Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Izglītības reforma novadā ir neizbēgama un nav viegla 11

Gulbenes novada pašvaldības jaunizveidotās Izglītības pārvaldes vadītājai Edītei Kanaviņai ir jāķeras pie pilna spektra visu to jautājumu risināšanas, kas ir saistīti ar izglītības procesa nodrošināšanu 7 vispārizglītojošajās izglītības iestādēs, 2 vispārizglītojošajās izglītības iestādēs ar pirmsskolas izglītības grupām un 8 pirmsskolas izglītības iestādēs.
Kopā vispārējo pamata un vidējo izglītību novadā apgūst 1936 skolēni, pirmsskolas izglītības iestādes apmeklē 990 bērni. Izglītības iestādēs strādā 260 pedagogi.
“Dzirkstelei” E.Kanaviņa saka: “Šajā mācību gadā visiem pedagogiem ir palielināta darba samaksa par vienu likmi, mūsu novadā gandrīz visās vispārizglītojošajās izglītības iestādēs atbilstoši skolēnu skaitam varēja paaugstināt arī valstī noteikto darba samaksu par vienu algas likmi. Tas ir viens no faktoriem, kas ļauj piesaistīt izglītības iestādē vajadzīgos speciālistus. Pašvaldība nodrošina darba algas 10 procentu piemaksu pirmsskolas izglītības pedagogiem, kuri strādā grupiņās, kuras apmeklē vairāk nekā 20 bērni. Tāpat šajā mācību gadā pašvaldība sniedz lielāku finansiālo atbalstu izglītības iestādēm, lai varētu izglītības iestādē nodrošināt atbalsta personāla pieejamību, plašāku interešu izglītības piedāvājumu, arī iespēju iesaistīties projektos.”

Labi visiem, ja labi atalgoti skolotāji
“Vai varēja būt un palikt nelielas lauku skoliņas? Bērnu vecākus jau neinteresē, cik par savu darbu saņem šādas skolas pedagogs. Un tajā pašā laikā vecāki savam bērnam vēlas maksimāli labāko. Un tad sākas šis apburtais loks: sabiedrība prasa, skola saka – mums nav resursu, nevaram. Nu tad ko? Procesi, kas novadā sev līdzi nesuši skolu tīkla optimizāciju, nav bijuši viegli nevienam - ne rosinātājiem, ne lēmumu pieņēmējiem, ne realizētājiem, ne tiem, kurus tas tieši skar,” par šāgada izmaiņām novada skolu tīklā “Dzirkstelei” saka Arnis Šķēls, kurš iepriekš bijis izglītības nozares speciālists novada pašvaldībā, bet tagad ir Gulbenes sporta skolas direktors.
Viņš akcentē, ka reorganizācija izglītībā nav pašvaldības iegriba. Izglītojamo skaits novadā samazinās katru gadu vidēji par 70 bērniem. A.Šķēls uzsver: “Šie procesi par nožēlu ir neizbēgami. Esmu vienmēr teicis, ka izglītības nozarē pašvaldībai ir divi ceļi: vai nu visi turpinām dzīvot vienādi nabadzīgi, vai tomēr pie šī finansēšanas modeļa mēģinām veidot izglītības iestāžu tīklu ar adekvātu bērnu skaitu un attiecīgu pedagogu sastāvu. Šābrīža situācijā pašvaldībai ir jādomā, lai pedagogi saņemtu kaut cik normālu atalgojumu. Nav godīgi, ja skolotājs, strādājot nelielā skoliņā, saņem neadekvāti zemu atalgojumu un nevar pretendētu uz lielāku, ņemot vērā valstī esošo skolu finansēšanas modeli. Arī tāpēc pašvaldībai ir jāmeklē savi risinājumi.”
A.Šķēls arī akcentē, ka pašvaldība ar šo gadu būtiski ir investējusi izglītības programmu īstenošanā. Piemēram, sniedzot papildu finansējumu atbalsta personālam, direktoru vietniekiem nelielajās skolās, kas novadā šobrīd vēl ir. “Protams, pašvaldībai ir papildu problēmas gan ar bērnu pārvadājumiem, gan ar ēdināšanu, gan daudzās citās pozīcijās, bet tas viss ir jārisina,” saka A.Šķēls.
Novada deputāte Lāsma Gabdulļina, kura ir jaunsargu instruktore un strādā ar skolēniem gan Lejasciemā, gan Gulbenē, piesardzīgi vērtē izglītības reformu novadā. Viņa saka: “Pagaidām neizskatās, ka lauku cilvēku dzīve tagad būtu kļuvusi atvieglotāka. Pārmaiņas skolu tīklā Gulbenes novadā nosaka valsts politika. Skolu slēgšana nav patīkams jautājums. Taču tas, kā viss notika, īsti labi nebija. Mēs skolām, kuras vēlāk tika slēgtas, uzreiz skaidri nepateicām, ka to darīsim. Mēs cilvēkiem devām vēl cerību. Mēs aicinājām veidot nākotnes vīziju, aicinājām izteikt priekšlikumus. Bet pēc nedēļas jau bija cits risinājums.”
Tajā pašā laikā L.Gabdulļina aicina saprast: “Var jau būt, ka nevienu nevar vainot, jo pašvaldības vadība arī ilgi domāja, tomēr beigās nonāca līdz viedoklim, kuras skolas vairs nevarēs pastāvēt. Deputātu vairākums piekrita. Ir pat bijušas runas par to, ka var pienākt diena, kad lauku vidusskolas vairs nespēs atbilst visām prasībām. Tad paliks vien iespēja iegūt vidējo izglītību novada centrā – Gulbenē. Kuluāru sarunas tādas ir bijušas, ka līdz tam likumsakarīgi varam nonākt, ja vidusskolai būs vajadzīgs gan noteikts skolēnu skaits, gan vismaz trīs vai četru izglītības programmu piedāvājums.”

