Attīstība Gulbenes novadā galvenokārt notiek, realizējot projektus 3

“Dzirkstele” turpina projekta “Kā dzīvot vai izdzīvot laukos” rakstu sēriju. Šoreiz pētām, vai taisnība, ka Gulbenes novada pagasti vienmēr bijuši apdalīti, kopš darbojas vienotā novadā no 2009.gada, salīdzinot ar pilsētu Gulbeni.

Investīcijas ir katram pagastam, pilsētai
Gulbenes novada pašvaldības Ekonomikas nodaļas vadītāja Anita Rauza skaidro, ka Gulbenes novada pašvaldības budžets ir balstīts uz novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju no 2014. līdz 2030.gadam, kurā atspoguļots pašvaldības ilgtermiņa redzējums, un novada attīstības programmu no 2018. līdz 2024.gadam. Novada attīstības programmā ir definēti rīcības plāni, ietverot trīs ilgtermiņa prioritātes: cilvēkresursu attīstība, ilgtspējīga ekonomika un uzņēmējdarbību atbalstoša vide, kultūras telpas attīstība un dzīves kvalitāte.
A.Rauza stāsta, ka novada pašvaldības iestādes un to struktūrvienības apzina savas vajadzības un nepieciešamos finanšu resursus, kā arī problēmas un to risināšanai nepieciešamos finanšu resursus nākamajam budžeta gadam. Pašvaldības Ekonomikas nodaļas speciālisti, pieaicinot iestāžu un to struktūrvienību vadītājus, novada pašvaldības vadību un atbildīgos speciālistus un domes deputātus, analizē un izvērtē pieprasījumus.
“Pieprasījumi tiek izskatīti gan teritoriju, gan nozaru griezumā, un plānojot tiek ņemtas vērā iestāžu noteiktās prioritātes līdzsvarotai visa novada teritorijas attīstībai. Iedzīvotāju skaits administratīvajās teritorijās ir nozīmīgs, tikai plānojot kultūras pasākumus, kur jau vairākus gadus finansējums kultūras pasākumiem tiek aprēķināts, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu noteiktajā pagasta vai pilsētas pārvaldē un plānotos biļešu ieņēmumus,” stāsta A.Rauza.
Interesējoties, cik pagasti saņem attīstībai un vai pagastu attīstībai vispār ir paredzēta nauda, A.Rauza atbild: “Negribētos nošķirt vai sadalīt procentos ieguldījumus katrā pagastā un pilsētā. Katrs pagasts ir atšķirīgs - ne visos pagastos ir, piemēram, izglītības iestādes, ne visos pagastos ir, piemēram, kultūrvēsturiskā mantojuma centri, pagastos ir atšķirīgas sporta būves un infrastruktūra kopumā, tādēļ procentuālais sadalījums nebūtu korekts. Noteikti varu apgalvot, ka budžets tiek skatīts teritoriju un nozaru griezumā un investīcijas ir katram pagastam/pilsētai - Gulbenes novadam. Kad prezentēju deputātiem paveikto šī gada pirmajā pusgadā, nebija neviena pagasta, kurā nebūtu veikts kāds ieguldījums,” saka A.Rauza.

