Nelegālais darbs – “hidra”, ar kuru pagaidām valsts dienesti netiek galā 10

“Mums vajag panākt, lai novadā darba vietu būtu vairāk nekā cilvēku. Tad jau varbūt viss pavirzīsies otrādi – cilvēki nevis brauks projām, bet atpakaļ. Situācija, ka novadā nesamazinās iedzīvotāju skaits, ir pirmais uzstādījums,” Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs nesen teica sarunā ar “Dzirksteli”.
Viņš pauda, ka šāds ir ne tikai viņa bet arī biedrības “Uzņēmēji Gulbenes novadam” viedoklis.

Oficiāli – 763 bezdarbnieki, cik vēl ir ārpus darba tirgus?
Realitātē Gulbenes novadā uz 7.decembri ir bijuši reģistrēti 763 oficiālie bezdarbnieki (saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras “Dzirkstelei” sniegto informāciju). Nereģistrētais darbaspēks, kas tiek vai netiek nodarbināts, iespējams, ir vēl lielāks. Tas nozīmē, ka arī šobrīd Gulbenes novadā ir tāda iedzīvotāju daļa, kuri ir “nestabili nodarbināti”, “nepiederoši” redzamajam darba tirgum, kuri ir “slēpti” nodarbināti. Šie termini ir trāpīgi formulēti Eiropas Komisijas izdotajā “Zaļajā grāmatā” (izdota 2006.gadā), risinot tēmu par darba likumdošanas modernizēšanu, lai risinātu 21.gadsimta radītās problēmas.
“Nelegālajai nodarbinātībai ir divas sejas,” “Dzirkstelei” saka novada deputāts Gunārs Ciglis. Viņš no sirds atbalsta tos cilvēkus, kas nupat vasaru un siltās rudens dienas pavadīja mežā ogojot un sēņojot, jo tā viņiem bija peļņas iespēja, “atspēriens”, lai samaksātu parādus, tas ir bijis atbalsts ģimenēm, bērniem skolas gaitu atsākšanai. “Ir rāpojusi pa mežu divus, pat trīs mēnešus,” teic G.Ciglis. Taču no valsts viedokļa tāda nodarbinātība īsti legāla neesot, jo cilvēki strādājuši, nemaksājot nodokļus.
G.Ciglis atzīst – ne visiem Gulbenes novadā ir vienlīdz labas iespējas legāli normāli pelnīt. Tagad situāciju pasliktina vēl arī COVID-19 krīze. Taču viennozīmīgi nosodoši G.Ciglis vērtē gadījumus, ja legālajā darba tirgū nopietni uzņēmumi saviem darbiniekiem “oficiāli parāda” tikai minimālo algu, bet pārējo kaut kā samaksā “konvertā”. Sevišķi satraucoši, ka šāda aina atklājas pēc veiktajiem publiskajiem iepirkumiem. Arī tādiem, kur darbu pasūtītāja ir pašvaldība, piemēram, celtniecībā vai ceļu būvē. G.Ciglis saka – visi nodokļi taču ir ierēķināti izmaksās. Bet, ja darba devējs “izbrauc” šādā veidā un cietēji ir darbinieki, “tas tik tiešām ir nosodāmi”, uzsver G.Ciglis.

