Vairums senioru izdzīvo ar nelielām pensijām 5

Statistikas dati liecina – tikai neliela daļa Gulbenes novada vecuma pensionāru izmanto pašvaldības nodrošinātu kaut kādu sociālo aprūpi. Tas ir labi vai slikti? Varbūt tā ir mentalitātes izpausme vai varbūt viņi saņem pietiekami lielas pensijas?
Nebūt nē. Vecā paaudze nav pieradusi lūgt palīdzību, drīzāk no savas niecīgās pensijas dažs vēl cenšas palīdzību sniegt kādam citam. Uz pansionātu? Ko nu! Mūsu seniori izvēlas būt patstāvīgi, cik ilgi vien var.
“Cīnās jau paši,” “Dzirkstelei” saka gulbenietis, vietējais deputāts Valtis Krauklis, kurš novada domē vada sociālo un veselības jautājumu pastāvīgo komiteju. No pieredzes viņš zina - “seniori sāk meklēt palīdzību, ja rodas nopietnas veselības problēmas”. Tādā situācijā, kā uzsver viņš, var nonākt katrs. Un tad vairs nav izšķirošas nozīmes seniora ģimenes stāvoklim, tam, vai viņam ir bērni un kāds ir pensijas apmērs. V.Kraukļa kā deputāta uzstādījums: ir jāuzklausa katrs pensionārs, kurš ar jautājumiem vēršas pašvaldībā. Viņš akcentē – svarīga ir paša seniora izpratne, līdzdalība.

Novadā – daudzpakāpju sociālā aprūpe
Sociālā atbalsta jomu V.Krauklis salīdzina ar veselības aprūpi: “Ja cilvēks laikus un regulāri iet pie ģimenes ārsta, viņa veselība ir labāka. Ir jādomā līdzi!”
Pašvaldības atbalsts pensionāriem tiek sniegts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.  V.Krauklis saka – katra cilvēka situācija ir individuāla, izvērtējama. Visur ir savas nianses. Svarīga esot saruna ar cilvēku, visu problēmu apzināšana, jo kādā no tām, iespējams, pašvaldība var palīdzēt ar risinājumu. Atbildes uz šiem jautājumiem visprecīzāk zinot pateikt novada sociālajā dienestā. Tālāk katra konkrētā cilvēka situāciju un iespējamo pašvaldības palīdzību vērtē V.Kraukļa vadītajā komitejā. Galīgais lēmums tiek pieņemts novada domes sēdē. Nekad nebūšot tā, ka visi paliks apmierināti. Kad ir strikti jāvadās pēc likuma, vienmēr kāds būs zaudētājs un kāds būs vinnētājs – viņš uzsver.  
Visur un vienmēr ir vajadzīga profesionāla pieeja - “Dzirkstelei” liek saprast pašvaldības dibinātā sociālās aprūpes centra “Jaungulbenes Alejas” vadītāja Marika Andževa. Viņa uzskata – novadā ir daudzpakāpju sociālās aprūpes sistēma. Sākumā ir samariešu mājas aprūpes piedāvājums pensionāriem, tad ir veco ļaužu māja Gulbenē, ir sociālā māja “Blomīte” Ozolkalnā. Un tad pienāk brīdis, kad ar to visu jau ir par maz. “Jaungulbenes Alejas” strādā vēl tikai otro gadu, bet jau ir iemantojušas savu prestižu un pierādījušas savu nepieciešamību. Sākumā uz “Jaungulbenes Alejām” pārcēlās 22 iemītnieki no Tirzas sociālās aprūpes centra, kurš tagad ir slēgts. Tagad brīvu vietu “Jaungulbenes Alejās” gandrīz nav. Iemītnieku ir četrreiz vairāk nekā sākumā, un visi ir Gulbenes novada iedzīvotāji. “Sociālās aprūpes centru pakalpojums Latvijā ir ļoti pieprasīts. Zinu, ka Madonas novadā uz šāda pakalpojuma saņemšanu rindā ir 50 cilvēki. Mums pastāvīgi zvana no citām pašvaldībām, jautā,” stāsta M.Andževa.

