Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Teritoriālā reforma – ko iegūs vai zaudēs Gulbenes novads? 20

Pašreizējā  Gulbenes novada dome ar 17 deputātu sastāvu savu darbu turpinās līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām. Tās būs vēlēšanas jauno Latvijas novadu robežās. Ko iegūs vai zaudēs Gulbenes novads līdz ar šīm gaidāmajām jaunajām vēlēšanām un vietējās pašvaldības darbu pēc tām?

17 deputātu vietā būs 15
“Gulbenes novads īstenoja reformu jau 2009.gadā, novadam ir savs reģionālās nozīmes attīstības centrs – Gulbene. Līdz ar to novads ir optimāls, atbilst visiem kritērijiem un nekādas izmaiņas nav nepieciešamas,” speciāli “Dzirkstelei” akcentē Vides aizsardzības un reģionālās (VARAM) attīstības ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļa.
Taču valdība 10.decembrī atbalstīja VARAM izstrādātos grozījumus Vēlēšanu likumā, kas paredz - tajās pašvaldībās, kurās pēc reformas būs līdz 30 000 iedzīvotāju, strādās 15 deputāti, bet tajās, kur būs no 30 001 līdz 60 000 iedzīvotāju - 19 deputāti. Kopējais pašvaldību deputātu skaits valstī varētu sarukt no pašreizējiem 1612 uz 750 cilvēkiem. Pēc VARAM aprēķiniem tādējādi gada laikā tiktu ietaupīti 995 328 eiro.
Saskaņā ar pašvaldības rīcībā esošajiem un publiski pieejamajiem statistikas datiem tagadējā Gulbenes novada (agrāk rajona) teritorijā 30 gadu ilgā laika posmā tikai 1992.gadā bija sasniegts
30 000 iedzīvotāju skaits. Iedzīvotāju kopskaits novadā turpina sarukt. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz 1.jūliju Gulbenes novadā bija 21 386 iedzīvotāji. Tātad atbilstoši iedzīvotāju skaitam pašvaldības teritorijā Gulbenes novada domē nākamajā sasaukumā būs par 2 deputātiem  mazāk.
“Tas neko nemaina,” “Dzirkstelei” saka vietējā deputāte Guna Pūcīte. Tāpat laikrakstam saka deputāte Ilze Mezīte. “Ļoti reti mēdz būt tādas domes sēdes, kurās ierodas visi 17 deputāti. Ja nākamajā sasaukumā būs par 2 deputātiem mazāk domes sastāvā, tas būs zaudējums vai ieguvums? Nezinu!” viņa saka. I.Mezīte izsaka nožēlu, ka nav iespējams panākt, lai uz domes sēdi ierastos visi deputāti. Esot pat iespaids, ka reizēm dažam labam ir izdevīgi neierasties uz sēdi, lai nebūtu jāpiedalās balsojumā par kādu problemātisku jautājumu. “Reizēm ir tā, ka balsojot nevari pateikt ne nu “jā”, ne nu “nē”. Bet būtu skaidri jāapliecina sava nostāja – atbalstu vai neatbalstu. Bet tagad es arī esmu iemācījusies atturēties balsojumā. Īstenībā nedrīkstētu tā darīt. Ja esi deputāts, ja esi domē, tad izlem sacīt “jā” vai “nē”!” uzskata I.Mezīte. Rezumējot savu viedokli, viņa tomēr atzīst, ka 2 deputātu krēslu zaudējums novadam un vietējai sabiedrībai būs “ļoti nenozīmīgs zaudējums”.

