Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Šis laiks liek izkāpt no komforta zonas 10

Valtis Krauklis vietējā politikā ir aktīvs jau 32 gadus (strādājis pašvaldībā gan Gulbenes pilsētā, gan novadā). Viņš ir bijis izpildvaras darbinieks, kā arī ir bijis vietējais deputāts. Tomēr sarunā ar V.Kraukli koncentrējamies uz pēdējiem 10 gadiem.
- Novadā esat ierindas deputāts, neesat cīnījies par amatu pašvaldībā?
- Jau pašā sākumā es necentos kļūt priekšnieks, jo redzēju daudzus citus spējīgus pretendentus. Pietiekami ilgi savulaik biju strādājis pilsētas domē Romana Adamoviča, Mārtiņa Kokara, Līgas Zitānes, Nikolaja Stepanova vadībā. Deputāta darbu novada pašvaldībā apvienoju ar pamata darbavietu valsts institūcijā. Tad sekoja reorganizācija un es gandrīz gadu biju bez darba, tomēr turpināju būt deputāts. Esmu izgājis dzīves skolu kā daudzi šajā straujo pārmaiņu laikā. Sapratu arī, ka cilvēkam ar vadošā darba pieredzi, kāda ir man, nav nemaz tik viegli atrast darbu. Esmu visiem pateicis, ka šis sasaukums Gulbenes novada pašvaldībā man kā deputātam ir pēdējais. Vairs nekandidēšu.
Par sevi kā deputātu varu teikt, ka vienmēr esmu vadījies pēc principa: nenodarīt pāri ne sev, ne citiem. Tā ir mana filozofija. Esmu pratis pateikt arī “nē”, kad tas ir jādara. Pie daudziem būtiskiem lēmumiem pašvaldībā esmu bijis klāt, esmu balsojis. Šajā laikā ir paveikts daudz paliekoša novadam, cilvēkiem. Sākot ar Gulbenes-Alūksnes bānīša un ar to saistīto tradīciju godāšanu, turpinot ar saglabātajiem daudzajiem tautas mākslas kolektīviem, saglabāto entuziasmu, kuru nevar atlīdzināt ne ar kādu naudu. Varam priecāties par paveikto infrastruktūras sakārtošanā pilsētā un pagastos, uzņēmējdarbības vides atbalstīšanu. Varbūt kāds pārmetīs, ka neesam Gulbenē uzcēluši peldbaseinu. Tomēr mums ir jāskatās plašāk. Balvu peldbaseins atrodas 30 kilometru attālumā no Gulbenes, Alūksnes Pilssalas estrāde - 50 kilometru attālumā. Gulbenes novada cilvēki brauc uz kaimiņu pilsētām un izmanto to, kas tur tiek piedāvāts. Kaimiņpilsētās šie piedāvājumi lielā mērā var pastāvēt arī tāpēc, ka gulbenieši par to maksā. Pie mums tāpat brauc, un te ir, ko redzēt, piemēram, uzņēmēju sakārtotā Rankas muiža, arī ar pašvaldības gādību restaurācijā esošā Stāmerienas pils, Gulbenes Sarkanā pils, muzejs, kultūras pasākumi, stadions, sporta pasākumi, mūsu neskartā daba.
- Kādi ir galvenie sabiedrības ieguvumi un zaudējumi novadā šajos 10 gados?
- Lielākais ieguvums, ka esam palikuši kopā – 13 pagasti un Gulbenes pilsēta. Ir saglabāta katra mūsu pagasta identitāte. Laukos tāpat kā pilsētā ir īstenoti attīstības projekti. To paveikt un piesaistīt ievērojamas investīcijas ir bijis iespējams tikai tāpēc, ka esam viena kopīga, liela novada pašvaldība. Šajos gados pilsēta un pagasti ir kļuvuši ļoti sakopti. Augstākas ir kļuvušas mūsu prasības šajā ziņā. Kā dzīvosim tālāk, kādas būs turpmākās iespējas piesaistīt investīcijas, to uz priekšu paredzēt ir ļoti grūti.
