Zaļāk, bet dārgāk

Šomēnes stājies spēkā Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kura mērķis ir patērētājiem piedāvāt preces no videi draudzīgākiem materiāliem.

Likumu atzinīgi novērtējis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs: “Katra mūsu izvēle atstāj pēdas dabā, un katru reizi, kad izdarām izvēli par labu apkārtējai videi, tā ir neliela uzvara cīņā ar piesārņojumu. Dzīvot pilnībā bez plastmasas mēs vēl nevaram, taču plāns ir atteikties no tās pakāpeniski un patērēt atbildīgi. Jaunais likums ir tikai viens plāna punkts ceļā uz zaļāku nākotni, un ministrija paralēli strādā arī pie citām iniciatīvām, kas paātrinās zaļās politikas tempu.”

28 miljoni eiro

Jāakcentē, ka normatīvais regulējums, kas aizliedz vairāku vienreizlietojamo plastmasu saturošu preču turpmāku ievešanu un izplatīšanu, 3. jūlijā stājies spēkā visā Eiropas Savienībā (ES), ne tikai Latvijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālisti uzsver, ka ES vadība apzināti pieņem lēmumus, lai samazinātu nepārstrādājamās plastmasas iepakojuma apjomus, un, ja attiecīgi nerīkosies, naudas izdevumi no nodokļu maksātāju maciņiem augs.

“Eiropas Savienības budžetā paredzēta iemaksa par katru nepārstrādāto plastmasas iepakojumu, kas ir 80 eiro centi par kilogramu. Mēs jau maksājam 28 miljonus eiro. Ja nemainīsim savu attieksmi, tāds skaitlis būs arī nākotnē un varbūt pat lielāks,” informē VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Viņa norāda, ka viena no galvenajām problēmām ir šo atkritumu nokļūšana jūrās un okeānos, un pat Latvijā ir tendence augt pludmaļu piesārņojumam ar plastmasu. “Latvija jau ir teikusi jā depozītu sistēmai, bet tas neaptver visu, un pārējais būs jānodrošina caur ražotāja atbildības sistēmu. Konstatēts, ka pēdējo dažu gadu laikā plastmasas atkritumu, kas parādās pludmalē, kļūst aizvien vairāk. Izsmēķi, dažādu pudeļu vāciņi, korķīši, vates kociņi,” uzskaita R.Vesere.

Mainīsies cenas

Likumprojekts attiecas uz tiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam jau ir pieejamas dabai draudzīgākas alternatīvas, piemēram, vates kociņi, plastmasas galda piederumi un šķīvji, dzērienu salmiņi, maisāmkociņi, balonu kociņi, putuplasta polistirola pārtikas un dzērienu iepakojums, kā arī no oksonoārdāmas plastmasas ražoti izstrādājumi.

Aptaujāto kafejnīcu īpašnieki teic, ka jau apzina jaunos piedāvājumus, kas aizstātu vienreizlietojamās plastmasas ražojumus, bet uzreiz atzīst, ka tie sadārdzinās cenu par līdzņemamajiem ēdieniem. “Jārēķinās, ka tie būs dārgāki. Tas noteikti sadārdzinās porcijas cenu, kad pilnībā pāries uz jaunajiem iepakojumiem. Līdz pat 50 centiem dārgāk vienai porcijai uz visu komplektu, un tas ir daudz. Pieļauju, ka šīs izmaksas nevarēs iekļaut tajā pašā cenā, kas bija līdz šim, kad maksājums bija vienāds uz vietas porcijai un līdzi ņemamajai,” norāda kafejnīcas «Ziediņi» īpašniece Jeļena Šteinarte. Viņa vērtē, ka būs divas cenu stratēģijas – vieni mēģinās piemērot izlīdzinātās cenas visam, tā kompensējot iepakojuma sadārdzinājumu, citi piedāvās atsevišķu iepakojuma cenu.

Gandrīz visi aptaujātie ēstuvju īpašnieki atzīst, ka maksa par ēdieniem pēc jaunā gada būs lielāka – līdz pat desmit procentiem un varbūt pat vairāk. To nosaka ne tikai pārmaiņas saistībā ar jaunā likuma prasībām, bet arī pārtikas produktu cenas pieaugums, kas visā pasaulē ir manāms jau globālā mērogā.

Būs jāpielāgojas

Pagaidām cenas varētu neaugt, un galvenais iemesls ir tas, ka krājumus vēl aizvien var izmantot. Tirgotāji joprojām drīkst iztirgot savus krājumus, ja izstrādājumi laisti tirgū līdz 2. jūlijam un ar dokumentiem iespējams pamatot to apjomu. Tāpat arī ēdināšanas uzņēmumos drīkst izmantot uzkrājumus.

“Ir savi krājumi, bet apzināmies, ka būs izmaiņas. Pašlaik daļēji jaunā veida traukus izmantojam zupām. Cilvēki vēl aizvien vairāk izvēlas ēdienus ņemt līdzi, nevis ēst terasē. Jā, vasarā apmeklētāju vairāk, bet paradumi īpaši nemainās. Covid-19 infekcija daudz ko ir sagrozījusi. Saprotam, ka ar laiku viss būs dārgāks, arī jaunie trauki, bet cilvēki to uztver kā pašu par sevi saprotamu. Nekādu sliktu komentāru nav bijis,” stāsta kafejnīcas “Drava” vadītāja Rita Drava.