Veicina patstāvību vai nomoka?
L.Gabdulļinai ir, ko teikt arī par skolēnu pārvadājumu organizāciju. “Viss tiek vērtēts tikai no finanšu, no grāmatvedības puses. Bet neviens nav mācējis pateikt, vai krasās pārmaiņas skolēnu pārvadājumos patiešām ir tik izdevīgas un kam. Man šķiet, ka ģimenēm un skolām jaunā kārtība skolēnu pārvadājumos nav atvieglojusi situāciju. Piemēram, uz Lejasciemu brauc mācīties bērni no Zeltiņiem, Beļavas, Ilzenes - tur jau prasās divi autobusu reisi! Bērniem ļoti agri no rīta ir jāceļas! Daudz laika bērni pavada ceļā uz skolu. Kad pagastos uz vietas bija savi autobusi, tie izbrauca reisus ar skolēniem un vēl aizveda bērnus arī uz sacensībām, uz peldbaseinu,” saka. L.Gabdulļina.
Pieeja skolēnu pārvadājumiem nav pareiza ne Gulbenes novadā, ne kopumā visā valstī - “Dzirkstelei” pauž arī deputāts Gunārs Ciglis, kurš pats ir skolas vecuma bērnu tēvs. Viņš uzskata – nevar kā ar lineālu nomērīt un pateikt, ka skolēnam pašam ir jātiek līdz skolai, ja no viņa mājām līdz tuvākajai pieturai ir trīs kilometri. G.Ciglis uzskata – katrs gadījums ir individuāls un tā arī ir izvērtējams. Ja bērns tiek līdz pieturai kājām un kopumā ceļā līdz skolai (ieskaitot braukšanu autobusā) pavada tikai stundu vien, tas ir normāli. Ja ceļš līdz skolai ir garāks par vienu stundu, tas būtu vērā ņemams signāls, - uzskata G.Ciglis.
Viņš akcentē, ka lauku skolu slēgšana pašvaldībai uzliek arī zināmus pienākumus pret bērniem. G.Ciglis prāto - par pamata kritēriju būtu izvirzāms princips, ka bērnam stundas laikā jānonāk skolā. Ja tas nav iespējams ar satiksmes autobusa palīdzību, būtu jāmeklē citi risinājumi. “Varbūt bija novadā jāsaglabā skolēnu autobusi (vecā sistēma – red.),” ieminas G.Ciglis. Viņš uzskata – nav pieļaujami, ja bērnam līdz skolai jāpavada divas stundas un ilgāk, jāceļas sazin cikos, lai laikus nonāktu skolā. Ja veidojas tāda situācija, to lauku bērnu vecāki, kuri spēj, izvēlas paši vest bērnus uz skolu.
G.Ciglis domā, ka šī nepareizā nostāja veidojusies tāpēc, ka šobrīd “naudu skaitām atsevišķi valsts makā, atsevišķi pašvaldības makā un atsevišķi bērnu vecāku makā”. Deputāts secina: “Likvidējot skolas, kaut ko nedaudz esam ietaupījuši valstij, kaut ko nedaudz varbūt pašvaldībai, bet diezgan pamatīgi esam palielinājuši izdevumus iedzīvotājiem. It sevišķi tiem, kuri dzīvo attālos lauku nostūros.”
Stāmerienas pārvaldnieks Ainārs Brezinskis “Dzirkstelei” saka – grūti kaut ko komentēt, jo cilvēki pagastā vēl nav pārvarējuši sāpi par slēgto skolu. Visās sarunās šis fakts nostājas pirmajā vietā. “Droši vien tas viedoklis cilvēkiem vēl ilgi būs ne tas labākais. Viss tikko ir bijis, bet ir salauzts. Tas bija tāds pēkšņs lēmums. Nevar cilvēki tam pārkāpt vēl pāri. Gan jau arī reālas, praktiskas problēmas ir un daudz. Kaut kas ir atrisināts, kaut kas tiek risināts. Ir vajadzīgs laiks. Stāmerienā pagaidām neesmu saticis nevienus tādus vecākus, kuri sistu plaukstas un teiktu, ka viss ir kārtībā. Tajā pašā laikā esmu arī dzirdējis dažu sakām, ka sen tā vajadzēja darīt. Viedokļi ir dažādi,” secina A.Brezinskis.