Uz “banāniem” maz cerību?
I.Mezīte saka, ka Gulbenes novadam diezin vai tiks kādi taustāmi labumi sakarā ar gaidāmo teritoriālo reformu. “Kaut kādus “banānus” dos tiem, kuri iekļausies no jauna veidotajos lielajos novados. Mums, kas jau esam agrāk izveidojuši lielu novadu, maz cerību uz “banāniem”. Loģiski spriežu. Uzskatīs, ka kaut kas pretī ir jāiedod tiem, kuri piekritīs apvienoties, lai veidotu lielas novadu pašvaldības,” viņa saka. Tajā pašā laikā I.Mezīte nav noskaņota pesimistiski. “Dzīve tāpat turpināsies. Projektus Gulbenes novadā risināsim, naudu meklēsim. Varbūt viss uz priekšu nevirzīsies tik ātri, kā gribētos, bet attīstība vienalga būs,” saka I.Mezīte.
Arī G.Pūcīte domā, ka līdz ar gaidāmo reformu Gulbenes novadā nekas nemainīsies un lielu investīciju nebūs. “Mēs kā Gulbenes novads esam, tā būsim. Mums neko nepievieno un neatvieno. Mūsu situācija nemainās,” saka G.Pūcīte. Viņa uzskata, ka vēl 2009.gadā notikušās teritoriālās reformas solījumi nav izpildīti. Tā arī nav sakārtoti visi solītie pagastu ceļi, lai ērti un ātri varētu nokļūt līdz Gulbenei. “Var solīt vai nesolīt... Viss ir mūsu pašu rokās,” saka G.Pūcīte.
VARAM ir publiski paudusi – pēc 2021.gada 1.jūlija trīs gados reģionālo ceļu sakārtošanā tiks ieguldīti aptuveni 300 miljoni eiro. Bijušais vietējās Gulbenes novada pašvaldības politiķis Guntis Blūms rūpīgi seko līdzi visam notiekošajam un “Dzirkstelei” saka: “Domāju, ka nav jau valsts budžetam nekādu iespēju. Kaut kas jau tiek solīts, lai to reformu atbalstītu... Ja jau nauda budžetā būtu, būtu palielinātas arī algas mediķiem, kā viņi to prasa.”
10.decembrī Gulbenes novada pašvaldībā viesojās un uz vietējo deputātu grupas jautājumiem publiski atbildēja akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Deputāts Gunārs Ciglis pauda, vai tikai gaidāmajā administratīvi teritoriālajā reformā Gulbenes novads “kārtējo reizi nebūs zaudētājs”. Novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs teica, ka gulbenieši bija tie “pareizie” jau 2009.gada reformā un gandrīz neko par to nedabūja. Joprojām simtprocentīgi no visiem pagastiem nav iespējams pa asfaltētiem ceļiem nokļūt līdz Gulbenei, kaut tas bija solīts jau saistībā ar 2009.gada administratīvi teritoriālo reformu. Tagad atkal gulbenieši ir priekšā citiem Latvijas novadiem, jo savu “mājasdarbu” jau ir izpildījuši, ir izveidojuši vienu lielu pašvaldību jau pirms 10 gadiem. Vai atkal par to netiks iedoti nekādi bonusi?