Valsts iestādes vispirms konsultē, tad soda
Pirms trim gadiem valstī tika mainīta politika, veidojot komunikāciju ar darba devējiem. Tika aktualizēts sauklis "Konsultē vispirms!". Šādai politikai, kuru aizsāka Valsts kanceleja un Ekonomikas ministrija, pievienojās arī Valsts darba inspekcija - “Dzirkstelei” stāsta tās sadarbības un attīstības nodaļas vadošā eksperte Ilze Kalniņa. Tas ir mēģinājums “motivēt darba devējus ievērot normatīvo aktu prasības, bet administratīvais sods tiek piemērots tikai gadījumos, kad tiek apdraudēta nodarbināto veselība un dzīvība vai būtiski pārkāptas darba tiesības”, uzsver I.Kalniņa.
Inspekcija  kontrolē to, vai darba devēji un uzņēmumi ievēro noteiktās prasības darba tiesībās un darba aizsardzībā. “Lai būtu droša, veselību un dzīvību neapdraudoša darba vide un darba tiesiskās attiecības tiktu realizētas korekti (būtu noslēgti darba līgumi; tiktu nolīgta un maksāta alga, kas nav mazāka par Latvijā noteikto minimālo algu; tiktu izmaksāta darba samaksa atbilstoši nolīgtajam; tiktu piešķirti ikgadējie atvaļinājumi, ievērota atlaišanas procedūra utt.),” skaidro I.Kalniņa.
Praksē gan ne vienmēr viss iet kā pa sviestu. Lūk, kā “Dzirksteles” portālā raksta kāds lietotājs: “Kurš jelkad ir pārbaudījis, kā strādā mežstrādnieki? Te es nedomāju darbu kā tādu, bet oficiāli līgumu ar visu, kas pienākas. Trīs vietās strādāju, lūgšus lūdzos līgumu ar visiem nodokļiem, domājat, ka dabūju? Nē. Bet darba stundas bija oi, oi, oi. It īpaši vasarā, kad ir ilgi gaisma. Mani nebaida darbs, tāpēc šo es neturpināju, bet aizgāju strādāt uz kokapstrādi.”

Čeku loterija palīdz atklāt “aplokšņu” algas
“Jāpiekrīt, ka Latvijā joprojām lielāko ēnu ekonomikas īpatsvara daļu veido „aplokšņu” algas,” “Dzirkstelei” saka Valsts ieņēmumu dienesta galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja. Šogad Latvijā par “aplokšņu" algām ir uzsākti arī 17 kriminālprocesi un 3 ir nodoti kriminālvajāšanai, viņa stāsta.
“Ikviens darbinieks var vērst uzmanību uz nelikumīgām darbībām, ar kurām ir saskāries, un ziņot par to Valsts ieņēmumu dienesta e-pastā “parkapumi@vid.gov.lv” vai pa tālruni 80009070. Gadījumos, kad dienesta rīcībā ir neapstrīdami un konkrēti pierādījumi par to, ka darba devējs nav aprēķinājis un deklarējis par saviem darbiniekiem nodokļus, ir iespējams veikt pārbaudi uzņēmumā. Jo precīzāka un detalizētāka informācija tiek sniegta, jo noderīgāka tā ir. Piemēram, ziņojot par "aplokšņu" algu izmaksu, noderīga būs informācija par dienu, datumu un vietu, kur notiek šo algu izmaksa, nevis vispārīgs fakts,” saka E.Teice-Mamaja.
Lai cik savādi liktos, pēdējā pusotra gada laikā “aplokšņu” algas atklāt palīdzējusi iedzīvotāju lielā aktivitāte čeku loterijā.
“Vēl viens kritērijs, kas norāda uz “aplokšņu” algu risku, ir vidējais atalgojums, proti, ja tas kādā uzņēmumā ir vienāds vai mazāks par valstī noteikto minimālo mēnešalgu vai būtiski zemāks par vidējo algu attiecīgajā nozarē. Tādēļ VID tīmekļvietnē “Publiskojamo datu bāze” (PDB) tiek publiskoti dati par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks,” stāsta E.Teice-Mamaja.
“Dzirkstele” pārliecinājās, ka minētajā datubāzē informācija ir aktualizēta 25.novembrī un tur ir atrodami vairāku Gulbenes novada uzņēmumu nosaukumi, piemēram, vairākas zemnieku saimniecības.