Esmu gandrīz apmierināta
Trīs dēlu māmiņa Baiba Pušpure no Stāmerienas “Dzirkstelei” stāsta savas ģimenes pieredzi šajā mācību gadā. “Esmu gandrīz apmierināta. Izņēmums ir tā saucamās “nulltās stundas” Gulbenes novada valsts ģimnāzijā, kurā mācās divi mani dēli. Runa ir par aktivitāti “sporto visa klase” vai darbošanos pie datoriem. Viens mans bērns kavē 20 minūtes, kaut uz skolu brauc ar pašu agrāko satiksmes autobusu Kalniena-Gulbene. Es uzrakstīju skolai zīmi, ka ir tāda situācija. Attaisnojums ir. Tad nu neko skolā neiebilst. Tomēr uzskatu, ka nodarbības pie datoriem kavēt nevajadzētu. Vedīsim bērnu paši uz skolu ar savu automašīnu,” saka B.Pušpure. Viņu ģimenē ar skolēnu elektroniskajām kartēm problēmu neesot, taču, protams, gadoties arī elektronisko karti aizmirst mājās. Tad bērnam autobusā ir jāpērk biļete par pilnu maksu – kā visiem. Šajā mācību gadā jau esot tā bijis. B.Pušpure saka - tas mudinot bērnu atcerēties, ka elektronisko karti mājās aizmirst nedrīkst. Jaunākais dēls Stāmerienā apmeklē bērnudārza “Ābolīši” grupiņu, kas atrodas pagasta pārvaldes ēkā. “Telpas ir plašas, ar lieliem logiem. Patīk bērniem,” stāsta B.Pušpure.
Pilsētas skolās, uz kurām lielākoties tagad aizplūst bez savām lauku skolām palikušie bērni, realitāti redz citādāk. “Lauku bērni pamazām pierod, viņiem pie mums patīk. Viņi redz tādas iespējas, pasākumus, ko agrāk nekad nebija redzējuši. Mēs nejūtam, ka bērniem būtu kādas īpaši lielas problēmas nokļūt līdz skolai,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes 2.vidusskolas skolotāja Dita Grigore.
Taču pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone publiski nesen bija spiesta atzīt: “Sūdzības bija, bet arī reakcija sekoja salīdzinoši ātri.”
Pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts zina stāstīt: “Pirmās divas septembra nedēļas varbūt bija grūtākas. Bija sūdzības par konkrētiem gadījumiem, kad nebija paņemti bērni (autobusā – red.), bet būtībā visi pārpratumi tika atrisināti. Bija jautājums par Beļavu. 30.septembrī to informāciju sadzirdējām. Sazvanījām SIA “Gulbenes autobuss”. Situācija tāda, ka pirmdienās uzņēmums bija reisā sūtījis mazāka izmēra autobusu ar ierobežotu sēdvietu skaitu, tāpēc kādi bērni nav tikuši uzņemti autobusā. Šis jautājums tika pārrunāts. Turpmāk katru dienu Beļavas maršrutā brauks lielais satiksmes autobuss, kurā ir 30 sēdvietas.”
 
