Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Eiropas Savienībā par "zilajām kartēm" kvalificētiem viesstrādniekiem pretrunīgi viedokļi

Brisele, 9.nov., LETA--REUTERS. Eiropas Savienības (ES) pretrunīgi vērtētajam priekšlikumam ieviest "zilās kartes", lai sacenstos ar ASV kvalificētu imigrantu piesaistīšanā un tādējādi mazinātu darbaspēka deficītu, ceturtdien neizdevās iegūt bloka dalībvalstu vienprātīgu piekrišanu.

Dažas ES valstis atbalstīja "zilo karšu" projektu, turpretim citas uzskata, ka legālā migrācija ir katras valsts, nevis Eiropas Savienības jautājums.

 

Ja ES valstis vienotos, "zilās kartes" piedāvātu kandidātiem paātrinātu procedūru darba atļauju saņemšanā. Viņiem būtu vieglāk uzaicināt savus ģimenes locekļus un pārvietoties strādāt uz kādu citu ES valsti pēc diviem pirmajā ES valstī nostrādātajiem gadiem.

 

"Mums ir vajadzīga integrēta ES politika ne vien cīņā pret nelegālo imigrāciju, bet arī lai noteiktā kārtībā uzņemtu imigrantus, kuri ieradušies strādāt Eiropas Savienības teritorijā," teica Spānijas valsts sekretāre migrācijas jautājumos Marija Konsuelo Rumi Ibanjesa.

 

Francija atbalsta šo projektu, lai padarītu ES pievilcīgāku augsti kvalificētiem imigrantiem, sacīja vēstnieks Pjērs Sellals. Arī Itālija atbalsta šo plānu.

 

Turpretim Austrijas iekšlietu ministrs Ginters Platers uz šo priekšlikumu reaģēja ļoti vēsi: "Mums jārīkojas piesardzīgi, lai turpmāk neizraisītu nevēlamu migrantu pieplūdumu."

 

Ministrs, tāpat kā daudzi citi, teica, ka katra ES valsts pati ir atbildīga par to, cik daudz viesstrādniekiem jāatļauj iebraukt tās teritorijā, un priekšroka būtu dodama strādniekiem no pārējām ES valstīm, nevis no citām valstīm ārpus ES robežām.

 

Somijas imigrācijas ministre Astrīda Torsa jautāja, kā šī shēma darbotos, ja viens no tās galvenajiem noteikumiem ir atļaut augsti kvalificētiem imigrantiem pārvietoties no vienas ES valsts uz otru, kad katra ES dalībvalsts vēlas pati kontrolēt savas migrācijas plūsmas.

 

ES migrācijas jautājumu komisārs Franko Fratīni teica, ka augstas kvalifikācijas imigranti veido tikai 0,9% no ES darbaspēka salīdzinājumā ar 9,9% Austrālijā un 3,5% ASV.

 

Lai iegūtu tiesības saņemt "zilo karti", imigrantam nepieciešams darba līgums vismaz uz vienu gadu ar darba samaksu, kas ir vismaz trīs reizes lielāka par vietējo minimālo algu, kā arī veselības apdrošināšana.

 

Kartes īpašnieki varēs uzaicināt ģimenes locekļus pievienoties viņiem vēlākais sešus mēnešus pēc pieprasījuma iesniegšanas bez nepieciešamības pierādīt perspektīvas iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju.

 

Attieksme pret karšu īpašniekiem būs tāda pati kā pret ES pilsoņiem nodokļu atvieglojumu un pensiju jomā, pārvietojoties uz citu ES dalībvalsti.

 

Viņiem arī jāpiešķir tiesības uz valsts dzīvokļiem un studiju pabalstiem, kaut gan valdības to var izvēlēties darīt tikai tad, kad viņi nodzīvojuši trīs gadus šo valstu teritorijā.

 

"Zilā karte" būtu derīga līdz diviem gadiem un pēc tam varētu tikt atjaunota. To var arī atsaukt, ja kartes īpašnieks zaudē darbu un ir bijis bezdarbnieks ilgāk par trim mēnešiem.

Pievieno komentāru

Pasaules ziņas