Skaidras naudas aizdomīgas iemaksa bankomātā
Viens no rādītājiem, kad rodas aizdomas par nelegāliem ienākumiem un nelegālu nodarbinātību, ir skaidras naudas iemaksas bankomātos. Šājā sakarā akciju sabiedrības “SEB banka” privātpersonu segmenta komunikācijas vadītāja Elīna Neimane “Dzirkstelei” saka: “Šogad vidējais skaidras naudas iemaksu skaits vienā bankomātā (SEB nankā) viena mēneša laikā ir 1183 darījumi, bet vidējā iemaksas summa ir 331 eiro. Bankas pienākums ir izprast savu klientu naudas līdzekļu izcelsmi, un ikvienai bankai savā darbībā un procesos jāievēro tās darbību regulējošo normatīvo aktu prasības. Līdzīgi kā citur pasaulē arī Latvijā banku pienākums atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir īstenot principu “Pazīsti savu klientu” ("Know your customer"), kura mērķis ir ne tikai nodrošināt klientiem labāku servisu, bet pamatā izvairīties no iespējamiem krāpnieciskiem darījumiem. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām banka uzrauga klientu darījumus kontos (arī skaidras naudas iemaksu darījumus) un to atbilstību klienta profilam. Banka pievērš arī uzmanību pazīmēm, kas varētu liecināt par nodokļu apiešanu vai izvairīšanos no to nomaksas. Konstatējot aizdomīgas un klienta profilam neatbilstošas darbības, bankai ir tiesības pieprasīt un klientiem ir pienākums iesniegt izpētei nepieciešamo informāciju un dokumentus, kas apliecina šo līdzekļu izcelsmi. Lai mazinātu iespējamos krāpnieciskos darījumus, gan privātpersonām, gan juridiskajām personām ir arī noteikts skaidras naudas iemaksas limits bankomātā – 7000 eiro mēnesī privātpersonām un 9000 eiro mēnesī uzņēmumiem.”


Uzziņai

Gulbenes novadā Valsts darba inspekcija:
◆ 2019.gadā veica 107 apsekojumus uzņēmumos un to struktūrvienībās, tajā skaitā saistībā ar nereģistrētu nodarbinātību –
12 gadījumos; tika atklātas 14 nereģistrēti nodarbinātas personas; 6 gadījumos piemērots sods – kopsummā 2030 eiro - par nereģistrētu nodarbināšanu;
◆ 2020.gada 11 mēnešos veica 123  apsekojumus uzņēmumos un to struktūrvienībās, tajā skaitā saistībā ar nereģistrētu nodarbinātību – 18 gadījumos; tika atklātas 18 nereģistrētas personas;
6 gadījumos piemērots sods – kopsummā 1830 eiro – par nereģistrēto nodarbinātību.


Valsts darba inspekcija ar 1.jūliju (kad spēkā stājās Administratīvās atbildības likums) par pārkāpumiem darba tiesībās:
◆ par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā piemēro naudas sodu darba devējam (kas ir fiziska persona) no 14 līdz 70 naudas soda vienībām (vienas naudas soda vienības vērtība ir 5 eiro), juridiskajai personai - no 140 līdz 720 naudas soda vienībām;
◆ par informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem iesniegšanas nosacījumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu darba devējam (fiziskajai personai) no 28 līdz 100 naudas soda vienībām, juridiskajai personai - no 70 līdz 1420 naudas soda vienībām.


Četri reāli stāsti

Rīcība valsts un pašvaldības līmenī, lai apkarotu slēpto nodarbinātību, pagaidām nav spējusi iznīcināt “šmaukšanos” nodarbinātībā un tā saucamo nodarbinātības “pelēko zonu”. Kas pamudina cilvēkus meklēt un izvēlēties variantus nelegālam darbam? “Dzirkstele” aptaujāja vairākus novadniekus (vārdi ir mainīti).

Līna (35 gadi): “Es tikai palīdzu cilvēkiem.”