Skolēnu pārvadājumus turpinās pieslīpēt
Jau pirmajās darba dienās E.Kanaviņai bija jāpieslēdzas pārpratumu noskaidrošanai saistībā ar skolēnu nokļūšanu līdz skolai. Viņa stāsta: “Septembris bija mēnesis, kad tika ieguldīts liels darbs, lai novērtētu skolēnu pārvadājumu efektivitāti un kvalitāti. Ir izveidoti skolēnu pārvadājumu maršruti, kas nodrošina katra skolēna nokļūšanu izglītības iestādē. Pamatojoties uz izglītības iestāžu vai vecāku iesniegumiem, tiek atmaksātas braukšanas maksas skolēniem, kuri apmeklē mūzikas, mākslas vai sporta skolu.”
SIA “Gulbenes autobuss” valdes loceklis Gundars Kristapsons “Dzirkstelei” saka – skolēnu pārvadājumi var tikt labi salāgoti tikai savstarpējas sadarbības rezultātā. Tur ir gan pašvaldības, gan “Gulbenes autobusa”, gan ģimeņu sadarbība. “Jautājums par bērnu pārvadājumiem dalās divās daļās. Tur ir pārvadājumi ar tā saucamajiem skolēnu autobusiem. Tur tagad daudzmaz ir skaidrs, cik skolēnu, uz kuru vietu. Otra pārvadājumu daļa ir ar maršruta autobusiem, kuros iekāpjot bērns uzrāda savu skolēna elektronisko karti. Turklāt novada skolēni var braukt, izmantojot ne tikai “Gulbenes autobusa” piedāvājumu, bet arī ar citu firmu, piemēram, “Nordekas”, autobusiem. Lai šāda iespēja būtu, pagāja laiciņš, kamēr noslēdzām līgumu ar šiem pārvadātājiem. Vajadzēja elektroniski ievadīt datus, noorganizēt kopīgas apmācības šoferiem, lai katrs zinātu, kas un kā jādara. Tas ir izdarīts. Vienīgi vēl Jēkabpils autobusu parks ir palicis pēdējais, ar kuru mēs tagad noslēdzām sadarbības līgumu, tā ka ar šo mēnesi bērni varēs arī ar viņu autobusiem braukt uz skolu un atgriezties mājās,” saka G.Kristapsons.
Elektroniskās kartes dod iespēju izsekot līdzi katra skolēna ceļam uz skolu un atpakaļ. Mēdzot būt gadījumi, ka skolēns saka – viņš nav uzņemts autobusā, piemēram, izskanējusi tāda sūdzība par kādu Rīgas autobusu. “Mēs nekonstatējām šādu gadījumu. Pareizāk – tas neapstiprinājās. Bija saruna ar skolotāju. Beigās grūti bija pateikt, kas tur noticis. Gan mūsējā, gan citu uzņēmumu šoferi ir apmācīti – bērns ir jāuzņem autobusā pat tad, ja nevar uzrādīt elektronisko karti (piemēram, ir aizmirsis mājās – red.). Ja karte ir, bet nav īsti derīga, arī tad datorprogramma uzrāda, ka ir veikta nepareiza operācija. Tātad ar skolēnu elektronisko karšu palīdzību var izsekot līdzi,” saka G.Kristapsons.
Vai tiešām skolēnam, kurš savu elektronisko karti ir aizmirsis mājās vai pazaudējis, ir jāpērk biļete par pilnu cenu, ja vēlas braukt ar satiksmes autobusu? G.Kristapsons apstiprina, ka tā ir: “Ja nav cita maksāšanas dokumenta, biļete ir jāpērk.” Kas notiek, ja ir pazaudēta skolēna elektroniska karte un bērnam nav makā naudas, lai nopirktu biļeti, piemēram, braukšanai uz mājām? G.Kristapsons teic, ka tā jau ir bērna vecāku atbildība.
G.Kristapsons bilst, ka no savas puses oktobrī plāno veikt revīziju, kuros maršrutos un kādos laikos “Gulbenes autobusa” skolēnu pārvadājumi ir vairāk noslogoti.
Līdz šim iedzīvotāji galvenokārt pašvaldībā vēršoties ar jautājumiem un pretenzijām par skolēnu nokļūšanu līdz skolai. G.Kristapsons bilst – pareizāk būtu zvanīt un operatīvi sniegt informāciju Gulbenes autoostā pa tālruni 64471788. “Tad ātrāk tiktu reaģēts, uzreiz būtu skaidrs, par ko ir runa,” viņš saka.


