Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Centralizācija – neizbēgama, bet vai arī pārspīlēta?

Vārds “centralizācija” aktuāls ir bijis vienmēr. Jau pirms Gulbenes novada izveides, kas pati par sevi ir vērtējama kā centralizācija valstī noritējušās administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Līdztekus šādiem procesiem Latvijā kopumā, turklāt ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā, arī Gulbenes novadā 10 gadu laikā ir sākti un mērķtiecīgi tiek turpināti centralizācijas procesi.
“Vienmēr ir bijusi doma daudzas lietas centralizēt. Kad vēl nebija izveidots novads un pastāvēja Gulbenes rajons, mums bija divu līmeņu pašvaldības. Un jau tad daudz kas bija centralizēts,” “Dzirkstelei” atgādina novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis, kuram ir iepriekšēja deputāta pieredze gan Gulbenes pilsētas domē, gan Saeimā.
Brīžiem ir sajūta, ka centralizācija ir sava veida eksperiments. Šaubas par to radušās arī Guntim Blūmam, kurš ir bijis novada deputāts tā izveidošanas sākumā, kā arī ir strādājis gan rajona padomē, gan bijis Daukstu pagasta pašvaldības priekšsēdētājs. “Dzirkstelei” viņš saka: “Labākais variants tomēr bija rajona padome, kas sastāvēja no pagastvečiem. Tika risināti gan rajona, gan pagastu jautājumi.” Savu domu G.Blūms pamato ļoti vienkārši: “Vislielākā nelaime ir tā, ka pagastiem vairs nav absolūti nekādas teikšanas. Arī nekādu resursu nav. Un ir slikti, ka pagastveči netiek vēlēti. Vecie pagastveči, kuri vēl ir palikuši, joprojām rūpējas par saviem iedzīvotājiem, kā to ir darījuši agrāk. Bet pamazām, līdz ar paaudžu maiņu pagastu pārvaldēs, novadā attiecībā pret iedzīvotāju būs “pupu mizas”. Gribēs saglabāt puslīdz normālu algu un izkalpot centram. Tas ir slikti. Nesmuki.” Tajā pašā laikā G.Blūms secina, ka “centralizācijas procesi novadā ir gan neizbēgami, gan kaut kur arī pārspīlēti”.

Ledus halles variants vēl ir plānā
“Protams, ka daudz ko vajag centralizēt. Nevar pie katras skolas, kuru drīz likvidēs, būvēt sporta zāli. Bet mums jau vēl hokeja halle arī, šķiet, novada attīstības plānā vēl ir iekšā. Es aicinātu aizbraukt Gulbenes novada pašvaldības pārstāvjus uz Aizkraukli un paskatīties, kas tur ledus hallē atrodas. Mēs vairs pagastos neko nebūvēsim, bet Gulbenes novada centrā arī nevajadzētu rīkoties neapdomīgi. Savā laikā, kad jau bija jāsāk domāt par skolu skaita samazināšanu novadā, mēs pie ģimnāzijas sākām būvēt jaunu korpusu. Vai pareizi? Tālredzīgi?” tagad prāto G.Blūms.
Viņam taisnība - joprojām aktuāla ir Gulbenes lielā stadiona 2.kārtas rekonstrukcijas ideja ar esošo tribīņu pārbūvi. Vai tur taps arī slidotava ar nojumi, to rādīs laiks. Šobrīd pašvaldībai ir ierobežotas iespējas aizņemties naudu no Valsts kases, tāpēc projektu strauja tālākvirzība nenotiek.
Novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs gan sarunā ar “Dzirksteli” ir izteicies, ka stadiona 2.kārtas sākotnēji iecerētais darbu apjoms būtu pārskatāms.
Arī A.Caunītim ir savs skatījums uz notiekošajiem centralizācijas procesiem novada pašvaldībā: “Protams, ir jāsaprot, ar kādu mērķi notiek centralizācija. Kaut vai ar kādu mērķi izveidojām 3 pārvaldes – Izglītības, Kultūras un Sporta. Man personīgi ir bijuši brīži, kad licies, ka iemesls ir darba nodrošināšana kādam konkrētam cilvēkam. Pirms kāda laika tāda sajūta man bija par pašvaldībā strādājušo Svenu Renemani. Protams, dzīve parāda, ja mēs pieļaujam kļūdas vai nepilnības. Mēs redzam, ka novadā šodien kultūras nami ir atšķirīgi, ja vērtējam, cik sakārtoti tie ir, kā tajos notiek pasākumu plānošana, cik intensīvi norit ikdienas darbs. Centralizācija ir vajadzīga. To pašu var teikt par sporta dzīves organizatoriem. Viņi strādā ar dažādām noslodzēm. Izveidojot Sporta pārvaldi, raudzīs, lai darbošanās ir līdzvērtīga. Notiks sadarbība pasākumu rīkošanā, kā arī pasākumu plānošana un salāgošana, lai vienā datumā nepārklātos vairāki pasākumi. Lēnām mums ir jāiemācās domāt novada kontekstā. Ja vienā vietā ir grūti, problēmas ir jārisina solidāri.”