Līna nekur oficiāli nestrādā jau sen. Viņa stāsta: “Es varētu strādāt, bet neredzu sev iespēju. Veikalā uz vietas dirnēt man nepatiktu - tas nav man pa prātam. Man vajag skriet pa pasauli. Arī kokzāģētavā diezin vai es būtu noderīga strādniece, jo man ir bijis lauzts plecs, tāpēc daudz ko nevaru. Vai darba devējam patiktu? Tā nu iznāk, ka Gulbenē nekur neredzu normālu legālā darba iespēju, tāpēc es daru pati. Es tikai palīdzu cilvēkiem un no tā varu iztikt. Paēdusi esmu vienmēr. Dzīvoju nelabiekārtotā dzīvoklī, par kuru nav daudz jāmaksā. Ja vēl atmestu smēķēšanu, iztiktu vēl labāk. Daudzi mani pazīst, zina, ka varu palīdzēt, un pasauc. Lielākoties es palīdzu cilvēkiem, kuri dzīvo privātmājās. Darbi ir dažādi – no dārza ravēšanas līdz sniega tīrīšanai. Parasti pajautā, kādu samaksu par darbu es vēlos. Kāds iedot kapeiciņu, cits kaut ko ēdamu. Par vecuma pensijas gadiem es vēl nedomāju.”


Dāvis (55 gadi): “Ja es audzētu marihuānu, tad...”

Dāvim ir dažāda personiska pieredze gan darba tirgū, gan ārpus tā. Viņš ir mazais uzņēmējs. Savu darbību ir reģistrējis. Viņam ir savs bizness, kas ir arī viņa sirdslieta. Tur strādā pats, radinieki, un vienmēr pie viņa uzturas arī kāds labs paziņa vai draugs - galvenokārt par vēdera tiesu un par jumtu virs galvas. Parasti tas cilvēkam ir sava veida patvērums uz laiku. Ja kāds viņam pārmet nelegālu nodarbināšanu, Dāvis teic: “Tā ir nelegāla nodarbinātība?! Es tā nedomāju. Ja es audzētu marihuānu un piesaistītu palīgus, tad gan tā būtu nelegāla nodarbinātība. Ja cilvēki nāk palīgā pie manis normālos darbos, piemēram, kaut vai dārzu uzrok, un es par to viņam iedodu sīpolu saišķi, vai tā ir nelegāla nodarbinātība?”
Dāvis ir pārliecināts, ka cilvēki, kuri strādā (pat ja dara to nelegāli), nekādi nevar apdraudēt valsti. “Valstij taču no tāda cilvēka tāpat nav, ko paņemt. Taču tas cilvēks arī neiet pie valsts un neko no tās neprasa! Viņš sitas pa dzīvi pats.”
Dāvim šķiet, ka valstī tie, kuri “dzīvo augšā un jūtas ļoti labi”, nezina, kā jūtas cilvēki, kuri ir “pašā apakšā”. Dāvis augustu vērtē strādīgus cilvēkus un nicina tos, kuri neko nedara un vēl pretendē uz pašvaldības pabalstiem. Viņš vaino valsts politiku: “Mums taču ir pasludināts, ka valsts visus baro. Ir visādi pabalsti. Ir zupas virtuves. Šajā brīdī valstī un novadā visas zupas virtuves vajadzētu aizslēgt un ar likumu aizliegt, jo tās tikai stimulē nekā nedarīšanu. Mēs ar to žēlsirdības misiju nezin ko gribam pierādīt. Gribam būt stipri labi, bet mēs neesam tādi, ja citus cilvēkus pieradinām nestrādāt, necīnīties par savu eksistenci.”  
Dāvis neslēpj – šobrīd ir smagi arī viņam kā mazajam uzņēmējam. “Ja es būtu valstsvīrs, darītu citādāk. Mazajiem uzņēmumiem, kuri COVID-19 krīzes laikā ir spiesti apturēt savu darbību, es neprasītu tagad maksāt nodokļus. Tas viņus stimulētu iziet no krīzes pašiem. Lai valsts neko nepalīdz, bet lai arī nespiež pie zemes. Lai mazie uzņēmēji, darba ņēmēji mēģina tad paši ķepuroties. Lai iet un strādā vienalga kur. Kaut vai par kartupeļu maisu algas vietā!” viņš saka.


Zigfrīds (40 gadi): “Gadiem jau gribu uzrauties no šitā.”