Fakti

10 gadu laikā - 10 skolas
◆ 2009.gadā: slēgta Rēveļu pamatskola, bet Siltāju pamatskolai noteikts Gulbīša vidusskolas struktūrvienības statuss.
◆ 2011.gadā slēgta Siltāju pamatskola.
◆ 2012.gadā slēgta Ozolkalna pamatskola.
◆ 2013.gadā Beļavas bērnudārzs “Zvaniņš” kļūst par K.Valdemāra pamatskolas struktūrvienību.
◆ 2015.gadā slēgta Gulbenes Bērzu sākumskola.
◆ 2016.gadā slēgta Daukstes pamatskola.
◆ 2017.gadā Litenes pamatskola kļūst par sākumskolu, tai tiek pievienots arī bērnudārzs; Druvienas pamatskola, K.Valdemāra pamatskola un Gulbenes vidusskola arī kļūst par sākumskolām, bet Gulbīša vidusskola – par pamatskolu.
◆ 2018.gadā slēgta Druvienas un Litenes sākumskola. Rankas pamatskola atstāj vēsturisko Lutera skolas ēku un pārceļas uz telpām Rankas arodvidusskolā.
◆ 2019.gadā slēgtas Stāmerienas un Galgauskas pamatskolas, ka arī K.Valdemāra sākumskola. Šo pagastu pirmsskolas vecuma bērniem izveidots kopīgs bērnudārzs “Ābolīši”. Gulbenes sākumskola pievienota Gulbenes novada valsts ģimnāzijai. Gulbenes novada pašvaldība no valsts savā īpašumā pārņēma Rankas arodskolas īpašumus un panāca, ka tur izglītības programmas sāk piedāvāt Ogres tehnikums.
◆ 2020.gadā Gulbenes vakara (maiņu) vidusskola tiks pievienota Gulbenes 2.vidusskolai.
(Saskaņā ar Gulbenes novada domes lēmumiem)


2019./2020. mācību gada novitāte novadā
◆ Bērnu pārvadājumi ar tā saucamajiem skolēnu autobusiem ir samazināti līdz minimumam. Ar šādiem autobusiem ved bērnudārza vecuma bērnus, kā arī skolēnus, kuriem no mājām līdz tuvākajai satiksmes autobusu pieturvietai ir vairāk neka 3 kilometri. Bērniem, kuri uz skolu brauc ar satiksmes autobusiem, nav jāpērk biļetes, viņi izmanto skolēnu kartes, kuras izsniedz SIA “Gulbenes autobuss”.
(Pēc Latvijas Pašvaldību savienības ieteikuma)


Latvijā 2019.gadā:
◆ 14 lēmumi par skolu likvidāciju;
◆ 28 lēmumi par skolu apvienošanu, pievienošanu (arī par Stāmerienas un Galgauskas pamatskolu, kā arī K.Valdemāra sākumskolas apvienošanu, izveidojot bērnudārzu “Ābolīši”; par Gulbenes sākumskolas pievienošanu novada valsts ģimnāzijai);
◆ 12 lēmumi par skolu reorganizāciju.
(Izglītības un zinātnes ministrijas informācija)