Likvidējot jādod arī pretī
Vispieredzējušākais deputāts Gunārs Ciglis uzskata, ka pagasti kopumā nav apdalīti, tikai ir pagasti, kas ir saņēmuši vairāk, un tādi, kas nedaudz. “Var nodalīt divas lietas. Piemēram, kaut ko likvidējot, cilvēku paliek mazāk, līdz ar to attīstība kļūst mazāka.  Bet, ja mēs kaut ko likvidējam, tad arī jādod kaut kas pretī. Un tas jau sākās pirms 12 gadiem, kad Līgo pagastā aizslēdza vienu no pirmajām skolām novadā – Siltāju pamatskolu. Tagad tajā skolā ir sociālās aprūpes centrs. Likvidējot profesionālo skolu Jaungulbenē, arī tur tagad ir sociālais centrs. Druvienā tika saglabāta vecā esošā skola kā latviskās dzīvesziņas centrs. Litenē muižu nepārdevām, tā lēnām tiek apdzīvota. Stāmerienā atjaunojām Stāmerienas pili. Manā skatījumā, mazāki jaudīgi projekti tiek arī Rankai, Lejasciemam. Lizumā ir uzņēmējdarbība, un tās atbalstam tiek sakārtotas ielas. Manā skatījumā, apdalītākie pagasti, kuri neko praktiski nav guvuši, ir Galgauskas, Beļavas pagasts un nosacīti arī Tirzas pagasts, kaut gan Tirza pati ir jaudīga. Esam sakārtojuši tur skolu un sporta laukumu. Pilsētā varbūt mēs vairāk esam investējuši ielās un citur. Varbūt mēs ne vienmēr esam pareizi investējuši. Būtu arī kas jāmaina. Proti, jāattīsta konkrēta vieta. Ja ķeramies klāt, piemēram, Skolas ielas masīvam, tad saliekam kopā to ar Nākotnes ielas masīvu, bet tā, lai tur būtu ietves, celiņi un viss pārējais. Ir jāsakārto līdz galam viens pilsētas mikrorajoniņš un tad jāķeras klāt nākamajam. Tas jārisina kompleksi,” uzskata G.Ciglis.

Ejam tikai uz priekšu!
G.Ciglis skaidro, ka katram pagastam savas vietas attīstībai nauda tiek piešķirta, bet tajā pašā laikā norāda, ka to tomēr nevar nosaukt par naudu attīstībai, bet gan drīzāk - ikdienas nepieciešamo darbu veikšanai. “Piešķir naudu celiņu salabot vai uztaisīt iebrauktuvi invalīdiem, bet tā jau nav attīstība. Lielākā attīstība – tie ir projekti. Bet projektus es  skrupulozi šķirotu. Ja ņemam vērā iedzīvotāju skaitu, kas bija 90.gados, pret šo, ļoti daudz kas atkritīs. Ja teiks, ka jāremontē sporta zāle vai sporta laukums, kaut gan nav skolas, tādā gadījumā es prasītu diezgan pamatīgu pamatojumu, kāpēc tas vajadzīgs. Kopumā gan kultūras un sporta būves novadā ir sakārtotas un ir daudzmaz labā līmenī,” saka G.Ciglis.
Litenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Lapiņš arī piekrīt, ka attīstība pagastā vairāk notiek caur projektiem, bet tajā pašā laikā uzsver, lai arī tie ir projekti, nepieciešams arī pašvaldības līdzfinansējums un atbalsts. “Mēs noteikti nejūtamies apdalīti! Piemēram, šogad tik daudz kas tika izdarīts! Estrādes remontam nauda tika rasta no pašvaldības budžeta. Labiekārtota Litenes nometnes vieta, kurā uzstādītājam lielgabalam naudu piešķīra Aizsardzības ministrija. Sakārtots “zaļais dzelzceļš”, saremontēts dzelzs tilts. Sakārtojām arī tautas nama ieeju, uzstādījām strūklaku, kura tapa par iedzīvotāju ziedojumiem un ar novada pašvaldības atbalstu. Uzlabota ģimenes ārsta prakses infrastruktūra,” uzsver V.Lapiņš.  