Zigfrīds jau vairākus gadu desmitus algu sev nopelna pats ar savām rokām, pats sev dod darbu un vēl palīdz arī citiem nopelnīt. Viņš pārstāv tā saucamo nereģistrēto darbaspēku. Ir cilvēks ar zelta rokām, kurš apzinās – valsts par viņu grūtā brīdī neparūpēsies nekad. Ko darīt, ja saslims, ja pienāks vecuma nespēks? Zigfrīds krāj savu pensiju 3.līmenī, katru mēnesi iemaksā 50 eiro. Viņa uzskats ir tāds – šodien viņam prioritāte ir bērnu un ģimenes apgādāšana, vecumdienās gan jau bērni būs viņa apgādnieki.
“Ir jāprot darbs, ko dari, ir jābūt pieredzei,” saka Zigfrīds. Viņš nodarbojas ar remontdarbiem un dara to labi. Arī COVID-19 krīzes laikā darba pietiekot. Viņu parasti darbā nolīgst privātpersonas, lai veiktu remontdarbus dzīvokļos, privātmājās. Zigfrīds dara pats un pieaicina vēl citus darītājus. Darbs notiek uz sarunāšanas pamata, nekādu līgumattiecību nav.
“Strādāšana uz godavārda tā ir. Ja darītu oficiāli, uzreiz ir jāmaksā PVN. Kurš tad to grib? Gadiem jau gribu izrauties no šitā (nelegālā darba – red.), bet pagaidām – nekā. Ja tagad reģistrētu individuālo darbu, katru mēnesi būtu jāmaksā nodokļos par sevi 170 eiro,” saka Zigfrīds.
Viņš piebilst, ka laika gaitā ir iemantojis arī veselības problēmas. Tās liedz atrast kādu citu legālu nodarbošanos un mainīt savu statusu darba tirgū.

Evelīna (60 gadi): “Es un daudzi strādā uz citu cilvēku vārda.”

Evelīna ilgu laiku ir oficiāla bezdarbniece. Saņem pabalstu un līdztekus arī strādā, bet dara to uz cita cilvēka vārda. “Valsts pamudināja mani tā darīt, jo citādi man varētu atņemt bezdarbnieka pabalstu. Es nedrīkstu vienlaikus saņemt to un strādāt. Taču es vēlos nopelnīt, meklēju un atrodu iespējas,” saka Evelīna.
Viņa saka, ka nav vienīgā tāda. Paziņu lokā ir daudz līdzīgu piemēru. “Es un daudzi strādā uz citu cilvēku vārda. Tie ir radinieki, paziņas. To dara ne tikai legālie bezdarbnieki, bet arī cilvēki, kuriem ir oficiāla darbavieta. Varbūt darba devējam nepatīk, ka darbinieks vēl kaut kur nopelna... Tāpēc labāk ir neizaicināt likteni un lieki “nezīmēties”. Ja esi aktīvs un gribi nodrošināt sev normālu eksistenci, visu var izdarīt,” uzskata Evelīna.


Fakti

Latvijā 2020.gada 11 mēnešos:

◆ ir veiktas 314 darba devēju tematiskās pārbaudes, no tām 212 pārbaudēs konstatēti pārkāpumi, 60 gadījumos piemērots naudas sods 39 700 eiro apmērā. Pārbaužu rezultātā 170 nodokļu maksātāji paši ir novērsuši konstatētos pārkāpumus un iemaksai budžetā papildus ir aprēķinājuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli 443 300 eiro apmērā.
◆ saistībā ar algu izmaksām “aploksnēs” veikti 36 nodokļu auditi, kuros papildus aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un soda nauda
6 735 900 eiro apmērā un iedzīvotāju ienākuma nodoklis un soda nauda 3 062 700 eiro apmērā. Visvairāk papildu maksājumi budžetā saistībā ar algu izmaksām “aploksnēs” tika aprēķināti nodokļu maksātājiem, kuru darbība saistīta ar transportu un apsardzes pakalpojumiem.
Valsts ieņēmumu dienests speciāli “Dzirkstelei”


 Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem #SIF_MAF2020

Pievieno komentāru

Komentāri 10

skeptiski

gulbenē nekad tāda nebūs,ka būs brīvas labi apmaksātas darba vietas, visi brauks prom , jo nav vairs pilsētas un novada, bet feodāla sādža, kurā viss lemts sabrukumam

pirms 11 mēnešiem, 2020.12.15 11:20

anna

Diēta ir pagājušais gadsimts! Lai zaudētu svaru, jums vairs nav nepieciešams sevi izsmelt ar diētām! Es šeit lasīju par jaunu un veselīgu metodi - *** es izmēģināju tik daudz lietu, visas diētas, fitnesu, labi, es varētu zaudēt 2 kg un ar šo rīku mēneša laikā zaudēju 15 kg, un es jūtos lieliski! Es iesaku visiem!

pirms 11 mēnešiem, 2020.12.16 11:52

k

Nav jau tik traki! Tikai padomājiet nākošgad kā nobalsot lai šie vecās paaudzes deputāti nebūtu vairs pie varas un nebremzētu attīstību! Arī kokiem lapas vecās rudenī nokrīt un pavasarī uzplaukst jaunas! dabas likums!Un tagad paskatieties uz pašreizējo domi?

pirms 11 mēnešiem, 2020.12.15 18:01

...

Nav jau cerības, ka ievēlot jaunus, būs kaut kas labāks. Gulbenei vajag gudrus līderus, tad kaut kas mainīsies.

pirms 11 mēnešiem, 2020.12.15 18:40

?

Kāda hidra? Jūs idioti priecājaties, ka cilvēki nopelna paši sev iztiku un nestāv rindā pēc pabalstiem!
Tik stulbi spriest var tikai uz budžeta sēdošie, kuri saņem algas neatkarīgi no padarītā darba.

pirms 11 mēnešiem, 2020.12.16 10:01

Vo vo

Ja nebūtu tādu rijīgu pašvaldību, tad varētu tos darbaspēka nodokļus noteikt adekvātus reģiona ekonomikai. Bet nē, elites mātītēm vajag rīt, zeķubikses pirkt, un vēl jaunu mašīnu katru gadu.

pirms 10 mēnešiem, 2020.12.22 17:27

Jēga

Par aplokšņu algām. Esmu darbojies vairākas vietas (īpaši kokapstrāde), kur aplokšņu algu esmu saņēmis un kuras vēl tagad tādas pastāv. Jo aiz muguras stāv labs jurists, kas pamāca, kurā likuma var apiet likumu.
No citas puses skatoties, gribas teikt - ja šitā valsts čakarē savus iedzīvotājus, tad ir pelnījuši, ka iedzīvotāji čakarē tos 100 liekēžus un dēles, kas sēž uz parasta strādnieka kakla un stuķe tik pie savām algām klāt.

pirms 10 mēnešiem, 2020.12.22 21:21

Es

Vo vo! Da pričom tur elites mātītes vai zeķubikses vai mašīnas. Vot bezdarbnieki paši! Cik? 700 pāri viņu esot Gulbenē vienā tikai! Un visi viņi saņem na haļavu pabalstus! Jāpabaro un vēl jāapğērbj nabadziņi. Likt vajdzēja lai rukā un pelna naudu valstij kaut kādu valsts firmu varēja uztaisīt. A tā viņi tikai apēd to naudu un labums tur netiek nevienam. Tikai nosūc nodokļu naudu ko uzņēmumi nopelna. Tā nauda tiek vienkārši izkakāta.

pirms 10 mēnešiem, 2020.12.23 02:32

Tu

Nevajag muldēt! Bezdarbnieka pabalstus saņem cilvēki, kuri pirms tam ir maksājuši ilgāku laiku nodokļus. Tā ir viņu pašu uzkrātā nauda.

pirms 10 mēnešiem, 2020.12.23 10:42

Es

Un tad to paša uzkrāto naudu var dabūt atpakaļ tikai kļūstot par bezdarbnieku vai ir arī kāds cits veids? Un tad ja nekļūst par bezdarbnieku tā nauda paša uzkrātā netiek atgriezta vairāk? Tad viņu atņem ja nekļūst par bezdarbnieku? Sanāk tad.

pirms 10 mēnešiem, 2020.12.24 04:13

Projekts "Mediju projekts"