Svarīga klienta paša un piederīgo izvēle
M.Andževa akcentē – nevienu cilvēku pret viņa gribu nevar ievietot sociālās aprūpes centrā, ko tautā sarunvalodā dēvē par pansionātu. Tas vienmēr ir klienta paša, viņa piederīgo lēmums. Neesot arī tā, ka pilnīgi katru var ievietot šādā iestādē. Svarīgi esot vairāki kritēriji, viens no būtiskākajiem – klients atbilst “trešajam vai ceturtajam aprūpes līmenim” saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu.
Cilvēku aprūpe ir saistīta ar savu specifiku, to ir jāmāk pareizi darīt – viņa akcentē. Piemēram, ja aprūpējamais cilvēks ir gulošs vai mazkustīgs, visi nemaz nespējot tādu tuvinieku aprūpēt. Tāpēc stereotipi, ka aprūpes iestādē nonāk tikai vientuļnieki, pamestie, trūcīgie, šodien ir pilnīgas muļķības, saka M.Andževa. Lielākā daļa klientu nākot no ģimenēm, kur tuvinieki nespēj tikt galā, pirmkārt, piederīgā veselības, kā arī funkcionālo traucējumu dēļ, otrkārt, tāpēc, ka tuvinieki ir strādājoši cilvēki. “Aprūpes centrā tiek nodrošināta nepieciešamā uzraudzība,” saka M.Andževa.  
Aprūpes centram ir sava lappuse vietnē “Facebook”, kur tiek stāstīts par dzīvi “Jaungulbenes Alejās”, notiek dalīšanās ar fotoattēliem. Atbrīvoties no pagātnes stereotipiem, no nepatīkamā nabagmājas sinonīma – uz to esot vērsti šie centieni.
Sociālās aprūpes centra “Siltais” vadītāja Inese Lesiņa “Dzirkstelei” saka – viņa gan nav sociālo tīklu cienītāja. “Ja kāds grib par mums kaut ko vairāk zināt, var atbraukt ciemos. Redzēs, ka te ir pietiekami mājīgi. Dzīvojam tādā kā savā naturālajā saimniecībā. Mums ir sava iekopta teritorija, ir savs augļu, sakņu dārzs. Izaudzējam paši savus tomātus, gurķus, burkānus, sīpolus, bietes. Nupat novācām kāpostus, rīkosim skābēšanas talku. Bija arī pupu šķīšanas talka. Mēs ar saviem klientiem kopā braucam sēņot, kopā esam vārījuši ievārījumus, gatavojam konservējumus. Mēs braucam uz koncertiem. Šovasar tikām apmeklējuši pilis un muižas. Piedāvājam saviem klientiem to, ko viņi vēlas, ņemot vērā katra spēku,” viņa stāsta.
Līgo pagastā šo iestādi atklāja pirms pieciem gadiem, pirms tam sociālās aprūpes centrs ilgāku laiku ir atradies Jaungulbenes slimnīcā. Vēl tagad “Siltajā” ir pa kādam iemītniekam, kurš kopumā šāda veida sociālajā aprūpē vada ilgāk nekā 10 gadus. I.Lesiņa saka – gan “Siltā”, gan “Dzērvju” (Daukstu pagastā izveidoja pirms trim gadiem) klienti var tērēt pirkumiem to savas pensijas  daļu, kas viņiem paliek uz rokām. Dodas uz veikalu paši kopā ar centra darbinieku vai raksta sarakstu ar nopērkamajām precēm, pretī saņem gan pirkumu, gan čeku. Dzīvo parastu dzīvi. Dažs pērk arī cigaretes. “Mūsu klienti neatšķiras no citiem cilvēkiem,” saka I.Lesiņa. 