Kafejnīcā “Ziediņi” gan parādījies, ka cilvēki tagad sāk ēst vairāk uz vietas terasēs. Īpašniece J.Šteinerte uzskata – pat ja kādam jaunie trauki nepatīk, ar laiku pieradīs. “Tāda ir cilvēka daba – sākumā čīkstēt un šausmināties, bet tad jau pierod. Liekas, izmaiņas nav sliktas – varu iedomāties, kādi vienreizējo trauku kalni līdz šim izgāja vidē. Mēs, maza kafejnīca, jau tā ļoti daudz tērējām, kur nu vēl lielie. Tagad būs pieejami koka, bambusa un celulozes izstrādājumi. Tik ir skaidrs, ka daudz kam vēl būs jāpiemērojas. Minēšu jaunās koka dakšiņas – nezinu, kā paēst, pat asu zobu tām nav, bet būs vien jāpielāgojas,” saka J.Šteinerte.

Korķīšus nevarēs nomest

Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā gan ir diezgan daudz dažādu ierobežojumu, nosacījumu un īpatnību. Piemēram, plastmasas glāzes vēl netiek aizliegtas, jo trūkst alternatīvas, bet plānots veikt pasākumus, lai samazinātu to patēriņu. “Pienākums samazināt patēriņu un veidot ražotāju atbildības sistēmas attiecas arī uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem,” norāda VARAM pārstāve R.Vesere. Viņa aicina arī pašus patērētājus izvēlēties ilgtspējīgākas preces, kuras iespējams izmantot atkārtoti vai kuras ražotas no videi draudzīgākiem materiāliem.

Sanita Reinerte, VARAM Vides aizsardzības departamenta vides kvalitātes eksperte, norāda, ka izmaiņas skars arī smēķētājus: “Rēķināmies ar to, ka būs daudz jautājumu par cigarešu filtriem un cita veida izstrādājumiem. Daudzi pat neiedomājas, ka cigarešu filtri satur plastmasu. Ražotājam būs jāsedz izdevumi, kas saistīti ar šādu izstrādājumu savākšanu un sakopšanu. Svarīgi, lai būtu informēšanas pasākumi. Būs jāinformē, ka konkrētā prece satur vienreizlietojamo plastmasu un ir specifiski apsaimniekošanas nosacījumi, kas būs jāievēro, lai pircējs veikalā var izvēlēties preci un izvērtēt visus aspektus.”

Vēl viena joma, kuru skars pārmaiņas, – plastmasas pudeļu korķīši. Paredzēts, ka ražotājiem būs jāveido un jāpiedāvā jauns dizains – lai korķīšus nevarētu vienkārši noplēst, tiem būs jāpaliek pie pudeles, lai tos nebūtu iespējams aizmest un nodotu kopā ar pudeli depozīta sistēmā. “Tas prasa papildu ieguldījumus ražotājiem, kas izgatavo pudeles,” atzina S.Reinerte, skaidrojot, kāpēc šādas izmaiņas nebūs uzreiz pamanāmas.

Pieci risinājumi, ar ko aizstāt vienreizlietojamos plastmasas traukus un piederumus

SIA “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa skaidro: “Vienreizlietojamie plastmasas trauki pēc savas būtības ir viena no videi nedraudzīgākajām lietām pasaulē – tie nereti tiek izmantoti vien dažas minūtes, kļūstot par atkritumiem, kuri ne tikai nav derīgi otrreizējai pārstrādei, bet arī visbiežāk nonāk dabā.”Vienreizlietojamām plastmasas lietām ir pieejamas alternatīvas no dabai mazāk kaitīgiem materiāliem, kā arī iespējams ieviest sistēmas, kas balstītas uz lietu vairākkārtēju izmantošanu. Piedāvājam “Zaļās jostas” ieteiktos piecus alternatīvos risinājumus.

1. Dabīgu šķiedru vienreizlietojamu izstrādājumu izmantošana

“Nekas, kas ir vienreizlietojams, nevar būt dabai draudzīgs,” uzsver L.Kubliņa. Taču, salīdzinot ar plastmasas izstrādājumiem, kas dabā vai atkritumu poligonā atradīsies gadu simtus, dabai mazāk kaitīgi ir vienreizlietojamie galda trauki un piederumi no dabīgām šķiedrām. Piemērotākie būtu izstrādājumi no bioplastmasas, kurus var kompostēt mājas kompostā, kā arī papīra šķīvīši, kas pārklāti ar augu bāzes laku, nevis plastikāta kārtu. Dzērienu salmiņus var izgatavot no makaroniem vai niedrēm, galda piederumus darināt no tīras koksnes. Taču jāatceras, ka šo izstrādājumu izgatavošanai tiek patērēti milzīgi dabas resursi un zemes platība, lai nepieciešamos kultūraugus izaudzētu, bet tie tiek iztērēti vienā mirklī.

2. Pārstrādājamu materiālu izmantošana

Lai arī vienreizlietojamo trauku un ēdamrīku ceļš pēc izmantošanas ved uz sadzīves atkritumu konteineru, tomēr ir iespēja, ka arī šiem traukiem tiek dota otra dzīve. Viens variants – gatavos ēdienus, piemēram, desertus, klientiem dot līdzņemšanai stikla burciņās ar metāla vākiem. Stiklu ir iespējams pārstrādāt bezgalīgi daudz reižu, nezaudējot tā kvalitāti. Otrs variants – izvēlēties “pašu pārstrādājamus” jeb apēdamus traukus, kas izgatavoti, piemēram, no rudzu miltiem. Šādi tiek izgatavoti arī pie mums Latvijā un ir droši un gardi apēšanai līdz ar tajos servēto maltīti.

3. Depozīta sistēmas ieviešana traukiem un krūzēm

Jau daudzviet Eiropā ieviesta depozīta sistēma kafijas līdzņemšanas krūzēm. Iemaksājot depozīta maksu, pircējs līdz ar iegādāto karsto dzērienu saņem funkcionālu krūzi, kuru, atdodot kādā no depozīta sistēmas biedru kafejnīcām, var saņemt iemaksāto naudu atpakaļ. Šādi cīņa ar vienreizlietojamām dzērienu krūzēm veiksmīgi strādā Vācijā jau vairākus gadus. Savukārt Šveicē ieviestā depozīta trauku sistēma ļauj līdzīgu principu izmantot gataviem ēdieniem līdzņemšanai, ļaujot atgūt depozīta maksu par trauciņu, to atgriežot. Depozīta trauku sistēma pakāpeniski tiek ieviesta arī Latvijā.

4. Atbalsts #SavaKārbiņa, #SavaPudele un #SavaKrūze lietotājiem

Beziepakojuma veikalu izplatība un atbalsts savas personīgās termokrūzes, iepirkumu maisiņa un atkārtoti uzpildāmās ūdens pudeles lietotājiem uzskatāmi parāda, ka aizvien lielāka sabiedrības daļa paši atsakās no vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, tos aizstājot ar daudzkārt lietojamu, no mājas līdzi paņemtu taru.

5. Izmaiņas pašvaldību saistošajos noteikumos

Pašvaldībām ir iespēja būtiski ietekmēt vienreizlietojamo trauku un galda piederumu patēriņu, ja konkrētas prasības tiek iestrādātas pašvaldību saistošajos noteikumos. Piemēram, kaimiņos Tallinā no 2019. gada un Viļņā no 2020. gada publiskos pasākumos un pilsētas svētkos nav atļauts izmantot plastmasas vienreizlietojamos traukus un piederumus.

• Plastmasas produkcijas patēriņš strauji aug, un daļa nav pārstrādājama. No 2017. līdz 2019. gadam plastmasas daudzums nešķirojamos sadzīves atkritumos palielinājies no 14 līdz 19 procentiem.
• Gadā vidēji pārstrādā un reģenerē apmēram 30 procentus plastmasas atkritumu.
• Latvijā 2018. gadā katru dienu patērēja 150 tūkstošus plastmasas salmiņu.
• Katru gadu pasaules okeānu ūdeņos nonāk astoņi miljoni tonnu plastmasas.
• Plastmasas pudelēm vajag 450 gadu, lai tās sadalītos jūras vidē.
• 260 pasaules sugu ir apdraudētas, jo regulāri norij kādu no plastmasas atkritumiem vai plastmasas tīklu fragmentiem.
• Katru gadu mirst apmēram 100 000 jūras dzīvnieku – vaļu, roņu, bruņurupuču, delfīnu un citu, kas cietuši no atkritumiem.
• ES pašu resursu groza sastāvdaļā ir paredzēta valsts iemaksa, kuru aprēķinās pēc nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojumu apjoma – 0,8 eiro par kilogramu.
Avots: VARAM


Vai varēsit iztikt bez vienreizlietojamām plastmasas glāzēm, dakšiņām, karotītēm, traukiem, kad tie vairs nebūs pieejami?

Genādijs Krasņikovs,pensionārs
Nav problēmu, ar papīra traukiem var iztikt.

Elmārs Dārznieks, pensionārs
Spēsim aizvietot plastmasas traukus ar ko citu. Lietojam traukus no metāla.

Sanita Vilsone, klientu apkalpošanas speciāliste
Grūti, jo plastmasas salmiņi man patika, bet salmiņi no papīra ātri šķīst.

Dace Paozola, ginekoloģe
Spēšu iztikt, jo līdz šim plastmasas traukus lietoju reti. Tikai tad, kad bija kāds izbraukums, bet tagad to varēs aizvietot ar papīra, metāla traukiem.

Kaspars Purmalis, programmētājs
Plastmasas trauku aizliegumu neuzskatu par lielu trūkumu vai zaudējumu. Izmantošu cita veida izstrādājumus.

Pievieno komentāru

Projekts "Vide"