Vai tiešām ir pamats pesimismam?
G.Blūms ir bažīgs par to, ka šodien pagastvečiem “nav dotas tiesības neko izlemt”, “pat par 100 eiro ne”. “Kaut kādās sociālajās lietās pagastvečiem vajadzēja būt kaut nelieliem līdzekļiem, ar kuriem viņiem tiesības diezgan brīvi rīkoties. Es neesmu pret to, ka visi pašvaldības autobusi jānodod SIA “Gulbenes autobuss”. Taču domāju, ka reāli daļai šā transporta bija jāatrodas pagastos uz vietas, lai pagastveči komandētu maršrutus un izmantotu šos autobusus ne tikai skolēnu pārvadājumiem, bet arī kaut nedaudz vēl citiem mērķiem,” viņš saka.
Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš atzīst – daudzi pienākumi ir gājuši mazumā. Piemēram, par sociālo māju “Blomīte” Ozolkalnā bēdā novada sociālais dienests. Apsaimnieko ēku SIA “Gulbenes nami”. “Tā ka pagasta pārvaldei tur funkcijas ir ļoti minimālas,” viņš saka. Vispār kopumā esot sajūta, ka pagasta pārvaldei mazāk ir nepieciešams kaut kur iesaistīties. Piemēram, kaut vai jautājumā par to, vai visi pagasta bērni apmeklē skolu. Šķiet, problēmu neesot. Un tā patiesībā ir laba tendence. Vēl A.Rakstiņš ir novērojis, ka vismaz Beļavas pagastā noteikti ir apstājusies gados jauno, darbspējīgo cilvēku aizplūšana uz ārzemēm. Esot notikusi procesa apstāšanās. “Pat sāk atgriezties atpakaļ! Ir jauni cilvēki, kuri ir atgriezušies. Un vairāk netaisās nekur projām braukt. Man liekas, ka bieži vien mēs nenojaušam, nepamanām, ka cilvēks ir atgriezies mājās no darba ārzemēs. Viņš nenāk un nestāsta par to,” saka A.Rakstiņš.
Arī novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs “Dzirkstelei” saka: “Novadā nav tendences palielināties to iedzīvotāju daudzumam, kuri ir reproduktīvajā vecumā, bet nespēj tikt galā ar savu dzīvi un tāpēc kļūst par sociālā dienesta klientiem. Toties Ozolkalnā esošā patversme ir vajadzīga. Te es gribu runāt par situācijām, kad, piemēram, cilvēki ar invaliditāti izmanto iespēju sabiedriskajā transportā braukt par brīvu, atbrauc uz Gulbeni, piemēram, no Daugavpils, un naktī paliek uz ielas. Kur palikt? Tad ir iespēja vērsties pašvaldības policijā vai Valsts policijā un pārlaist nakti siltumā – patversmē.”

