Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Litene mums atgādina par melno Latvijas vēstures lappusi 1

Laikraksts “Dzirkstele” ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Vidzemes kultūras programmas atbalstu turpina rakstu sēriju par dabas vērtībām, kā arī nozīmīgām un unikālām vietām Gulbenes novadā. Viena no tādām ir arī Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta.

Iznīcināta Latvijas virsniecība
Novadpētniecības entuziasts, grāmatu par Liteni autors Jānis Zvaigzne savā grāmatā stāsta, ka 1941.gada jūnijā jeb Baigajā jūnijā Litenei bija lemts kļūt par tautas lielās traģēdijas skatuvi. Tieši te tika iznīcināta Latvijas virsniecība - Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku bataljonu un Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieki, Lāčplēša Kara un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri, Francijas kara akadēmijas absolventi, Latvijas militārie atašeji... Latvijas armija.
1941.gada vasarā Litenē armijas vasaras nometnē tika apcietināti Latvijas armijas virsnieki. Vairāki virsnieki tika nošauti uz vietas, pārējie - izsūtīti uz Sibīriju. 1941.gada 14.jūnijā Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni 10 kilometru attālumā no Litenes, apcietināja un deportēja uz Sibīriju vismaz 430 virsniekus. Rīgā viņiem pievienojās vēl 130 līdz 135 virsnieki.
Aizsākums Litenes nometnei meklējams 1935.gadā, kad Latvijas armijas Latgales divīzijai šeit sāka veidot vasaras nometņu kompleksu. Vairāki tūkstoši karavīru Litenē no maija līdz rudenim apguva kaujas taktikas iemaņas un šaušanas māku.

Kā tas notika?
Pēc Latvijas iekļaušanas PSRS sastāvā 1940.gada 27.septembrī Latvijas armija tika pārveidota par Sarkanās armijas 24. teritoriālo korpusu. Pirms tā izveides tika atvaļināti 10 037 karavīri. Korpusā dienošos latviešu karavīrus centās iesaistīt komjaunatnē, taču šie centieni pārsvarā bija nesekmīgi. Līdz 1941.gada jūnija masu deportācijām tika apcietināti vairāk nekā 300 virsnieki, instruktori un karavīri, daudzi sodīti ar nāvi.
1940.gada jūnija sākumā 24.korpusa augstāko komandējošo sastāvu nomainīja sakarā ar nosūtīšanu uz “kvalifikācijas celšanas” kursiem Maskavā. Gandrīz visi uz Maskavu nosūtītie vecākie virsnieki jūnija beigās tika apcietināti un sodīti ar nāvi vai gāja bojā nometnēs.
Litenē uz vasaras nometni karavīri ieradās 1941.gada 1.jūnijā, bet Ostroviešos – 10.jūnijā. Pēc bargās ziemas gaisa temperatūra joprojām bija zemāka par normu un naktīs zemi klāja salna, tāpēc, nakšņojot teltīs, karavīri stipri sala.
Drīz pēc ierašanās Litenē atvaļināja 1939.gada iesaukuma obligātā dienesta karavīrus. Viņu vietā ieradās jauniesauktie no Maskavas, Ļeņingradas un Kaļiņingradas kara apgabala, latviešu skaits korpusā samazinājās gandrīz par pusi. Sarkanarmieši daļās tika izvietoti proporcionāli latviešu skaitam.
Nometnē karavīriem tika ierobežota piekļuve informācijai un tās aprite - avīzes pienāca neregulāri, pasts tika kontrolēts. 11.jūnijā pēdējie pulku komandieri latvieši savus amatus nodeva sarkanarmiešiem, savukārt 12.jūnijā amatus sarkanarmiešiem nodeva divīziju komandieri. 12.-13.jūnijā vairāk nekā 20 bijušos Latvijas armijas vecākos virsniekus nosūtīja uz „kvalifikācijas celšanas” kursiem Maskavā. Daļa no viņiem Maskavā gāja bojā, daļu deportēja uz Sibīriju. 13.jūnijā Litenē virsnieki saņēma pavē1i neatstāt nometnes teritoriju. Apakšvienībām tika pavēlēts visus ieročus nodot pulka noliktavā. 14.jūnija rītā par dežūrvirsniekiem izraudzījās un sardzes posteņos norīkoja cittautiešus. Virsniekiem atņēma personīgo pistoļu patronas un pavēlēja nākamajā naktī gulēt kopējās komandieru teltīs. Par gaidāmajām “mācībām” paziņoja pārējām vienībām.
14.jūnija vakarā no Gulbenes stacijas uz Rīgu devās 17 līdz 20 vagonu vilciena sastāvs ar apcietinātajiem latviešu virsniekiem. 15.jūnijā vilciens atradās Rīgā, lai Litenē apcietinātajiem tiktu piepulcināti tie, kuri tobrīd slimoja, atradās komandējumā vai atvaļinājumā, tad vilciens uzsāka ceļu uz Sibīriju. Deportētie virsnieki tika tiesāti no 1941.gada rudens līdz 1942.gada pavasarim - par dzimtenes nodevību. No aizvestajiem latviešu karavīriem pēc reabilitācijas atgriezās tikai 70, pārējie tika nošauti vai gāja bojā spaidu darbos dažādās nometnēs.