Vajadzētu piemērot koeficientu!
N.Audzišs domā, ka valdībai un VARAM, realizējot 2021.gada administratīvi teritoriālo reformu, būtu jāpadomā, kā panākt Latvijas vienmērīgu attīstību. Gulbenes novada domes priekšsēdētājs uzskata – finansiālā atbalsta piešķiršanas izvērtēšanā novadiem vajadzētu piemērot koeficientu. Ar domu – jo tālāk no Rīgas, jo lielāks koeficients. “Pretējā gadījumā nomales, kas ir tālāk par 100 kilometriem no Rīgas, izskatīsies arvien briesmīgāk. Cilvēki, protams, izvēlas dzīvot tur, kur viņi var ērti pārvietoties – līdz skolai, līdz bērnudārzam. Mēs redzam, kas notiek mūsu pagastos, kas ir tālāk no centra. It kā tie daži kilometri nav daudz, ja ceļš ir labs - dažas minūtes un jau esi darbā. Bet pa sliktu ceļu attālums ir citāds,” teica N.Audzišs.
Šajā sakarā ar savu pieredzes stāstu dalījās vietējais deputāts Stanislavs Gžibovskis, kurš ir arī lielas zemnieku saimniecības īpašnieks Galgauskas pagastā. “Tur, kur es dzīvoju, savai uzņēmējdarbībai izmantoju autoceļu V429 Rimstavas-Ušuri. 300 metru garumā tas ceļš ir tāds... Bet pa to ir jābrauc! Manā saimniecībā katru dienu tiek izslauktas deviņas tonnas piena, kas ir jāizved ārā. Vai ir tāda iespēja, ka es sadarbotos ar pašvaldību vai valsti un sakārtotu to ceļu? Šobrīd brauktuve ir kā grāvis. Ceļa malas ir augstākas. Jābrauc ir pa ūdeni. Ir sūdzības, ka es šo ceļu izmantoju, jo tur ir uzlikta ierobežojoša zīme. Bet man ir jābrauc, ir jāstrādā! Tāpēc es būtu ieinteresēts pats sakārtot šo ceļu. Man ir tehnika. Es varētu norakt ceļa malu, uzbērt kādu šķembu kravu. Vai es to drīkstu darīt?” jautāja S.Gžibovskis. J.Lange sacīja, ka no juridiskā viedokļa atļaut S.Gžibovskim pašam labot ceļu nedrīkst. “Ja oficiāli ir jāpieņem ceļam uzberamās šķembas, tas ir dāvinājums. Dāvinājumu var pieņemt tikai Ministru kabinets,” sacīja J.Lange.
S.Gžibovskis tincināja tālāk, vai tiešām viņam paralēli valsts ceļam ir jābūvē pašam savs 300 metrus garš ceļš, lai pa to varētu izbraukt uz galvenā ceļa? J.Lange pauda, ka saprot šo situāciju. “Jūs paši uz vietas visu redzat vislabāk,” viņš teica un piebilda – konkrētais piemērs labi parāda, ka patiešām daudzi šobrīd akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” pārziņā esošie autoceļi būtu jānodod pašvaldību pārziņā. Protams, tas varēšot notikt tikai uz brīvprātības pamata. Konkrēti termiņi nav noteikti. Turklāt “šobrīd nav atrisināts jautājums par finansējumu”, vēl nav attiecīgu Ministru kabineta noteikumu. Līdz šim konceptuāli esot runāts, ka varētu dot 1560 eiro finansējumu uz vienu kilometru.

Pašvaldības nākotnes vīzijas
Konkrētība, ieceres, objekti – kā nākotni redz Gulbenes novada pašvaldība? To raksturo vairāki plānošanas dokumenti. Ļoti precīzi  nākotne ir iezīmēta Gulbenes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā laika posmam līdz 2030.gadam (izstrādājusi novada dome, apstiprinājusi 2016.gadā). Daudz gan izsaka tur norādītais teritorijas attīstības indekss, kas liecina – Gulbenes novads attīstības ziņā Latvijā ir pa vidu - 56.vietā starp 110 tagadējām novadu pašvaldību teritorijām. Būtiski arī tas, ka Gulbene atrodas 181 kilometra attālumā no Rīgas un 97 kilometru attālumā no Valmieras. SVID analīzē (iekšējo un ārējo faktoru  priekšrocību un problēmu izvērtējumā) kā viena no “vājajām pusēm” līdzās nesakārtotiem autoceļiem ir norādīta iedzīvotāju skaita samazināšanās un veco cilvēku īpatsvara palielināšanās. Vietējais deputāts Intars Liepiņš šajā sakarā “Dzirkstelei” saka – ir vērojama tendence iedzīvotājiem vairāk pārcelties uz novada centru. Arī vecajiem cilvēkiem, jo pilsētā ir vieglāk vadīt vecumdienas. Šajā sakarā viņš redz, ka pašvaldībai ir jādomā par dzīvojamā fonda palielināšanu pilsētā un pagastos, kur ir vairāk darbavietu un lielāka ekonomiskā aktivitāte. Piemēram, Lizumā. Cilvēku aizplūšana no laukiem arī radījusi sadārdzināšanās problēmu atjaunināto ūdenssaimniecības tīklu un centrālapkures pakalpojumu izmantošanai. “Sistēmas bija novecojušas, tās bija jāatjauno. Jautājums tikai, kas tagad par to maksās? Ja iedzīvotāji nespēj tikt galā, pašvaldībai būtu jānāk palīgā ar dotēšanu,” uzskata I.Liepiņš.
Gulbenes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā laika posmam līdz 2030.gadam ir nosaukti 9 stratēģiski svarīgie tautsaimniecības objekti, kuriem būtu jābūt novadā uz 2030.gadu: dzelzceļa līnijas Gulbene -Vecumi atjaunošana un savienošana ar Krievijas dzelzceļu tīklu; apvedceļa izveide, savienojot valsts autoceļus Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža un Rēzekne-Gulbene; apvedceļa izveide, savienojot autoceļus Smiltene-Velēna-Gulbene un Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža; veloceliņu izbūve no Gulbenes uz piepilsētas ciemiem un starp ciemiem; gāzes vada izbūve; privāto lidlauku attīstība; ražošanas teritoriju infrastruktūras uzlabošana Gulbenē, Svelberģī, Šķieneros, Lizumā, Lejasciemā, Rankā, Litenē, Gulbītī, Daukstu pagastā pie dzelzceļa, Beļavas, Galgauskas un Druvienas pagastā; mājdzīvnieku kapsētas vai krematorijas izveide; tirgus paviljona izveide. Praksē šobrīd ir sasniegts tikai viens no mērķiem – Gulbenē ir izveidota dzīvnieku kapsēta.
Savukārt dzīves kvalitātes jomā 7 stratēģiskie mērķi, kuriem jābūt sasniegtiem 2030.gadā, ir šādi:  Gulbenes stadiona rekonstrukcija un attīstība par multifunkcionālu kultūras un sporta centru; Vecgulbenes muižas kompleksa renovācija un izveide par multifunkcionālu izglītības un kultūras centru; Sarkanās pils rekonstrukcija Gulbenes vēstures un mākslas muzeja izvietošanai; parka rekonstrukcija; Stāmerienas muižas apbūves renovācija; kultūrvēsturiskā mantojuma centru attīstība; peldbaseina izbūve; vieglatlētikas sporta manēžas izbūve; vides labiekārtošana ciemos un pilsētā, ūdens objektu sakopšana. No šiem mērķiem zināmas iestrādes ir Vecgulbenes muižā, Stāmerienas muižā, labiekārtošanā ciemos un pilsētā. Savukārt kultūrvēsturiskā mantojuma centru skaits un nepieciešamība pašvaldībā šobrīd atrodas izvērtēšanas stadijā.
Gulbenes novada attīstības programmas 2018.-2024.gadam investīciju plānā ir ierakstīti arī daži pārsteigumi, piemēram, Krustalīces upes gultnes tīrīšana par 1 000 000 eiro, piesaistot finansējumu no Eiropas Savienības fondiem. Jāteic, ka lielā mērā šī programma ir arī saturiski novecojusi, jo tajā ir runa par šobrīd vairs neaktuālu objektu pilnveidi, arī par jau slēgtām skolām. Programmā minēta arī Druvienas pagastmājas telpu atjaunošana par 46 500 eiro, kaut šobrīd darbinieki ir aicināti atstāt šīs telpas un pārcelties uz Druvienas pili. Lizumā paredzēta estrādes izbūve par 142 287 eiro. Litenes bijušās pamatskolas interneta ēkā plānota sociālo dzīvokļu izveide, tur ieguldot 21 343 eiro. Stradu pagasta Margu ciema Dūnu ielas 825 metru posma pārklāšana ar melno segumu  par 1 000 000 eiro. Vēl ir iecere par divstāvu angāra būvi Gulbenē mazo ražotāju izvietošanai ar izstāžu/tiešās tirdzniecības zāli, izmaksas – 1 422 000 eiro.  Investīciju plānā nav atrodams savulaik publiski apspriestais 1 500 000 eiro vērtais projekts „Aktīvās atpūtas kompleksa izveide Gulbenē”. I.Liepiņš saka – jā, neesot. Secināms, ka šī ideja ir atmesta. Tajā pašā laika daudz citu utopisku ideju joprojām var atrast pašvaldības dokumentos. I.Liepiņš šīs idejas sauc par “izskaistinājumiem” un sapņiem, kurus no realitātes bieži vien šķir nepārvarama aiza. Deputāts uzskata – pašvaldībai mazāk būtu jāfokusējas uz kādas mazas šķērsieliņas sakārtošanu par 1 000 000 eiro, bet vairāk uz patiešām stratēģiskiem objektiem. Viens no tādiem - par pasažieru vilciena kustības atjaunošanu virzienā no Gulbenes uz Rīgu, kā arī uz Pleskavu. Tas gan būšot iespējams tikai kontekstā ar starptautisku tranzīta kravu pārvadājumu nepieciešamību. Cerību radot tas, ka Krievijas pusē dzelzceļa sliedes ir saglabājušās. I.Liepiņš saka – ir jāpateicas tiem deputātiem, kuri savā laikā iestājās un nosargāja dzelzceļa sliežu saglabāšanu posmā no Gulbenes uz Madonu. Dzelzceļa atdzīvināšana Gulbenē, kā uzskata I.Liepiņš, atdzīvinātu arī pilsētas un novada ekonomiku.