Ideāli godīgi sadalīt nevar
Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis domā: “Ideāli godīgi sadalīt līdzekļus vispār nav iespējams.”
Viņš skaidro, ka katram pagastam līdz novada izveidošanai “jau bija kaut kāda sava attīstība”.
“Un novada mērķis jau no pirmās dienas bija pavilkt tos pagastus, kuriem kaut kas vairāk vai mazāk nebija izdarīts. Vai kāds vispār bija uzlicis uz papīra un izvērtējis, kuram pagastam tobrīd nebija tā attīstība kādā vienā vai otrā jomā un kurš bija kaut ko vairāk sasniedzis? Tas jau nekad nav tā, kā piefiksēts. Ja kāds pasaka, ka citam tiek vairāk vai mazāk, tad vienmēr tiek nedaudz arī pārmests: redz, jums toreiz tas un tas nebija izdarīts, mēs to sakārtojām. Es nevaru sūdzēties: mums ir nosiltināts sporta nams, ielu apgaismojums ir nācis šur tur klāt, bijusi iespēja piedalīties “Satekas” projektos, kur līdzdalības budžets ir no pašvaldības maka, ir uzlaboti atsevišķi ceļu posmi. Mums šobrīd ir uzsākta daudzdzīvokļu mājas “Stāķi-11” projekta īstenošana. Šī māja pilnībā tiek pārbūvēta. Pirmajā stāvā telpas tiek pielāgotas sociālā statusa vajadzībām, otrajā stāvā tiek pilnībā pārbūvēti dzīvokļi, lai tie būtu piemēroti dienesta dzīvokļiem. Tie būs lieli darbi, kas šajā objektā tiks izdarīti. Ēka ir Stāķu centrā, un tā ir pati vecākā daudzdzīvokļu māja, kura diemžēl bija diezgan nolaista,” stāsta J.Duļbinskis.
Viņš cer, ka nākotnē tiks rasta iespēja sakārtot arī daudzdzīvokļu namu iekšpagalmus Stāķos un Šķieneros. “Ja pirms tam bija problēma, ka Šķieneros daudzdzīvokļu mājas atrodas uz privātas zemes, tad tagad jau divus gadus tas ir pašvaldības īpašums, līdz ar to nav nekādu šķēršļu sakārtot brauktuves iekšpagalmos,” saka J.Duļbinskis.
Savukārt Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš ir pārliecināts, lai pagastā notiktu jelkāda attīstība, sākumā ir jāsakārto ceļi - gan valsts, gan pašvaldības. “Es arī pamatā prasu līdzekļus ceļiem, jo uzskatu, ka vispirms jāsaved kārtībā ceļi, lai cilvēki var pārvietoties, un pēc tam jādomā par pārējo. Mums vairāk tiek investēts saimnieciskās lietās – katlumāja uzbūvēta, labotas ielas,” saka A.Rakstiņš.