Bijusi vesela pilsētiņa
Tagad Gulbenes novada pašvaldība un Litenes pagasta pārvalde ir sākusi labiekārtot un attīstīt Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vietu, izveidojot piemiņas parku. “Lai, atbraucot uz šejieni, var ne tikai apskatīt šo vietu, bet arī uzzināt ko vairāk par armiju un notikumiem, kas šeit risinājušies,” saka Litenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Lapiņš.
Viņš rāda un stāsta “Dzirkstelei”, ka vienīgā vēsturiskā ēka, kas palikusi un saglabājusies līdz mūsdienām, ir pagrabs - pārtikas noliktava. “Te jau bija vesela pilsētiņa, kur bija smēde, veikali, frizētavas. Tagad tas ir neiedomājami, bet, jā, kādreiz te bija dzīvība. Viss, kas tajos laikos bija nepieciešams, tas te atradās. Šeit pie pagraba ir saglabājusies vecā aura. Pašreiz strādājam, lai sakoptu šo vietu. Ir bijušas talkas, un arī zemessargi neatsaka, brauc palīgā. Šogad pie pagraba mēs nomainīsim sliktākos solus, bet pēc projekta paredzēts nomainīt visus. Pagrabu mēģināsim saviem spēkiem sakopt,” par iecerēm stāsta V.Lapiņš.
Viņš arī piebilst, ka meža šajā vietā nebija. Tas esot padomju laikos uzaudzēts, lai slēptu armijas vietas vēsturi. “Ar tādu domu mežu arī uzaudzēja, lai viss pazūd,” saka  V.Lapiņš.
Ir plānots uzstādīt arī tālaika karoga mastu. Tam vajadzētu būt gatavam jau uz nākamā gada 14.jūniju. “Septiņu līdz astoņu metru augstumā būs skatu laukums, kur cilvēki varēs arī uzkāpt,” stāsta V.Lapiņš.
Plānots ir arī atjaunot vienu no barakām, kas būtu ļoti līdzīga senajai ēkai, kurā tiktu izvietota interaktīva ekspozīcija, kā arī uzstādīt jaunus informatīvos stendus.
Viena no iecerēm netiks realizēta. Teritorijā bija plānots uzstādīt Nacionālo bruņoto spēku demilitarizēto lielgabalu, bet, kā norāda V.Lapiņš, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde to neatbalstīja, jo “šī neesot īstā vieta, kur to varētu eksponēt”. Lielgabals bija ražots Čehijā septiņdesmitajos gados. “Nekas jau daudz nav saglabāts no tā gada, ko mēs varētu eksponēt. Bet, mūsuprāt, tieši armijas nometnes vietā lielgabals, kas jau mums bija sarunāts, varēja būt. Tas būtu interesanti un saistoši cilvēkiem, jo tajā laikā te lielgabals arī atradās. Lielgabalu bijām plānojuši uzlikt ne jau kā pieminekli, bet pozīcijā, proti, priekšā un aizmugurē valnis, kā tas bija arī vēsturiski,” stāsta V.Lapiņš.
Viņš arī uzsver, ka viss nebeidzas tikai ar šīm iecerēm. “Esam atvērti! Ja cilvēkiem ir idejas, lai stāsta! Te ir 30 hektāri - teritorija ir milzīga! Lai to apsaimniekotu, ir jābūt labām idejām. Manuprāt, nometnes vieta jāveido atraktīva, lai te var darboties, jo piemiņas vieta mums ir izveidota Litenes kapos, kur ir “Sāpju siena”,” viņš saka.