Centralizācija un taupība – divi vienā?
“Ekonomiska pamatojuma centralizācijas veikšanai daudzos gadījumos īsti nav. Mainās likumi. Un tie vairs neparedz darīt darbu mazā struktūrā,” skaidro A.Caunītis. Kā vienu tādu piemēru viņš nosauc novada bāriņtiesas centralizāciju. To darīt esot bijis nepieciešams. “Likumdošana reglamentē, kādas funkcijas ir jāveic. Sākotnēji bija bāriņtiesa katrā pagastā. Pēc tam pa vienai uz katriem trim pagastiem. Beigās tomēr sapratām, ka ir jāveido viena bāriņtiesa uz visu novadu. Varbūt tagad bāriņtiesas darbiniekiem ir lielāka braukāšana, nekā bija tad, kad bāriņtiesa atradās katrā pagastā uz vietas. Tomēr funkcionāli tas attaisnojas. Ir vieglāk izlīdzināt noslodzi starp darbiniekiem,” uzskata A.Caunītis.
Novada pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone “Dzirkstelei” saka: “Saistībā ar bāriņtiesu ir jāsaka tā, ka reorganizācijai nebija nekāda ekonomiska pamatojuma. Centralizācijas process nebija vērsts uz saimniecisku kaut kādu ieguvumu. Tas bija vairāk organizatorisks ieguvums lēmumu pieņemšanā, pārskatāmībā, darba procesu veiksmīgākā organizācijā. Tur būtu jājautā pašiem darbiniekiem. Uzreiz pieminamais noteikti ir notariālie pakalpojumi, ko vienlīdz ieguva novada iedzīvotāji atšķirībā no tā, kā tas bija iepriekš organizēts. Un arī ir skaidrs, ka tas ir pieprasīts pakalpojums bāriņtiesās.”
“Dzirkstelei” neizdevās satikties un izrunāties ar novada bāriņtiesas priekšsēdētāju Ingu Dukuri. Viņa bija ar mieru runāt tikai rakstiski un tikai ar pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālista palīdzību. Tās arī ir centralizācijas sekas pašvaldībā. Toties “Dzirkstele” izjautāja bijušo novada bāriņtiesas darbinieci Diānu Tuču, kura lika aizdomāties par to, cik liela patiesībā ir šo darbinieku slodze, par kuru samaksa nebūt nav pietiekama.
D.Tuča stāsta: “No darba bāriņtiesā aizgāju apmēram pirms pusgada. Es tiku strādājusi bāriņtiesā laikā, kad tikko bija notikusi tās centralizācija. Bija konkurss uz darbavietām, es izturēju konkursu. Kopš centralizācijas bāriņtiesā ir profesionāls sastāvs, kuru ievēl vietējie deputāti. Bāriņtiesas sastāvā ir cilvēki ar speciālo izglītību,  kuri papildus ir apmeklējuši kursu nodarbības speciāli šāda darba veikšanai. Ar to vēl ir par maz. Bāriņtiesas darbiniekam ir jāpārzina likumdošana. Es pat teiktu, ka bāriņtiesas darbinieks apvieno sevī neskaitāmas kompetences. Tas ir universāls daudzu jomu speciālists. Ir arī jāspēj būt labam psihologam saskarsmē ar cilvēkiem. Ir jāspēj veikt notariālās darbības. Tātad ir jābūt juridiskajām zināšanām. Vienā cilvēkā – vismaz pieci dažādi speciālisti! Un vēl jārēķinās, ka naktī darbs tevi var izraut no gultas. Ir jāprot pieņemt pareizo lēmumu, kas atbilst bērna interesēm.”
D.Tuča saka – šajā darbā emocionālā spriedze un atbildība ir milzīga. Un tad vēl dokumentu sakārtošana, kura jāveic nekavējoties. Un vēl jārēķinās ar to, ka tu nekad nebūsi tas labais, vienmēr pretī ir jāsaņem daudz negatīvu emociju. Taču bāriņtiesas darbiniekam ir jābūt korektam, savaldīgam, ieturētam jebkurā situācijā. Jāapzinās, ka tavs uzdevums ir glābt bērnus. Un tikai tas!
“Šajā darbā nākas piedzīvot sāpīgas, smagas situācijas, kuras nekad nevarēs aizmirst. Man tādas ir bijušas trīs, kad ļoti sāpēja sirds par bērniem. Es esmu sapratusi, ka viena pati bāriņtiesa izdarīt nevar neko. Tikai sadarbībā ar citām institūcijām! Tad kaut ko kādreiz var panākt. Tagad varu teikt – bāriņtiesas darbinieku darbs nav pietiekami labi apmaksāts. Tā bija, kad bāriņtiesā strādāju pati, un zinu, ka nekas nav mainījies arī tagad. Kad man radās iespēja pāriet uz labāk apmaksātu un emocionāli vieglāku darbu privātajā sektorā, es to izmantoju. Pirms tam novada bāriņtiesā es tiku nostrādājusi divarpus gadus,” stāsta D.Tuča.
Par novada sociālo dienestu un tā centralizāciju J.Antaņevičs saka: “Es pat negaidīju, ka mēs tik daudz būsim izdarījuši, tik daudz būsim ieguvuši.” Viņš galvenokārt runā par veco cilvēku aprūpi. “Vecuma posmā 60+ iedzīvotāju skaits novadā turpina palielināties. Un vajadzība pēc sociālās aprūpes iestādēm vecajiem cilvēkiem nemazinās. Tieši otrādi! 8.aprīlī ir atvērts centrs “Jaungulbenes Alejas”, bet tas jau gandrīz ir pilns,” saka J.Antaņevičs.
L.Reinsone stāsta, ka sociālā dienesta centralizācija bija vērsta uz lēmumu pieņemšanu, uz darbinieku rotācijām prombūtnēs, uz pārskatāmu pienākumu sadali. Un saprotamu pienākumu pārdali. Mērķis - lai visa novada kontekstā pakalpojums būtu labā kvalitātē. Arī administratīvi vieglāk organizēts un atbildīgāk. “Es domāju, ka noteikti ir jāsaka liels paldies. Sociālā dienesta darbinieki ir ieguvuši arī profesionālo pilnveidi krietni labākā kvalitātē un nepārtrauktā uzmanībā no personālvadības viedokļa, salīdzinot ar laiku, kad sociālie darbinieki bija pakļauti pagastu pārvaldēm,” viņa saka.
L.Reinsone zina teikt, ka Nacionālais veselības dienests izvērtē novada feldšerpunktu noslodzi. Viņa stāsta: “ Par feldšerpunktiem diskusija notiek. Nacionālais veselības dienests būs noteicējs, būt tiem vai nebūt. Arī pašvaldības redz pieprasījumu un apmeklētību. Novadā ir saglabāti 7 feldšerpunkti. Gandrīz visi saņem Nacionālā veselības dienesta dotāciju darba samaksai un feldšerpunktu uzturēšanai. Dažiem ar to nepietiek un pašvaldība piemaksā. Inventāra iegādi apmaksā tikai pašvaldība. Tāpat arī telpu remontu. Tomēr pilnībā pašvaldība šobrīd uztur Stradu un Stāķu feldšerpunktus. Tas ir tāpēc, ka šiem feldšerpunktiem nav iespējams izpildīt Nacionālā veselības dienesta noteiktos kritērijus par attālumu līdz pilsētai.”