Gulbenes novadā šā gada pirmajos astoņos mēnešos:
◆ pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai ir izmaksāts 213 personām, tajā skaitā 24 pensijas vecuma personām par kopējo summu 55 232,43 eiro;
◆ dzīvokļa pabalsts (mājokļa uzturēšanai) 59 253,88 eiro izmaksāts 611 personām, tajā skaitā 169 personām pensijas vecumā;
◆ pabalsts medikamentu iegādes izdevumu segšanai 4860,16 eiro izmaksāts 262 personām, tajā skaitā 93 pensionāriem;
◆ ārstēšanās izdevumu segšanai pabalsts 4268,93 eiro izmaksāts 166 personām, tajā skaitā 55 pensijas vecuma personām;
◆ materiālo palīdzību nozīmīgās dzīves jubilejās saņēmuši 216 seniori (pensijas vecumā) - kopsummā 5345 eiro.
Avots: Gulbenes novada sociālais dienests
Kad pats galā vairs netiec
◆ Vecajiem cilvēkiem, kuriem mājas solis kļuvis grūts, kuriem ir veselības problēmas, par uzticamiem palīgiem ir kļuvuši samarieši. Gulbenes novadā biedrība “Latvijas samariešu apvienība” kalpo jau piecus gadus, par ko “Dzirkstele” noskaidroja, ka septembrī samarieši novadā rūpējas par 70 cilvēkiem, kuru aprūpi mājās nodrošina katram vidēji par 120 eiro mēnesī.
◆ Kad vecam vientuļam pensionāram ar vēl samērā ciešamu veselību rodas problēmas ar sadzīvi vai ar komunālo maksājumu apmēru, ir iespēja lūgt pašvaldībai istabu veco ļaužu mājā Gulbenē. Pašlaik tur uzturas 17 cilvēki. Ne visi no viņiem ir vecuma pensionāri, ir arī cilvēki ar invaliditāti un attiecīgi ar invaliditātes pensiju. Dzīvošana veco ļaužu mājā klientam izmaksā atkarībā no dzīvojamās platības. Augstākā mēneša maksa esot 60 eiro. Mājā ir nodrošināts siltums, labierīcības, ir aprūpētājs.
◆ Ja vientuļniekam pensija ir pavisam knapa, var pretendēt uz vietu pašvaldībai piederošajā sociālajā mājā “Blomīte” Beļavas pagastā. Pašlaik tur uzturas 12 vecuma pensionāri, kā arī invaliditātes pensiju saņēmēji. “Blomītē” cilvēkam vidēji par dzīvošanu ir jāmaksā 10 līdz 12 eiro mēnesī. Ir nodrošināts siltums, labierīcības.
◆ Pašvaldības sociālās aprūpes centros ar pilnu diennakts aprūpi pašlaik uzturas: “Siltajā” (Līgo pagastā) – 47 cilvēki un struktūrvienībā “Dzērves” (Daukstu pagastā) – 27 cilvēki; “Jaungulbenes Alejās” - 93 cilvēki. Uzturēšanās aprūpes centrā tiek segta no klienta pensijas 85 procentu apmērā, pārējās izmaksas uzņemas pašvaldība. Vienas diennakts uzturēšanās izmaksas klientam (šajā pašā pašvaldībā deklarētajam) maksā 16,50 eiro.


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2020

Pievieno komentāru

Komentāri 5

Bez komentāriem

Viena cietumnieka uzturēšana Latvijai dienā izmaksā 27 eiro; pusdienas – 1,6 eiro https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/viena-cietumnieka-uzturesana-latvijai-diena-izmaksa-27-eiro-pusdienas-16-eiro/

pirms gada, 2020.09.29 19:25

Paulis

Piekrītu Lesiņas kundzei, sociālajos tīklos reklamēties īsti nav ētiski. Facebook ievietotais vairāk liecina par darbinieku izrādīšanos. Darbinieki - vieni un tie paši. Ir taču arī "melnā" darba darītāji, tie nezin kāpēc, vienmēr paliek aiz kadra. Ir nepieciešama vispārēja informācija un, ja kādam ir interese, ok, brauciet, skatieties. Visu cieņu mūsu senioriem.

pirms gada, 2020.09.29 19:49

ble

Neko labu par Gulbenes soc d nevaru teikt. Un nav brīnums, ja soc lietu komiteju domē vada personāżs bez jebkādas izpratnes par soc palīdzību. Vietējai pašv nav bijis pat tik daudz smadzeņu, lai izveidotu dienas centru. Nekas, gan jau arī komjaunieši būs veci un slimi un tas nemaz nebūs ilgi jāgaida.

pirms gada, 2020.09.29 22:31

Anna

Būtu jau gan pagastu sociālajiem darbiniekiem vairāk jārūpējas par dzīves pabērniem.Piemērs Lejasciema pagasts,kur vientuļš vīrietis praktiski dzīvo autobusu pieturā.Vai tas dara godu mūsu novadam un Lejasciema pagastam.Ko lai mācās jaunā paaudze ,vai to var uzskatīt par normālu dzīvi,ja iebraucot ar autobusu Lejasciemā pirmais ko ievēro ir šis vīrietis ar dzērienu pudeli,vai dienas vidū ar zupas spainīti ,ko kāds aiz žēlastības ir atnesis un kuru viņš ērti ierīkojoties uz baltā skaistā soliņa atpūtas vietā ejot uz kultūras namu ar lielu apetīti notiesā.Tas viss notiek Lejasciema vidusskolas skolēnu redzes lokā. Jautājums ????? Kādu piemēru bērni redz un kādus seciņājumus izdara

pirms gada, 2020.10.02 09:07

Projekts "Mediju projekts"