Iedzīvotāji maz var ietekmēt
Deputāte Guna Pūcīte, kura strādā pirmo sasaukumu, uz jautājumu, vai taisnība, ka Gulbenes novada pagasti vienmēr bijuši apdalīti, kopš darbojas vienotā novadā no 2009.gada, salīdzinot ar Gulbenes pilsētu, saka: “Vispirms jau – katram būs sava taisnība.”
Viņa uzskata, ka īsti par pagastu apdalīšanu finanšu aspektā un kaut kādām priekšrocībām Gulbenes pilsētai runāt nevar. “Drīzāk 2009.gadā, apvienojot visa novada budžetu vienā veselā, tika mērķēts uz novada līdzsvarotu attīstību. Līdzīgi kā Gulbenes novads saņem dotāciju no bagātajiem Latvijas novadiem valsts līmenī, tā arī Gulbenes novadā, sapludinot visu pagastu un pilsētas budžetus vienā, turīgākie pagasti balstīja un balsta ne tik turīgos. Tas no vienlīdzīgas teritorijas attīstības viedokļa nav slikti. Toreiz rajona, tagad – novada centrs ir Gulbenes pilsēta, tādēļ loģiski, ka centram būtu jāattīstās tieši pakalpojumu pieejamības ziņā. Respektīvi, kas nav pieejams laukos – banku un valsts iestāžu klātienes pakalpojumi, plašākas tirdzniecības pakalpojumu izmantošanas iespējas, tam būtu jābūt pilsētā. Centralizējot grāmatvedību, līdz ar to samazinot štatus pagastu pārvaldēs, būtiski tika mazināta pagasta pārvalžu loma, tas principā turpinās arī tagad – centralizējot kultūru un sportu. Domāju, ka šādā – pašu pagastu lēmumu pieņemšanas - aspektā “apdalīšana” ir notikusi. Pagastu iedzīvotāji maz var ietekmēt novada vadības un izpildvaras uzņemto kursu. Pagastu kopienas kļuvušas kūtras, aktivizējas tikai akūti sensitīvos jautājumos – mājsaimniecību finanses, sociāli nozīmīgi procesi, piemēram, Tirzā – par personu ar garīga rakstura traucējumiem izmitināšanu, izglītības reformas īstenošana - skolu likvidācija Stāmerienā un Galgauskā. Instruments, ar kuru tagad cenšas atgūt iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā, ir līdzdalības budžets, bet ar to ir par maz. Kas ir paveikts, lai iedzīvotāji justos vienlīdzīgi pilsētā un laukos? Iedzīvotāji vienlīdzīgi pilsētā un laukos nebūs nekad. Tās ir divas dažādas dzīves telpas un izvēles, kur dzīvot,” pauž G.Pūcīte.
Viņa uzskata, ka laukos ir vairākas fundamentālas pamatvajadzības, kas arī nodrošinātu zināmu vienlīdzību: pagasta teritorijā tas ir labs valsts vai pašvaldības ceļš un iespēja pieslēgties inženierkomunikācijām; pagasta centrā – izglītības un medicīnas pieejamība, kultūras un sporta iespējas, nepieciešamo preču iegāde.  “Ņemot vērā šodienas situāciju, kad arvien vairāk darbinieku strādā attālināti no mājām, jau tagad nekustamo īpašumu tirgū ir novērojams gan pieprasījums, gan darījumu skaita pieaugums lauku viensētu segmentā. Tas vieš cerību, ka uz Rīgu pārcēlušies “lauku bērni”, saglabājot iespēju strādāt attālināti, pārcelsies atpakaļ uz dzimto novadu. Taču jebkuram šādam potenciālam novada jaunajam iedzīvotājam būtiskas ir manis nosauktās pozīcijas,” uzsver G.Pūcīte.


Uzziņai

2019.gadā pabeigta 26 projektu un būvniecības objektu realizācija. Kopējā vērtība - 11 888 852,51 eiro.

Cilvēkresursu attīstības jomā īstenotie projekti:
◆ “Jaungulbenes Alejas” energoefektivitātes paaugstināšana”
◆ “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Gulbenes novadā”
1.kārta.
◆ “Proti un Dari!”.
◆ “SAC “Dzērves” apkures katla iegāde un uzstādīšana”.
◆ “Gulbenes 3.PII “Auseklītis” nodrošināšana ar interneta pieslēgumu”.
◆ “Jaungulbenes PII apkures katla maiņa”
◆ “Stāķu PII teritorijas labiekārtošana”
◆ “Lejasciema PII celiņu bruģēšana” .
◆ “Lejasciema PII teritorijas apgaismojuma pārbūve”.
◆ “Gulbenes novada valsts ģimnāzijas ēkas piebūves telpu vienkāršotā atjaunošana” 1.kārta.
◆ “Gulbenes 2.vidusskolas pārbūve”.
◆ Pašvaldības finansējums šiem projektiem - 2 361 431,30 eiro.
Kultūras telpas attīstības un dzīves vides kvalitātes jomā īstenotie projekti:
◆ “Stāmerienas pils gaismas ceļā”.
“Gaismas ceļš caur gadsimtiem”.
◆ “Stāmerienas muižas pils kolonādes-pergolas restaurācija”.
◆ “Multimediāla atklāsme Stāmerienas pils ārtelpā” .
◆ “Iededz gaismu Stāmerienas pilī!”.
◆ “Stāmerienas pils jumta un fasādes atjaunošana un restaurācija”.
◆ “Pastāvīgās ekspozīcijas izveide Stāmerienas pilī”.
◆ Pašvaldības finansējums šiem projektiem - 2 464 514,41 eiro.