Par zaudējumiem šo 10 gadu laikā? Es neredzu tādus! Jā, samazinās iedzīvotāju skaits novadā, Latvijā, bet tā ir problēma, ar kuru saskaras visā Eiropā. Piemēram, Temas komūna Dānijā, ar kuru Gulbenes pilsētai ir draudzības sakari kopš 1992.gada, jau sen ir pievienojusies Silkeborgai. Dānijā administratīvi teritoriālā reforma notika tāda paša iemesla dēļ kā Latvijā. Nelielām pašvaldībām šodien no ekonomiskā, no finanšu skatījuma nav nākotnes. Tagad Latvija ir jaunu teritoriālo reformu gaidās. Pārmaiņas – tā vienmēr ir izkāpšana no komforta zonas. Galvenais – lai nebūtu aizmirstības, pamestības sajūtas. Uzskatu, ka lielākā mūsu problēma ir autoceļu stāvoklis. Ja šajā ziņā viss būtu kārtībā, mēs dzīvotu tāpat kā citur Eiropā, kur cilvēki katru dienu no mājām uz darbu brauc 100 kilometrus un tas nav nekas grūts vai neparasts. Tagad daudzi mūsu novadnieki strādā Latvijas lielajos centros un mājās atgriežas nedēļas nogalē. Nevienam nekur šodien vairs amats vai darbavieta netiek garantēta uz visu mūžu. Mēs katrs savu dzīvi vairāk vai mazāk veiksmīgi veidojam atkarība no tā, cik elastīgi esam, cik spējīgi esam iemācīties arvien kaut ko jaunu. Kādreiz Gulbenes rajons bija izteikti lauksaimnieciska rakstura. Šodien dominē lielražošana. Mazajām saimniecībām nopelnīt ir grūti, ja nav inovatīvas pieejas. Naturālā saimniecība savai iztikai, protams, arī ir risinājums. Lauki daudziem ir brīvdienu mājas. Es, manas paaudzes cilvēki, mūsu bērni vēl tieksies uz laukiem un gribēs tur dzīvot. Bet vai nākamās paaudzes to vēlēsies?
- Novadā esat strādājis piecu domes priekšsēdētāju vadībā...
- Katrs nākamais domes priekšsēdētājs ir iesākto darbu turpinātājs. Katram ir savas veiksmes un neveiksmes. Uzskatu, ka tik prasmīga politiķa, kāds bija N.Stepanovs, pagaidām nav bijis. Tāpēc ir jāmācas! Tas katram politiķim ir jādara nepārtraukti. Ikvienā sasaukumā ir arī jaunas iezīmes. Tagad klāt nācis klāt daudz populisma. Un mēs ļaujamies tam, līdz galam neiedziļinoties jautājumos, problēmās. Savā ziņā tā ir lielās politikas ietekme. Esam taču saskatījušies Saeimas darbā ne tos labākos piemērus. Arī to, ka var tiesāties savā starpā vai ar juridisku personu, tajā skaitā ar pašvaldību. Tā tas ir. Ejot šādu ceļu, ikvienam pašam jāsaprot, kurp viņš iet un ko vēlas panākt.
- Kā notiek paaudžu maiņa pašvaldībā?
- Darbinieku maiņa ir dabisks process. Jauniem darbiniekiem, tāpat arī jaunajiem deputātiem ir jaunas idejas, citāds redzējums! Ticu, ka viņi, ja vien gribēs, gūs panākumus, sasniegs mērķus. Jā, varbūt reizēm ir grūti pieņemt, ka jaunais atnāk strādāt kāda cita vietā. Bet neaizstājamu cilvēku nav. Ir vajadzīgi īstie cilvēki īstajā vietā. Cilvēki ar redzējumu, ar entuziasmu. Atrast labus speciālistus – tā ir problēma. Un ne tikai mūsu novadā. Ir jāuzticas jaunajiem. Vienīgais, kā reizēm pietrūkst jauniešos, ir kompromiss, prasme sarunāties. Nevajag uzreiz censties skaldīt un valdīt. Nav pieņemami, ja domes sēdes laikā kāds var uzkliegt priekšsēdētājam: “Pagaidi!” Tas ir nepieklājīgi, un to nevar uzskatīt par normālu praksi. Politikā tā nedrīkst. Etiķete ir jāievēro. Ja kaut kas ir jāizrunā savā starpā, tas ir jādara divatā, bet vai publiski tas jādara? Ja nu vienīgi tad, ja kāds tādā veidā grib celt savu reitingu pārējo acīs. Vienmēr vispirms ir jānoskaita līdz desmit. Ja tomēr gadās pārkāpt pieklājības robežas, tūlīt pat ir cilvēkam jāatvainojas.
- Jūsu atziņas sociālo jautājumu risināšanā pašvaldībā!
- Biežāk gandarījums ir par tiem cilvēkiem, kuriem atklāti bijis jāpasaka: jums šī palīdzība nepienākas. Pāris centu var izšķirt to, vai cilvēks tiek pie pabalsta vai netiek. Tur viss ir precīzi. Svarīgi ir nemelot un cilvēkam skaidri pateikt, kā ir. Taču nekad nedrīkst zaudēt cilvēcību un cieņu. Kaut vai priekšā nostājas cilvēks, kurš ir pārmērīgs alkohola lietotājs. Nekad nevienā gadījumā nedrīkst atmest ar roku. Novada sociālā dienesta darba praksē ir ne viens vien tāds gadījums, kad esam atkal un atkal uzticējušies šādam cilvēkam, esam devuši iespēju un palīdzējuši tikt ārā no apburtā loka. Cilvēks sakārto dzīvi, nomaksā īres parādu. Līdz tam varbūt desmitiem reižu ir bijis jārunā un jāvirza viņu saņemties. Jāsaprot, ka arī cilvēkam nav viegli atnākt uz sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdi, kurā pretim sēž daudz pašvaldības darbinieku.
10 gados novadā ir attīstījusies sociālā palīdzība. Es te domāju ne tikai pašvaldības veidotos sociālās aprūpes namus un sadarbību ar “Latvijas samariešu apvienību”. Pašvaldības rūpju lokā esošajiem cilvēkiem šodien ir iespēja saņemt daudz lielāku palīdzību, nekā agrāk varēja. Tas ir gan labi, gan ne tik labi. Daudzi pierod, ka pašvaldība palīdzēs, un paši savā labā vairs neko nedara.
Bieži vien cilvēki nāk pie manis kā pie deputāta parunāties aci pret aci. Tad gan varam izrunāties no visas sirds. Galvenais, lai sarunai būtu virzība uz rezultātu.
Joprojām novadā ir problēmas ar pašvaldības dzīvojamo fondu. Tajā pašā laikā pie mums, pierobežā, ir vieglāk nopirkt dzīvokli nekā Rīgā. Tomēr vilinošāk ir pārvākties uz darbu un dzīvi galvaspilsētā, nevis otrādi.
- Ir arī daudz sāpīgu jautājumu, kurus nācies risināt pašvaldībā. Bijušas arī kļūdas?
- Problēma vairāk tur, ka kaut kas nav līdz galam bijis izskaidrots un saprasts. Tādas kļūdas ir pieļautas novada pašvaldības visos trijos sasaukumos, visu piecu domes priekšsēdētāju darbības laikā. Tā ir lielākā kļūda, ka reizēm nepadomājam: tas, kas mums pašvaldībā liekas pats par sevi saprotams, citiem tā nav. Un tad arī rodas domstarpības. Tāpēc ir jāvelta laiks skaidrošanai. Šajā sasaukumā sāpīgs bija skolu tīkla reorganizācijas jautājums. Tur gan daudz tika diskutēts. Tika pieņemti lēmumi, kuriem, manuprāt, sabiedrība paspēja sagatavoties. To nevar teikt par Jaungulbenes “Sila” pārdošanu. Vajadzēja skaidrot agrāk. Jā, mežu izsolē ir faktiski nopircis Zviedrijas uzņēmums, bet meža zemi jau tāpēc projām neaizvedīs. Tā paliks Latvijas teritorijā. Pašvaldība nespēj šo mežu kopt. Uzņēmums ne tikai cirtīs ilglaicīgi, bet arī stādīs vietā. Mežs ir jākopj, jāapsaimnieko, un tas ir jādara laikus. Runa ir par lielu uzņēmumu, kas strādā saskaņā ar FSC un PEFC meža sertifikācijas sistēmām. Tas nozīmē kvalitāti un saudzīgu attieksmi.
Protams, katrā strīdīgā jautājumā visu izšķir laiks. Dzīve parādīs, kur pieņemts pareizs lēmums, kur ne. Ja mēs iepriekš būtu zinājuši, ka Gulbenes novadā tik strauji samazināsies iedzīvotāju skaits, varbūt savulaik daudzus lēmumus nebūtu pieņēmuši vai būtu lēmuši citādāk. Jā, gribējām, lai katrā pagastā būtu sakārtota skola. Vai varējām iedomāties, ka pēc dažiem gadiem būs jāver ciet, jo sāks trūkt skolēnu? Vēl viens piemērs – mums ir sporta zāles Druvienā, Tirzā un Galgauskā. Bet skola vairs ir tikai Tirzā. Kurš ir vainīgs? Daļēji mēs paši, ja izvēlamies vairs nedzīvot savā dzimtajā vietā, ja mūsu bērni un mazbērni tur nepaliek. Ir sāpīgi, jā.

Vizītkarte

  Par Valti Kraukli
◆ 58 gadus vecs gulbenietis;
◆ Ir Rīgas Politehniskajā institūtā iegūta augstākā izglītība;
◆ Gulbenes novada pašvaldības deputāts jau 3 sasaukumos pēc kārtas: 2009.gadā ievēlēts no “Tautas partijas” (vēlētāji atzina par ceturto populārāko no šīs partijas saraksta aiz Nikolaja Stepanova, Jāņa Antaņeviča un Daiņa Švikas); 2013.gadā ievēlēts no “Reģionu alianses” (vēlētāji atzina par otru populārāko no šīs partijas saraksta aiz N.Stepanova); 2017.gadā ievēlēts no “Reģionu alianses” (vēlētāji atzina par populārāko šīs partijas sarakstā);
◆ novada pašvaldībā kā deputāts vada sociālo un veselības jautājumu komiteju;
◆ pamata darbavieta ir Lizuma SIA “Dimdiņi”, kur strādā par tehnisko direktoru.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem


Pievieno komentāru

Komentāri 10

gulbenietis

ir aktiivs 32 gadus bet beko nedara.taa ir maaksla notureeties tik gadus.

pirms mēneša, 2019.08.30 12:11

Zintis

Viņš tur sēž visu laiku! Nekādas jēgas, dzied līdzi!

pirms mēneša, 2019.08.30 14:33

Andris Bērziņš

cik lielus zaudējumus aktīvais komjaunietis pa 32 gadiem ir nodarījis Gulbenei, laikam, kopā rēķinot gada Gulbenes pilsētas budžets būtu, labāk aktīvais būtu stājis postīt Gulbeni un emigrējis teiksim uz Maskavu, tur viņam radniecīgo divkājaino ir daudz.
Būtu kaunējies nel(cenzēts)is

pirms mēneša, 2019.08.30 16:44

baisi

Plātās par savu ilgo Gulbenes attīstibas bremzēšanu.Viņa galvenā sūtība bija veidot sarakstu no vajadzīgiem cilvēkiem.To darīt viņš prata.Par mūsu balsojumiem bija pasmējiens.

pirms mēneša, 2019.08.30 19:49

urbis

Ko jūs te varat ...irst! Visus šos gadus paši viņu esat ievēlējuši un regulāri ap...iršat! Vai nav apnicis jau?

pirms mēneša, 2019.08.31 09:30

Miglā asaro logs

Lasi urbis,bet saproti,ka tas ir krauklis.Kāda pašaizstāvēšanās!Kāda valodiņa god.deputātam!Tā ir iziešana no komforta sajūtas!

pirms mēneša, 2019.09.02 04:25

Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"