Uz ko var cerēt Gulbenes novads?

Par finansējumu ceļiem
Ministru kabinets 5.novembrī apstiprināja ziņojumu par tālāko darbību ceļu tīkla atbalstam pēc administratīvi teritoriālās reformas. Aktivitāte paredz valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu pārbūvi un atjaunošanu. Indikatīvajos pārbūves un atjaunošanas aprēķinos tika izmantoti valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu posmi, kuri identificēti, izmantojot šādus kritērijus: 1) autoceļa seguma stāvoklis (slikts, ļoti slikts); 2) vidējā diennakts satiksmes intensitāte; 3) šābrīža novadu pašvaldību administratīvo centru sasniedzamība ar plānotā novada iespējamo administratīvo centru pēc administratīvi teritoriālās reformas un administratīvā centra sasniedzamība novados, kuru administratīvās teritorijas nav plānots grozīt; 4) funkcionālās izmantošanas nozīme saistībā ar nozaru reformām.
Līdz ar to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno vērtēt arī Gulbenes ceļu posmus.

Par atbalstu projektiem
Jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā pašvaldības varēs pretendēt uz finansējumu. 19.novembrī Ministru kabinets apstiprināja VARAM izstrādātās Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, tajās ir ietverti atbalsta pasākumi: 1) uzņēmējdarbības veicināšanai, 2) pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, 3) publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai, 4) sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos, kas būs piemērojami pašvaldībām pēc administratīvi teritoriālās reformas, tādējādi veicinot reģionālās politikas mērķu sasniegšanu.
Nākamajā struktūrfondu plānošanas periodā Eiropas Savienības fondus plānots sadalīt pa attīstības centriem vienmērīgi visā valsts teritorijā. Tātad tiks arī Gulbenes novadam.