Vēl daudz pārmaiņu ir priekšā
SIA “Gulbenes nami” valdes loceklis Rihards Korns “Dzirkstelei” saka, ka centralizācijas procesiem novada pašvaldībā ir “vairāk plusu nekā mīnusu”. No sava amata krēsla, runājot par komunālo pakalpojumu jomu, viņš saka tā: “Vajag redzēt kopskatu uz visu novadu.” R.Korns redz – arī tarifam novadā komunālajos pakalpojumus ir jābūt vienotam. Viņš saka: “Ja jau mēs esam viens novads! Neatkarīgi no dzīvesvietas novadā. Jāatceras gan, ka pilsētas iedzīvotāji savā veidā dotēs lauku iedzīvotājus. Tas ir neizbēgami. Tāpēc, ka pilsēta ir lielāks komunālo pakalpojumu saņēmēju apjoms un sistēmas ir kompaktākas. Turpretim, piemēram, Stāmerienas Lāčplēšos, ūdens ir jāpadod burtiski uz divām daudzdzīvokļu mājām un servisu. Tas klientu skaits šajā ciemā ir ļoti maziņš. Protams, ka tādiem ciemiem ūdenim tā pašizmaksa ir ļoti liela.”
R.Korns neslēpj – šodien uzņēmums visu laiku strādā avārijas režīmā. “Mums jau nav tādas iespējas ar esošo tarifu un citiem finanšu līdzekļiem plānot kaut ko atjaunot,” viņš saka un izsaka nožēlu, ka ne visur novada teritorijā ir veikta ūdenssaimniecības sakārtošana par Eiropas naudu. Tas šodien rada problēmas. “Nav nekāds noslēpums, ka ūdenssaimniecību uzturēšana novada laukos šobrīd “Gulbenes namiem” sagādā sava veida ciešanas. Mums tiešām ir zaudējumi. To, ka vajag apvienot SIA “Alba” ar SIA “Gulbenes nami”, es esmu teicis visiem. Tas ir nepieciešams! Nevar “Gulbenes nami” dzīvot ar tādu ūdens tarifu, kāds mums ir tagad, un nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu. Tīkli ir veci. Viņi bieži plīst. Vidēji tās ir divas avārijas mēnesī. Tas ir daudz,” saka R.Korns.

