Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Šķirošana – videi un maciņam draudzīga alternatīva

Atkritumi, vides piesārņojums un klimata izmaiņas ir galvenie problēmjautājumi, kurus šobrīd visā pasaulē cenšas risināt vides aizstāvji. Dažādas kampaņas centienos situāciju uzlabot, šķiet, ar katru gadu pieņemas spēkā. Aizvien biežāk varam lasīt, dzirdēt un redzēt par atsevišķu indivīdu un dažādu organizāciju aktivitātēm, aicinot ikvienu līdzcilvēku aizdomāties par vides un klimata jautājumiem. Tomēr ne vienmēr runāšana un situācijas atspoguļošana tabulās un diagrammās panāk vēlamo efektu.
Bieži vien sabiedrība par konkrēto jautājumu neaizdomājas, līdz tas pavisam tieši neskar viņus pašus. Mainīt cilvēku apziņu un skatījumu nav viegls uzdevums, tomēr ir paveicams, ja top skaidrs, kāda nolūka un mērķa labad pārmaiņas ikdienas dzīvē un paradumos jāievieš.

Iniciatīvu aktīvi atbalsta
Laikā, kad arvien biežāk tiek pārskatīti un paaugstināti dažādu pakalpojumu tarifi, cilvēki meklē veidus, kā šajā situācijā rast labāko risinājumu. Tieši tas var kalpot par vajadzīgo pamudinājumu pievērsties atbildīgākam dzīvesveidam. Piemēram, lai samazinātu maksu par sadzīves atkritumu izvešanu, ir iespēja tos šķirot. Par šķiroto atkritumu savākšanu maksa netiek iekasēta, līdz ar to ir iespēja ietaupīt uz esošo sadzīves atkritumu konteineru rēķina.
Šādu alternatīvu labprāt izvēlas vairāku novadu pašvaldības. Tajā skaitā – Nīcas novads. Novada Komunālās pārvaldes vadītājs Aigars Veiss atklāj, ka pirmie šķirošanas punkti tapuši jau pirms vairāk nekā pieciem gadiem. Nu novadā to ir jau vienpadsmit, un skaitu iespējams palielināt iedzīvotāju izrādītās iniciatīvas dēļ. Viņiem ir iespēja rakstīt iesniegumu, lūdzot izvietot šķirošanas konteinerus dzīvesvietas tuvumā. A. Veiss atklāj, ka nupat aptuveni 30 privātmāju īpašnieki šādu iesniegumu sagatavojuši, lai iegūtu šķirošanas iespēju Otaņķu ciemā.
Lai konkrētās apdzīvotās vietas tuvumā uzstādītu šķirošanas konteinerus, ir jāievēro vairākas prasības. Komunālās pārvaldes vadītājs stāsta, ka ir svarīgi, lai iecerētajā vietā būtu stingrs segums, iespēja piebraukt un apgriezties ar smago automašīnu. Lai izpildītu kritērijus, Otaņķu ciemā pašvaldība par piemērotāko atzinusi vecā pasta teritoriju. “Gribam izveidot vēl vienu punktu, kur privātmāju un Otaņķu pagasta iedzīvotāji varētu veikt šķirošanu, jo sadzīves atkritumu konteineru līgumi viņiem ir noslēgti, bet šķirošana kā tāda netiek piedāvāta,” skaidro A. Veiss.
Lai gan iedzīvotājiem pašiem jāraksta iesniegums, lūdzot atkritumu apsaimniekotājam izvietot šķirošanai paredzēto konteinerus konkrētajā teritorijā (Nīcas novadā šo pakalpojumu sniedz SIA “Clean R” – red.), pašvaldība nāk talkā iedzīvotājiem, palīdzot vajadzīgās dokumentācijas sagatavošanā.

Konteineru saturu revidē
Vairāki šķirošanas punkti pieejami Rudē un Nīcā, pa vienam arī citās novada apdzīvotās vietās, tostarp pie publiskām iestādēm. Šķirošanai paredzētie konteineri pieejami arī iecienītajā pastaigu vietā – Bernātos. Tie novietoti stāvlaukumā pie kafejnīcas “Dzintariņš”. A. Veiss atzīst, ka šajā vietā grūtības sagādā atpūtnieku neuzmanība vai nevērība. Bieži vien šķirotie atkritumuinenonāk īstajā konteinerā vai tiek likti kopā ar sadzīves atkritumiem.
Lai samazinātu iespēju, ka šķirotajiem atkritumiem klāt nonāk dažādi piemaisījumi un tos pārstrādei nodot nav iespējams, Nīcas novada pašvaldība uz pusslodzi nolēmusi algot darbinieku, kuram jāveic atkritumu pārbaude un, ja nepieciešams, pāršķirošana. “Līdz ar darba vietas izveidošanu mums neviens šķirotais atkritumu konteiners nav aizgājis kā sadzīves atkritumi. Mēs varam pāršķirot un nodalīt nost piejaukumus. Ar to ieekonomējam gan pašvaldības, gan iedzīvotāju līdzekļus.”
Nīcas pašvaldība īpaši nodrošinājusies, lai šķiroto atkritumu nonākšanu sadzīves atkritumos izslēgtu līdz minimumam. Proti, sadarbības līgumā ar uzņēmumu “Clean R” iekļauts punkts, kas paredz, ka bez ziņošanas pašvaldībai nepareizi sašķirotu atkritumu konteineru uzņēmuma pārstāvji aizvest nevar. “Tad viņi sazinās ar mums, un mēs pieņemam lēmumu. Bet šāda situācija ir bijusi tikai divas reizes.”
Šādās reizēs notiek konteineru satura pāršķirošana, ko veic algotais darbinieks. Viens no šādiem gadījumiem bijis jau pieminētajā Bernātu kafejnīcas stāvlaukumā. Tur it īpaši vasaras sezonā vērojama liela cilvēku, arī ārvalstu tūristu, plūsma, taču ne visi saprot paredzēto šķirošanas kārtību. Tomēr tādēļ atteikties no šķirošanas konteineriem pašvaldība neplāno. “Konteineram ir jābūt, un mēs tomēr gribam tīru vidi un cīnīties par to,” uzsver Komunālās pārvaldes vadītājs.