(VARAM sabiedrisko attiecību nodaļa speciāli “Dzirkstelei”)


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Komentāri 20

Zet

Patreiz ir viens no lielākajiem novadiem, pēc reformas paliks viens no mazākajiem... un nekādu finanšu līdzekłu no šīs reformas nesańems.

pirms mēneša, 2019.12.18 08:03

JPTV

Tāds skaists lozungs no deputātes, ...viss ir mūsu pašu rokās". :)

pirms mēneša, 2019.12.18 11:52

elza

Diezgan patiesi vārdi

pirms mēneša, 2019.12.19 14:18

Artis

"Braucamo ceļu stāvoklis ir Gulbenes novada galvenā sāpe...."
Kāpēc Alūksne ar to ir veiksmīgi tikusi galā, kāpēc Alūknē ir kultūras centrs, estrāde, sakopti parki, muzeji, tūrisms zeļ un plaukst, sakopti ceļi, sakārtota uzņēmēju vide.....Gulbenē nav principā nekā ar ko lepoties!!!
Kā tas nākas?
Kādam nav par to jānes ilgtermiņa atbildība?
Jums vispār ir kādi plāni 5gadei, 10gadei, kuri ir realizēti vai sasniegti?
Šeit dzīvoju ~10 gadus, bet neredzu attīstību....

pirms mēneša, 2019.12.18 16:19

Man šeit sāk nepatikt!

Alūksnes izaugsmi jūt kaut vai paskatoties uz dzīvokļu cenām! Alūksnē līdzīgi kā Smiltenē un Valmierā sāk trūkt kur dzīvot, cenas ir krietni augstākas kā Gulbenē. Tas liecina par to, ka cilvēkiem tur patīk, ir sakopta vide, ir labas darba vietas, ir sakopta infrastruktūra, tiek organizēta kvalitatīva kultūras dzīve u.t.t.

pirms mēneša, 2019.12.18 21:47

madonietis

Katru dienu braucu pa Alūksnes novada cełiem. Ziniet-briesmīgi! Daudz sliktāki kā Gulbenes novadā.

pirms mēneša, 2019.12.19 09:11

eh!

Jau zaudē, jau zaudē:( Valsts savas iestādes atvelk no Gulbenes. VID prom, Sadales tīkli prom, bankas prom. Drīz būs vēl. Daži vien paliks. Varbūt. Un kāpēc tā notiek? Nav mums nopietnu pārstāvju "ārpolitikas" jautājumos. Zaudējot valsts iestādes tiek zaudēti gudri cilvēki ar ne tik lieliem, bet regulāriem ieņēmumiem, Rezultātā komersanti zaudē ieņēmumus, pašvaldība nodokļu maksājumus un tā līdz loģiskam stāvoklim, kad rosība aprimst. Skumji noskatīties:( Labi būtu nemānīt sevi un piedomāt, lai pēdējās iestādes no pilsētas neaizvāc uz blakus novadiem, Ar tām atlikušajām skolām ilgi nepavilsim.

pirms mēneša, 2019.12.18 17:56

Ūla

Vēl taču ir kadru kaltuve - dome!!!

pirms mēneša, 2019.12.18 20:27

secinājums

Diemžēl saimā nav neviena deputāta, kurš pārståvētu Gulbenes novadu. Rezultāts- iestādes tik aizvikltas uz blakus novadiem. No kaimińu novadiem gan ir. Tad nu varas gaiteńos tie lobē savu novadu intereses. Izcīna pozitīvu lēmumu priekš sevis. Tā nu tas ir! Jābūt pārstāvētiem vai vēl labāk, jābūt varas partijās. Citādi vienmēr būsim zaudētājos.

pirms mēneša, 2019.12.19 09:23

Urbis

"Eksperte" mezīte tā vispār ir parodija par deputātu. Izcilība demagoģijā...

pirms mēneša, 2019.12.18 18:43

f

Kādu domi ievēlēja tādi ir augļi!acīmredzot tie domnieki kuri negribēja pārmaiņas un attīstību novāca iepriekšējo vadītāju kurš sāka un gribēja pārmaiņas!Ar šo vadītāju taisnība Gulbene smagi zaudē kaimiņiem!Viena lieta ir kāpostus sekmīgi audzēt(bez ironijas) cita vadīt novadu,tur vajag daudz ko citu!

pirms mēneša, 2019.12.18 21:05

Kā tur bija?