Fakti
Gulbenes novada pašvaldībā

◆ Grāmatvedībā pakāpeniskas pārmaiņas sākās ar 2015.gada 26.novembra domes sēdes lēmumu, vispirms tika centralizēta pašvaldības darbinieku algu aprēķināšana un izmaksa. Pakāpeniski pilsētas un pagastu pārvaldēm tika un optimizēti grāmatveži, un tie tagad atrodas tikai pašvaldības administrācijā; šovasar pašvaldības administrācijā ir izveidota atsevišķa grāmatvedības nodaļa, ko vada Aija Kļaviņa, kuras pakļautībā strādā 17 darbinieki. Oficiālā informācija liecina, ka grāmatvedības centralizācijas rezultātā 2018.gadā pašvaldībai ir izdevies ietaupīt 130 000 eiro. Pabeidzot centralizāciju grāmatvedībā, pašvaldība sola tās modernizāciju. Runa ir par moderno tehnoloģiju izmantošanu.

◆ 2011.gadā novadā esošie un bijušie bāriņtiesu darbinieki svinēja 15 gadu jubileju bāriņtiesai kā institūcijai atjaunotajā Latvijas brīvvalstī. Toreiz vēl Gulbenes novadā bāriņtiesa bija katra pagastā, kā arī pilsētā. 2014.gada 25.septembra domes sēdē tika ievēlēts uz pusi mazāk bāriņtiesu. Ar 2017.gadu novadā izveidota viena bāriņtiesa visai administratīvajai teritorijai. Par priekšsēdētāju tika ievēlēta Inga Dukure. Viņas vadībā bāriņtiesā strādā 11 cilvēki. Bāriņtiesa ir arī notariālo funkciju veicēja.

◆ Jau 2009.gadā bija skaidrs, ka novadā būs vienots sociālais dienests. Tas darbību uzsāka ar 2010.gada 1.janvāri. Par tā pirmo vadītāju kļuva Sandra Kuļikova. Šodien dienestu vada Jānis Antaņevičs un viņa vadībā strādā 31 dienesta darbinieks. Dienests pārrauga arī sociālās aprūpes centru “Siltais” un “Jaungulbenes Alejas” darbu, kā arī Gulbenes veco ļaužu mājas, sociālās mājas “Blomīte” un tur esošās patversmes darbu, tāpat vēl sociālos dzīvokļus Stāmerienā, Lejasciemā, Staros. Sociālais dienests tur bēdu arī par 7 feldšerpunktu darbību novadā - Beļavā, Ozolkalnā, Daukstēs, Staros, Stāķos, Strados, Druvienā. Kopš 2016.gada 1.marta dienests veco vientuļo cilvēku mājas aprūpes nodrošināšanā sadarbojas ar Latvijas Samariešu apvienību.

◆ Līdz ar Gulbenes novada izveidi teritorijā pavisam darbojās 14 dzimtsarakstu nodaļas, taču 2010.gadā ar domes lēmumu palika viena dzimtsarakstu nodaļa ar vietniekiem 5 pagastos. Ar 2013.gada 1.janvāri ir tikai viena dzimtsarakstu nodaļa - Gulbenē. Šodien novada dzimtsarakstu nodaļā kopā ar vadītāju Vitu Elsiņu strādā vēl viens cilvēks.

◆ Pagastu un pilsētas pārvaldēs viļņošanās un pienākumu pārskatīšana notiek ar katras reorganizācijas norisi kādā no pašvaldības nozarēm. Pārvaldniekiem aizvadīto 10 darba gadu laikā daļa pienākumu ir tikusi atņemta gan līdz ar skolu tīkla optimizāciju, gan saistībā ar bāriņtiesas, sociālā dienesta, dzimtsarakstu nodaļas pilnīgu pārcelšanos uz Gulbeni. Sava ietekme ir arī tam, ka laikā no 2017.gada līdz šodienai gandrīz visu ūdenssaimniecību lauku teritorijā novadā savā pārziņā ir pārņēmusi SIA “Gulbenes nami”, tāpat arī siltumapgādi Stāķos un Šķieneros. Mazāk pienākumu pārvaldēm ir sakarā ar to, ka jau pagājušajā mācību gadā skolēnu autobusi un cits pagastu transporta ir nodots SIA “Gulbenes autobuss” un citiem pašvaldības uzņēmumiem. Pārmaiņas noteikti ienesīs arī tas, ka ar 1.oktobri pašvaldībā ir izveidotas 3 atsevišķas pārvaldes – Izglītības, Kultūras un Sporta. Tās visas savas nozares un to bāzes pārraudzīs centralizēti, kā to jau dara novada bibliotēka.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Projekti