Gatavojas cenu kāpumam
No maija, noslēdzot turpmāko sadarbības līgumu ar “Clean R”, Nīcas novadā tika piedāvāts jauns atkritumu apsaimniekošanas tarifs, kas bija dārgāks nekā līdzšinējais. Taču šķirošanas un līdz ar to sadzīves atkritumu samazinājuma dēļ iegūts izmaksu samazinājums. “Iepriekš līgums mums bija 3,45 eiro bez PVN uz vienu iedzīvotāju, tagad māju grupām četru mēnešu griezumā ir vidēji 3 eiro,” izmaiņas raksturo A. Veiss. Citām mājām amplitūda ir vēl izteiktāka – no līdzšinējiem 3,45 eiro cena samazinājusies līdz 2,29 eiro.
Pievēršoties šķirošanai, novads jau gatavojas jaunajam tarifu kāpumam 2020. gadā. To apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. “Katru gadu 1. janvārī atkritumiem pieaugs cena, jo palielinās apglabāšanas un dabas resursu nodoklis,” skaidro A. Veiss. Tieši tādēļ svarīgi katram pēc iespējas samazināt sadzīves atkritumu daudzumu.
Novērojams, ka šķirošanas konteineru esamība palīdzējusi atteikties no lielas daļas iepriekš izmantoto sadzīves atkritumu konteineru. “Kādreiz mājai bija divi sadzīves atkritumu konteineri, tagad jau ir viens ar ietilpību 1,1 kubs,” norāda A. Veiss. Visvairāk konteineru nepieciešams tieši plastmasas atkritumu šķirošanai.

Izdevumi samazinās
Arī Grobiņas novadā ir izvietoti brīvi pieejami atkritumu šķirošanas konteineri. Aicinājumu vietējiem iedzīvotājiem kļūt apzinīgākiem novada pašvaldība nesen publicējusi savā “Facebook” kontā. “Lai gan katrā konteineru novietnē ir arī informatīvie stendi, ne visi iedzīvotāji ievēro noteikumus. Atgādinām, ka atkritumu šķirošanas laukumi nav paredzēti sadzīves atkritumu izmešanai, kā arī lielgabarīta atkritumu novietošanai. Jebkāda cita veida atkritumi no šiem laukumiem netiek aizvesti!” lasāms ierakstā.
Grobiņas novada pašvaldībā par atkritumu izvešanu gādā SIA “Eko Kurzeme”, un domei šādos gadījumos par atkritumu savākšanu jāmaksā papildus, nepamatoti izmantojot nodokļu maksātāju naudu.
Grobiņas novada Medzes pagasta daudzdzīvokļu mājas “Noras” iedzīvotāji, nodibinot savu apsaimniekošanas biedrību, pirms diviem gadiem lēmuši atteikties no papildu sadzīves atkritumu konteinera un tā vietā savā pagalmā novietot šķirošanai paredzētos. Uz to pamudinājusi vēlme nepārmaksāt.
Biedrības “Noras mājas” valdes priekšsēdētāja Dzintra Brizga atklāj, ka aptuveni mēnesi pēc iesnieguma nodošanas mājas pagalmā jau bijuši pieejami šķirošanas konteineri plastmasai un stiklam. Dzeltenais konteiners, kurš paredzēts plastmasas un papīra atkritumiem, regulāri ir pilns, un novērots, ka ne visi ievēro precīzus šķirošanas noteikumus. Lai situāciju uzlabotu, biedrības sapulcēs regulāri tiek atgādināts, kā pareizi atkritumus šķirot. “Ja nebūtu dzeltenā konteinera, mēs 75 eiro vietā par mēnesi maksātu 150 eiro. Tas nozīmē – dubultā no katra cilvēka. Tas mums ir ekonomiski izdevīgi,” par pāreju uz šķirošanu saka Dz. Brizga.

