība atļautu sevi apčurāt pret pamatīgu samaksu, varbūt mums nemaz nebūtu jāaizņemas nauda Starptautiskajā Valūtas fondā. Vismaz finanšu ministram būtu vajadzējis šādu iespēju apsvērt.

 

Ak, bet pagaidām mēs viņus nesaprotam. Mēs ziņojam policijai, ka atkal, lūk, kāds ārzemnieks pie tāda un tāda vēsturiska objekta publiski atkailinājies un atvieglojies, atbrīvojoties no liekā šķidruma! Ar to vēl nepietiek. Mēs apcietinām nabaga tūristus, tiesājam viņus... Fui!

 

Lai gan... varbūt tas piederas pie ārzemnieku apzināti piekoptās piedzīvojumu ekstrēmās programmas! Ja tā, tad arī par ārzemnieku iespēju iepazīt mūsu cietumus mums ir jāpaņem "biļetes" maksa valūtā.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti