Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pašvaldības vai “cilvēku grupas” intereses?

Vietējā politikā jau ir ar “bārdu” - tā var sacīt par Gulbenes novada domes deputātu Intaru Liepiņu, kurš vienīgais no domniekiem ir saglabājis saikni ar partiju “Vienotība” un joprojām ir tās biedrs. I.Liepiņš ir deputāts trīs sasaukumos pēc kārtas. Viņam raksturīgi, ka visos trīs sasaukumos vairāk vai mazāk ir turējies opozīcijā. Bieži vien - viens pats par sevi. Tāpēc viņa skatījums uz aizvadītajiem 10 gadiem novadā ir samērā skaudrs un tiešs.

- Kā īsā kopsavilkumā varētu raksturot savu deputāta karjeru?

- Esmu, kā saka, “vecs buks”. Šajos 10 deputāta darba gados esmu sev un citiem pierādījis, ka spēju pastāvēt pie saviem uzskatiem un pārliecības. Spēju nepakļauties kādas vienas autoritātes vai domubiedru grupas spiedienam. Savā laikā man par to uz pleca uzsita domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs. Viņš patiesībā nicināja “politiskas prostitūtas”, kas vienā dienā saka vienu, otrā – kaut ko citu. Es vienmēr vados pēc savas pārliecības un izpratnes. Šajā ziņā manī nekas nav mainījies. Dzirdu, ko man saka iedzīvotāji, un domē runāju arī viņu vārdā. Deputāta darbu  nesauktu par karjeru. Tā ir pienākumu pildīšana vairāk nekā 10 gadu garumā. Īsu brīdi novada izveides sākumā es tiku strādājis arī pašvaldības administrācijā, bet lielākoties esmu bijis tikai deputāts. Lai gan pašvaldības administrācijā kā darbinieks guvu pieredzi, sapratu, kā notiek “krēslu” dalīšana un paturēšana. Tie, kuri “nedzied līdzi”, tiek vienkārši nomesti.

- Esat bijis deputāts un strādājis jau pie pieciem priekšsēdētājiem. Kā ir mainījies vadības stils?

- Tur ir “ķīselis ar rozīnēm”! Nekad neviens priekšsēdētājs nav bijis toņa noteicējs domē. Priekšplānā ir kādas cilvēku grupas intereses un viedoklis. Starp viņiem ir gan domnieki, gan cilvēki administrācijā un ārpus tās. Citu pašvaldības jautājumu starpā viņi mēģina bīdīt cauri savējos. Ja runā pretī, savā ziņā tiec ietekmēts. Tādu praksi var uzskatīt par sava veida “astoņkāji”. Šajā ziņā 10 gadu laika nekas nav mainījies. Negribu personiski aizskart nevienu no līdzšinējiem novada pašvaldības vadītājiem, bet starp viņiem neesmu redzējis tādu cilvēku, kurš gatavs iet un “plēst kreklu”, lai aizstāvētu Gulbenes un novada intereses, kurš ir ieinteresēts, lai šai vietai būtu nozīme Latvijas kartē. Ja kāds domā citādi, lai aizbrauc un paskatās, kā ir Alūksnē, kā ir Smiltenē, kā ir Madonā. Jau vizuāli vien Gulbene ir viskritiskākajā situācijā, par visu pārējo nemaz nerunājot. Tūristi te saredz sādžu, nevis pilsētu! Esam pieļāvuši reģionālas nozīmes valsts iestāžu aiziešanu no Gulbenes. Aizlaist prom ir viegli, daudz grūtāk ir kaut ko piesaistīt Gulbenei. Vajadzēja nosargāt! Manuprāt, neviens no pašvaldības vadītājiem to nedarīja pietiekami aktīvi.

- Vērojot domes darbu šajos 10 gados, liekas, ka visu laiku esat kolēģiem neērts deputāts.

- Ne reizi vien ir bijis tā, ka rakstiski vēršos pie pašvaldības vadītāja ar informāciju par nesaimniecisku rīcību, bet mans iesniegums ilgstoši paliek bez atbildes. Ja man ir viedoklis, pasaku tieši gan aci pret aci, gan domē vai administrācijā, gan jebkur citur. Un arī aizstāvu savu viedokli. Kādam var nepatikt, ka varbūt jautājums tiek pacelts ne tikai šeit, bet arī kaut kur citur. Uzskatu – nedrīkst klusēt un neko nedarīt, ja ir aizskartas iedzīvotāju intereses, ja ir pamatotas aizdomas par iespējamiem likumpārkāpumiem pašvaldībā, par sistēmiskām kļūdām, par domē pieņemto lēmumu nepildīšanu. Ja redzu situācijas, kur, manā skatījumā, tiek piesegtas neģēlības, saku vispirms to acīs. Ja nelīdz, rīkojos tālāk. Nepieņemami ir, ja pašvaldības augstas amatpersonas  izliekas neredzam, nezinām nejēdzības, jo baidās aizskart kādu citu savas partijas domubiedru vai tā intereses.

- Konkrētāk!

- 10 gadu laikā ir bijis daudz tādu situāciju: Gulbenes siltumapgāde, gāzes katls, SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” pamatkapitāla palielināšana un kontroles zaudēšana šajā uzņēmumā, Gulbenes kultūras centra aizdomīgā renovācija. Bijis tā, ka viens pats reizēm domē esmu balsojis “pret”, ja saskatīju riskus iedzīvotājiem vai shēmošanu. Esmu pieprasījis dokumentus un gan saņēmis, gan nesaņēmis tos. Esmu analizējis pieejamo informāciju. Situācijas bijušas dažādas. Bet es nekad neesmu bijis vienaldzīgs jautājumos, kuri uztrauc novada cilvēkus! Esmu balsojis pret skolu slēgšanu. Neesmu atbalstījis arī pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas pārveidi par trim pārvaldēm. Esmu cīnījies par Beļavas siltumapgādes jautājumiem. Esmu būries cauri un pierādīju, ka divas ziemas pēc kārtas ir bijis konstants kurināmā patēriņš, kaut tajā pašā laikā apkures izmantošanas apjomi samazinājās par apmēram 25 procentiem. Man reizēm ir pārmests, ka esmu balsojis “par” tajā vai citā jautājumā. Ir sāpīgi apzināties, ja esmu kļūdījies. Parasti neapdomīgi esmu balsojis, ja jautājums nav ticis laikus pietiekami izskaidrots un pārrunāts. Tā jau ir, ka mēs, deputāti, bieži vien paļaujamies uz pašvaldības administrācijas speciālistu, juristu kompetenci. Bet vēlāk dzīve pierāda – ir aiziets šķērsām. Tad mēģinu situāciju labot. Piemēram, redzu, ka, iespējams, pašvaldībā aplami ir notikusi uzkopjamo platību palielināšana uz vienu vidējo statistisko apkopēju, tāpēc tiek samazināts apkopēju skaits. Spiežam pēdējo sulu laukā no pašvaldības darbinieku hierarhijā viszemāk stāvošajiem darbiniekiem, bet tikmēr domes vadība darba transportu izmanto privātām vajadzībām. Priekšsēdētājs darba laikā atrodas privātajā uzņēmumā, nevis pilda darba pienākumus, brauc ar darba mašīnu uz galvaspilsētas lielveikaliem. Varas ļaunprātīga izmantošana? Es teiktu, ka ir! Bet tikmēr apkopējam par minimālo algu ir jāstrādā astoņas stundas. Šī ir situācija, par kuru gribu runāt tagad. Pašvaldības ētikas komisija manu iesniegumu noraidīja. Meklēšu citas iespējas, lai panāktu taisnību. Nesen saskāros ar vēl kādu nejēdzību. Biju sagatavojis rakstu/viedokli pašvaldības izdevumam “Gulbenes Novada Ziņas”, taču saņēmu rakstisku atbildi, ka man šāda iespēja tiek liegta. Tajā pašā laikā novada domes priekšsēdētājs regulāri šajā izdevumā pauž savu viedokli. Esmu nolēmis to tā neatstāt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka esmu iepazinies ar Augstākās tiesas spriedumu identiskā situācijā, kur norādīts – šī ir ļaunprātīga varas izmantošana.

- Bet ir taču arī labais, ko pašvaldība paveikusi šajos gados!

- Parasti lepojamies ar ceļu, ar ielu remontiem. Bet tas ir pats minimālākais, ko pašvaldība var un kas tai ir jāizdara. Bet ņemsim vērā arī to, ka joprojām daudzi ceļi un ielas novadā vēl tikai gaida savu remontu. Un, ja proporcionāli izvērtējam, cik ir sakārtotu un cik nesakārtotu ceļu un ielu, laikam gan nāktos smagi nopūsties. Saprotams, ka naudas pietrūkst, lai visu spētu, bet ir jautājums, kā tiek tērēti finanšu līdzekļi. Naudas nav, bet deputāti nobalso par 5 miljonu kredīta garantēšanu “Gulbenes autobusam” no pašvaldības budžeta.
Lepojamies, ka slēgtas skolas kļūst par veco cilvēku aprūpes namiem. Racionāli. Bet tādā gadījumā šo piedāvājumu vajadzēja attīstīt. Varējam ar sociālo tūrismu pievilināt cilvēkus no ārzemēm, piemēram, no Vācijas, kur šādi pakalpojumi ir daudz dārgāki nekā Latvijā. Attīstot šo pakalpojumu, tiktu nodrošinātas vēl papildu darba vietas mūsu cilvēkiem.

Šā sasaukuma “jājamzirdziņš” ir optimizācija un centralizācija. Es tur neko pozitīvu nesaskatu. Manuprāt, pašvaldības administrācijas ēka vairs nelīdzinās skudru pūznim, bet drīzāk termītu tornim. Iznīcinām laukus. Pagastu pārvaldēs svilpo vējš tukšos kabinetos, bet tie tāpat tiek apsildīti, putekļi tiek slaucīti. Kur saimnieciska pieeja? Ja pagastos vairs nav bērnudārzu, nav skolu, nav tādas riktīgas vietējās varas, ģimenes skatās pilsētas virzienā. Sāk arī pie reizes vairāk iepirkties Gulbenes veikalos, tāpēc  lauku bodītes iznīkst. Vienmēr esmu uzskatījis, ka cilvēki ir jebkuras pašvaldības asinsrite. Ja asinis tiek sadzītas novada “galvā” jeb centrā, tas var beigties ar insultu. Šodien pašvaldība ar tās domi un administrāciju līdzinās vampīram, kas sākotnēji veselīgajam novadam pamazam laupa funkcionēšanas spēju. Tas nenotiek uzreiz, bet lēnām, pamazām.

- Kāpēc tā notiek?

- Vaina ir nemākulīgā vadīšanā. Trūkst pragmatiskas pieejas daudzos jautājumos un efektīvas esošo resursu apsaimniekošanas. Pašvaldību pēdējā laikā vada viens uzņēmējs pēc otra, bet pašvaldība nav uzņēmums! Tur ir jābūt pavisam citādai pieejai. Es redzu, ka mūsu pašvaldības vadības stils neattīstās. Godā tiek turēti vecie, labie sakari, kuriem sirdī ir sirpis ar āmuru, bet uz pieres – zvaigzne. Pašvaldību raksturo jau domes sēžu zāle vien. Tajā goda vietā vajadzēja būt Latvijas karogam, Eiropas Savienības karogam, novada karogam. Tas parāda attieksmi. Mums trūkst piederības sajūtas savai dzimtajai vietai, pašlepnuma.

Ideju ziņā pašvaldībā notiek mētāšanās no viena grāvja otrā. Te esam tik šaursirdīgi, baidāmies no globāla skatījuma, te piepeši tiek celtas gaisa pilis. Tā, piemēram, bija ar rotaļu megalaukuma būvniecību Gulbenē par miljonu eiro. Ja to vajadzētu darīt kādam uzņēmējam par savu naudu, diezin vai riskētu. Bet ar pašvaldības maku ir gatavi riskēt. Šis projekts gan pašlaik ir iesaldēts tāpat kā daudzi citi megaprojekti. Bet nauda vienalga ir izmesta projektu sagatavošanā. Un par to nevienam nav ne silts, ne auksts, jo deputātu vairākums taču nobalsoja “par”. Iznāk, ka deputāti ir vainīgi. Kas tad tiek izpildīts no tā, kas ir ierakstīts novada attīstības plānā, kurā esam ieskicējuši leiputriju? Varbūt tomēr vairāk ir jāturas pie zemes un jāiet uz konkrētiem mērķiem! Varbūt jāsāk ar godīgas konkurences atbalstu pašvaldības iepirkumos! Pašvaldībai vajadzētu vairīties no subjektīvisma vai vismaz nelikt kāju priekšā tiem vietējiem uzņēmējiem, sabiedriskajām iniciatīvam, ar kuru palīdzību varam sakopt, uzturēt un ieviest dzīvību pilsētā, pagastos.

- Un ko esat paveicis pats? Gaujas krastu nostiprināšanu Lejasciemam solījāt jau sen, bet dome par to nobalsoja tikai nupat, jūlijā!
- Jā, 10 gadus par to esmu runājis un beidzot pēc 10 gadiem esmu atbalstīts. Tik ilgu laiku vajadzēja, lai dome nonāktu pie slēdziena, ka tas ir jādara. Ko lai saka?! Par tādu ikdienišķu, degošu jautājumu un nieka 15 000 eiro mēs domē diskutējām 10 gadus un tikai tad nobalsoja, bet tur, kur ir runa par 5 miljoniem, spējam jautājumu izlemt vienā elpas vilcienā bez iepriekšējas apspriešanās. Vai te pa visām šuvēm cauri nespīd zināmas intereses? Lūk, ko var panākt bariņš cilvēku, kuri satikušies kaut kur aiz domes sēžu zāles un visu ir sarunājuši. Un mēs, tie daži citādi domājošie, varam spirināties pretī, cik gribam, jo tas neko nedod. Cietēja jau būs sabiedrība. Ar vienu roku pašvaldība kaut kam kaut ko dod, ar otru – kaut ko atņem. Rezultātā cilvēkiem rodas sajūta, it kā pašvaldība viņus apzagtu. Rūgst neapmierinātība. Iedzīvotāju skaits novadā sarūk. Un tas ir galvenais indikators, kas liecina – te nav attīstības, bet mēs gribam bīdīt megaprojektus. Un sadzīviskas situācijas risināšanu atliekam uz 10 gadiem.

- Kā tad ir beigusies jūsu pārstāvētās biedrības uzbūvētās lapenes epopeja pie Sudalezera?

- Šis jautājums pagaidām karājas gaisā. Notiek tiesvedība. Es kā sabiedriskā labuma organizācijas biedrības “Sporta klubs “Tors”” vadītājs aizstāvu tiesības uz taisnīgu risinājumu. Biedrība ir sakopusi “Peldvietu” pie Sudalezera, vienmēr esam pozicionējuši šo vietu kā publiski pieejamu un turpinām to darīt, maksimāli ejot pretī sabiedrībai. Ņemot vērā biedrības veiktos ieguldījumus, bija doma juridiski nostiprināt to visu, minēto zemi nopērkot. Sarunā aci pret aci ar pašvaldības priekšsēdētāju guvu atbalstu, bet domes sēde izvērsās par farsu. Papētot situāciju tuvāk, noskaidroju iemeslus. Izrādās, “Tors” pretendēja uz zemi, kas jau bija apsolīta kādam citam. Tur tuvumā jau notika gatavošanās sākt apbūvi. Izrādījās, ka biedrība ir kā ķīlis priekšā, jo esam pateikuši, ka “Peldvietai” ir jābūt publiski pieejamai un punkts!


Vizītkarte
Lejasciemietis Intars Liepiņš (37) ir:

◆ Gulbenes novada pašvaldības deputāts: ievēlēts 2009.gadā no partijas “Sabiedrība citai politikai”; 2013.gada no partijas “Vienotība”; 2017.gadā no partijas “Vienotība”;

◆ Lejasciema bezpeļņas organizācijas biedrības  “Sporta klubs “Tors”” vadītājs;

◆ Latvijas Universitātē ieguvis augstāko pedagoģisko izglītību;

◆ strādā par uzraugu Valmieras cietumā.


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem


Pievieno komentāru

Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"