Vai Gruziju!

pirms mēneša, 2019.12.20 21:03

pjano italijano

Vai Sicīliju?

pirms mēneša, 2019.12.21 14:12

xy

Sen nebiju tā smējusies. Kuri ir tie gudrīši, kas spēj izdomāt šadus utopiskus plānus.Tāpēc arī tā dzīvojam Gulbenes novadā, ka pie varas šādas gudras galvas. Labāk būtu vienreiz sakārtojuši Smiltenes šoseju, lai cilvēkiem, kuri brauc uz Lizumu, nebūtu zobi jādauza. Gulbenē jau darbavietu nav, lielākā daļa vienkāršo cilvēku brauc strādāt uz Lizumu. Bet sapņojam par nereālu projektu- dzelzceļa satiksmi uz Krieviju. Nu baigie bagātnieki!!! Kurš ir pārliecinājies, vai sliedes Krievijas pusē ir? Kurš Latvijas pusē tās liks? Skolas slēgt- to tik domnieki prot lieliski!!!!

pirms mēneša, 2019.12.20 17:32

Lola

Novads pats kā teritoriāli politisks veidojums finansiāli ieņem pamaz naudiņas uz galviņu rēķinot. Lai nenoietu pa burbuli no pašuku izlīdzināšanas fonda piešpricē no pierīgas novadiem (apm deviņiem donoriem) nomīnusoto naudiņu. Lūk, Tu te dzīvojies ar mazliet savu, mazliet svešu naudu. Lielāko daļu murgu ne jau paši sagudro, bet pienes klāt. Viens par mazu, bet taisnīgu, līdzmaksājumu taisīs sliežu tarasi uz RU, otrs to, trešais vēl kaut ko, piektais par 1,5 mlj bērnu atpūtas parku. Tai pat laikā, lai saņemtu piešprici valdība prasa mīnusot skolas un tādā garā optimizēties, lai piķis neaiziet kā tukšā mucā. Mums te nav politiķu kas visam tam virpulim spētu izsekot līdzi lai visādu manevru finālā novads (nevis tikai viņi paši) paliktu plusos, nevis mīnusos. Naudā, ekonomiski aktīvo cilvēku skaitā, patikšanā šeit būt un iesakņoties uz palikšanu.

pirms mēneša, 2019.12.21 14:28

Acs

Ja likumos, kas attiecas uz Saeimu un pašvaldībām, būtu iestrādāts, ka: 1) tiklīdz deputāts uz sēdēm nav ieradies 3 reizes, viņš zaudē mandātu un viņa vietā stājas nākamais aiz strīpas palikušais partijas biedrs, disciplīna noteikti uzlabotos; 2) ja deputāts balsojumā x reizes nav izlēmis par jā vai nē, arī tad viņš zaudē mandātu kā nepietiekami kompetents un viņa vietā stājas nākamais aiz strīpas palikušais partijas biedrs. Tas deputātus spiestu pirms balsojuma IEDZIĻINĀTIES izlemjamos jautājumos.

pirms mēneša, 2019.12.21 16:30

Acs

BET - tā kā deputāti ne vienmēr drīkst balsot saskaņā ar savu izpratni un sirdsapziņu, tad reizēs, kad viņa un partijas viedokļi nesaskan, deputāts drīkst atturēties. Un te nu esam nonākuši pie lielā ABSURDA jeb partiju sistēmas ļodzīgajiem pamatiem, kādēļ gan LV, gan GN ir tādā bedrē, kādā esam.

pirms mēneša, 2019.12.21 16:46

Atbilde Zetam

Pareizi jau saki. Bet-vai nav par traku taisīt Gulbenē nepilnu km asfalta ceļā par miljonu , bet Lizums-Tirza,kur brauc simtiem cilvēku uz darbu,pa tādu ĀRPRĀTU. Lūdzu domājat un ātri. Gribētos zināt,kurš svarīgs cilvēks vai tuvs rads dzīvo uz tās ielas,ko asfaltēs. Nebūs jau pirmā reize un vieta,kā tā dara.

pirms mēneša, 2019.12.21 18:15

Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"