Izsmēķim pāri nekāpj
Paši savu iniciatīvu vides tīrības nodrošināšanā pirms trim gadiem uzsākusi Beluzu ģimene no Nīcas novada. Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem 18. novembrī, kad visapkārt dzirdēti dažādi patriotiski uzsaukumi un lozungi, Valija Beluza domājusi – runas jāpārvērš darbos un jāpaveic kas reāls savas valsts labā. Viņa kopā ar vīru Andri jau izsenis iecienījusi pastaigas pa piejūras mežu un pludmales zonu netālu no dzīvesvietas. Taču ikreiz, savā ceļā pamanot dažnedažādus sadzīves atkritumus, pastaiga raisījusi pārdomas un vēlmi ko mainīt. Nolemts ņemt līdzi maisu un pastaigas laikā ieraudzītos atkritumus savākt. “Cits varbūt pārkāpj pāri gan tam izsmēķim, gan konfekšu turziņai un nosviestajai kafijas krūzītei, bet man tā bija iekšēja pretruna, nejutos labi,” skaidro V. Beluza. Pirmajā reizē pielasīti pilni vairāki gružu maisi – tie pārvesti mājās, kur izmesti atkritumu konteinerā.
Lai šādā veidā krietni nepalielinātu pašu sadzīves atkritumu daudzumu, Beluzas sākuši aktīvāk šķirot plastmasas un stikla taru un, sakrājot attiecīgu daudzumu, veduši to uz publiskajiem šķirošanas punktiem Liepājā.
Šādas pastaigas kļuvušas par regulāru Beluzu pāra nodarbi – sakopt aptuveni kvadrātkilometru lielo platību piekrastes mežā abi dodas aptuveni reizi divās nedēļās. “Tas dod tādu pacēlumu, apziņu, ka tu kaut ko labu dari!” teic V. Beluza.

Slavē, bet neiesaistās
V. Beluza ar nožēlu atzīst, ka piejūras meža teritorijā iespējams atrast visdažādākā veida atkritumus, sākot no nelieliem konfekšu papīriem un beidzot ar lielām būvgružu kaudzēm. Skaidrs bijis viens – daļa cilvēku šo vietu izmanto kā publisko izgāztuvi. Beluzu pāris pārliecināts, ka šādu rīcības modeli piekopj ne tik daudz vietējie iedzīvotāji, cik tuvumā esošie pilsētnieki. Ar šādu situāciju Beluzas nav bijuši mierā, tādēļ lūguši vietējās pašvaldības palīdzību, aicinot teritorijā izvietot atkritumu konteinerus. Tomēr pašvaldība atzinusi – tur novietoto konteineru izvešana būtu papildu finansiāls slogs, ņemot vērā, ka šos konteinerus izmantotu lielākoties iebraucēji. “Saprotam, ka no pašvaldības nevar prasīt, lai viņi vāc citu gružus,” teic V. Beluza. Tad nu nolemts, ka jārīkojas pašiem. Uzrakstīts projekts Liepājas Novada fondam, kur izdevies iegūt 90 eiro lielu finansējumu Vides projektu konkursā. Par piešķirto finansējumu izgatavotas un uzstādītas brīdinājuma zīmes piejūras meža teritorijā Pērkonē. “Ierakām stabus un vērojām, kas būs. Mazāk palika, bet nevar teikt, ka nav nemaz,” vērojumos dalās V. Beluza.
Lai pievērstu cilvēku uzmanību aktuālajai problēmai un aicinātu interesentus iesaistīties, V. Beluza ar sociālās vietnes “Facebook” starpniecību aicinājusi līdzcilvēkus uz kopīgu talku šāgada pavasarī. Lai gan ar vārdiem un uzslavām liela daļa atbalstījusi aktīvos nīceniekus, talkas dienā atbraukušo skaits šokējis. “Tas bija smieklīgi, cik daudz cilvēku atsaucās uz manu plosīšanos “Facebook”!” Ieskaitot Beluzas, talkas dienā teritoriju kopuši pieci cilvēki. Tomēr darbs padarīts liels – pielasīti pilni 38 lielie maisi, kas sagādāti ar pašvaldības atbalstu un arī aizgādāti prom.
V. Beluza vērtē, ka daļai cilvēku vēl joprojām aktuāls uzskats: es negružoju un man nav jāiet gruži vākt. Esot grūti cilvēkus pārliecināt par pretējo. Aktīvistei šķiet, ka situāciju mainīt neizdosies, kamēr nemainīsies cilvēku apziņa. Par labāko saukli, kas dzirdēts saistībā ar vides jautājumiem, V. Beluza atzīst: “To, ko atnesi, aiznes!” Ja katrs sekotu šai domai, tad problēmu ar piesārņojumu būtu krietni mazāk. “Dikti jau gribētos, lai mūsu Latvija būtu tīrāka,” nostāju pauž nīceniece. 


Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda  finansiālo atbalstu.

Pievieno komentāru

Projekts "Rūpēsimies par vidi!"