Ilgtspējīgas ekonomikas un uzņēmējdarbības atbilstošas vides jomā īstenotie projekti:
◆ “Rotācijas apļa izbūve, Brīvības ielas pārbūve” .
◆ “Purva ielas pārbūve”.
◆ “Meliorācijas sistēmu atjaunošana Gulbenes novada teritorijā”.
◆ “Nākotnes ielas pārbūve” 3.kārta.
“Siltumenerģijas monitoringa iekārtu uzstādīšana pašvaldības īpašuma esošajās ēkās”.
◆ “Green Railways Est-Lat 24” (“zaļie dzelzceļi”).
◆ “Krustalīces tilta rekonstrukcija uz pašvaldības autoceļa Rēzeknes ceļš -
Jūdzkalni”.
 ◆ Pašvaldības finansējums šiem projektiem 1 105 330,60 eiro.

Avots: Gulbenes novada pašvaldības 2019.gada publiskais pārskats

Lauku ceļi ir atjaunoti/pārbūvēti aptuveni 80 kilometru garumā, ielas - apmēram 30 kilometru garumā, ietves - apmēram 30 kilometru garumā, atjaunoti 2 nozīmīgi tilti laukos. (2009.-2020.)

Avots: Gulbenes novada pašvaldība


Vai pagasti ir pabērna lomā Gulbenes novadā?
Sandra Āre, Druvienas “Silmaču” muzeja vadītāja:
- Esam apdalīti, īpaši, ja runā par “Silmaču” muzeju. Noteikti! Par “Silmaču” muzeju saka, ka tas ir mūsu novada zīmols, bet lielāka nauda tajā ieguldīta nav. Parasti pārrunājam ar pagasta pārvaldes vadītāju, ko mums vajadzētu, bet nekad to naudu neiedod. Uz skatuves grīda ir puslikta, paši ar saviem materiāliem mēģinām, knapināmies. Skatāmies, ka citur nauda tiek dalīta. Arī Druvienas vecajai skolai – muzejam daudz ko vajadzētu, bet tiek ļoti maz. Var pārvaldes vadītājs cīnīties un teikt, bet šoreiz kaut kā vairāk tomēr domā par pilsētu, bet lauku ļaudis, cik vispār viņi ir palikuši, tomēr netiek īpaši ņemti vērā. Ir tik, cik paši aktīvie cilvēki dara. Piešķir ļoti maz naudas, bet grib, lai viss te būtu. Ja neieguldīs, tad arī nebūs! Pilsētā iegulda līdzekļus, piemēram, uzliek bruģi, bet nav kvalitatīvs izpildījums. Manuprāt, vajadzētu kādam stingrāk sekot līdzi arī izlietotās naudas plūsmai, lai tie darbi, kas paveikti, būtu ilgspējīgāki. Ja naudu piešķir, tad darbs jāpaveic rūpīgi. Jāstrādā kā īstam saimniekam pienākas.

Ingars Manguss, Tirzas iedzīvotājs:
- Tirzā nekā taču nav kopš 2009.gada - vienkārši eksistējam. Bija kanalizācijas projekts, ko es atceros, un tas arī viss. Varbūt es kļūdos, bet es neko citu neatminos. Mums visu bremzē ceļi - pie mums “nenāk” asfalts. Kāds ir ceļš Lizums - Tirza! Tas ir nozīmīgs un svarīgs ceļš daudziem. Ja mazie pagasti nomirst, tad tam pamatā ir ceļi. Ceļš ir dzīvības artērija. Kur ir ceļš, tur ir arī attīstība. Tirzas pagasts gadu laikā kļūst tikai drūmāks. Mazāk darba vietu, piemēram, likvidējās gateris, bet cilvēkiem vismaz bija darbs. Paldies Dievam, ka “benzīntanku” Tirzā, kuru aizslēdza, tomēr nopirka lietuvieši, tagad tas strādā.  Cerams, ka nebankrotēs. Jā, mums ir skola, bet cik ilgi tā būs, arī nezinām.


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Jutis

Kad salabos nākamo daļu brīvības ielu un kurā gadsimtā varētu tik Litenes iela pie asfalta???

pirms 21 dienām, 2020.11.13 21:02

"Mediju projekts"