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Komentāri 11

Direktoriem vietiņas tik siltas un sātīgas, ka smadzenes vairs nestrādā, lai domātu arī par bērniem!

pirms mēneša, 2019.10.10 15:55

arsēny

Super labākas bija direktors Aivars Mednis

pirms mēneša, 2019.10.10 17:08

Juta

Ar to ka nekad nebija skolā. Neko nezināja. Nepar ko neatbildēja

pirms mēneša, 2019.10.11 15:22

Mamma

Nobeigums ir vienkārši satriecošs, slēgtas ir tik daudzas skolas, varam lepoties.... Skumji.

pirms mēneša, 2019.10.12 09:02

Saprotu, bet arī Jums jāsaprot

Bet vai būtu godīgi skolotājiem un izglītības kvalitātei ciest no tā?
Protams, ikviens vēlas, lai tuvā, mīļā skola pagastā paliktu, taču bērnu skaits tā samazinās, ka uzturēt skolu dēļ pāris bērniem klasē kļūst neizdevīgi.. Tāpat ir jāmaksā skolotājiem, tāpat ir jāmaksā par telpām un visu pārējo.. Tā ir liela nauda, kuru tomēr var ieguldīt to palikušo skolu attīstībā. Rezultāts var būt pat ļoti pozitīvs un kvalitatīvs

pirms mēneša, 2019.10.12 20:42

A tu saproti

Skolu slēdz, ceļu netaisa, utt kam tad tos nodokļus maksāt?? Lai tu varētu gudri spriedelēt??

pirms mēneša, 2019.10.12 20:51

Sākumā bez "uzbraucieniem"

Paši zināt, cik daudzi ir izbraukuši. Dažreiz tomēr vajag tās smadzenes "iedarbināt". Lai varētu atstāt visas skolas un salabot visus ceļus, nodokļu būtu jāmaksā 2x vairāk vai arī iedzīvotāju vajadzētu būt daudz vairāk.
Nereti lielākie "brēcēji" par to, ka viņu nodokļi netiek lietderīgi izmantoti, ir tie, kuri maksā vismazākos nodokļus. Ja Jūs saņemat vairākus tūkstošus eiro mēnesī, tad es saprotu, ka Jums ir svarīgi, lai tā lielā summa, ko maksājat, tiktu iztērēta tikai Jūsu vajadzībām. Savukārt, ja Jums ir minimālā alga ar nodokļu atvieglojumiem, un maksājat IIN jau par 1% mazāku, par Jūsu samaksātajiem nodokļiem ne lāga ceļi, ne skolas tāpat netiek uzturētas.

pirms mēneša, 2019.10.14 09:40

Aija

Kamēr nebūs obligāti katram bērnam jāapmeklē tā skola,kurā pagastā viņš dzīvo,tad nekā nebūs. Tā braukāšana garām tuvākajai skolai uz tālāko!!! Piekritīsiet,nav normāli,kā no Tirzas brauc uz Lizumu un otrādi. No Sinoles brauc uz Lizumu,nevis uz Lejasciemu. No Lejasciema brauc uz Gulbeni. Un tā ...

pirms mēneša, 2019.10.12 21:14

Vecāks

Sakārtojiet pulciņus Lizuma vidusskolā deju pulciņā skolotāja Elita šķiro bērnus, piedalās tikai izredzētie. Cik atceros 2. Septembrī parakstīju iesniegumu, lai uzņemtu meitu DEJU PULCIŅĀ, nevis kolektīvā vai izlasē, jo bērns vēlējās mācīties dejot. Pēc bērna teiktā viņa dejo pamatsoļus, bet nevienu reizi neesot dejojusi ĪSTO DEJU (ar rīkstēm), bet tās mācīšanas laikā sēdējusi malā. UN TĀDA VIŅA NAV VIENĪGĀ. Uzskatu, ka tas neatbilst PULCIŅA būtībai, kur visiem būtu jābūt vienādām iespējām apgūt prasmes.Vai varbūt es neesmu kaut ko pareizi sapratusi?

pirms 15 dienām, 2019.11.04 22:46

Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"