Patronu čaulas, munīcija
“Dzirkstelei” bija arī iespēja apskatīt priekšmetus, kas atrasti Litenes nometnes vietā un glabājas bijušajā skolas ēkā. Tur ir: krūzītes, bruņucepures, mīnmetēju mīna, raķešpistoles čaula, karavīra ēdampiederumu komplekts, munīcijas kaste, izšautās patronu čaulas, kā arī divas šautenes, kuras ir restaurētas, jo no tām tika atrastas tikai metāla daļas – aizslēgi. V.Lapiņš priecājas, ka tas viss ir nonācis pie viņiem, nevis aizgājis, piemēram, tā dēvēto “melno arheologu” rokās.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Sarmīte Dundure atgādina, ka Litenes armijas nometne ir valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta. Tur nedrīkst tā vienkārši doties rakt un meklēt vēsturiskās lietas. “Ja rakņātāju pieķer, viņam draud pat kriminālatbildība. Tas ir likumpārkāpums,” viņa uzsver.  Pirms aptuveni desmit gadiem Litenes nometnes vietā notika nesaskaņoti arheoloģiskie izrakumi. “Viss, ko varēja izraut no zemes, toreiz bija izrauts. Pēc tam jau arī šo vietu iekļāva aizsargājamo vēstures pieminekļu sarakstā. Tur bija karotes, naglas, sprādzītes. Noteikti to, ko vajadzēja, savāca, bet tas, kas viņiem nebija vajadzīgs, bija salikts uz celmiem un pamatiem, kas tur palikuši. Toreiz tos priekšmetus nodevām Gulbenes vēstures un mākslas muzejam,” atminas S.Dundure.

Tā bija augšāmcelšanās
Litenes kapos pie “Sāpju sienas”, kas veltīta nogalinātajiem un nomocītajiem Latvijas armijas virsniekiem, 14.jūnijā gulstas ziedi un cieņā tiek noliektas galvas, godinot upuru piemiņu. Uz Liteni brauc cilvēki, ir jūtama vienotība. Arī J.Zvaigzne ir klāt šajā dienā katru gadu. “Attieksme pret Liteni reizē ir attieksme pret visu latviešu tautu, pret tās vēsturi,” reiz kādā intervijā “Dzirkstelei” teica J.Zvaigzne.
1988.gadā bijušajā Litenes poligona teritorijā Sitas mežā tika atrasti 11 virsnieku skeleti, pogas, lodes, patronu čaulītes. Šo virsnieku mirstīgās atliekas 1989.gada 2.decembrī, iesvētot svinīgā dievkalpojumā Gulbenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, pārapbedīja Litenes kapsētā. 11 balti krusti simbolizē šo un visu pārējo nezināmo karavīru atdusas vietu.
J.Zvaigzne “Dzirkstelei” stāsta, ka “Sāpju sienas” simboliskais traktējums ir dažāds. “Pirmkārt, krusti ir domāti, lai simbolizētu visus - gan zināmos, gan nezināmos, gan tālumā, gan tepat zem zemes. Daļa krustu ir zemē - tātad mūžīga piemiņa arī tiem nezināmajiem, kuru kapu vietas nav izceltas. Daži krusti ir tālāk, citi tuvāk – tie, kas Sibīrijas plašumos, un tie, kas mūsu zemē, kā arī neatrastie nezināmie. Ir arī cits traktējums. Redzam - Latvijas karavīrs izaudzis no dzimtās zemes, pieplacis pie dzimtās zemes un sakļāvies ar savu cīņubiedru gan mācībās, gan kaujā, gan pēdējā brīdī. 11 krusti – 11 virsnieki te apglabāti. Bet šis cipars jāuztver ar vispārinājumu. 1989.gada 2.decembris bija neaizmirstams brīdis. Cilvēki ar svecēm rokās pavadīja 11 šķirstus, kas bija pārsegti ar sarkanbaltsarkanu karogu. Tā nebija pārapbedīšana, tā bija augšāmcelšanās. Lielās vēsturiskās patiesības, taisnīguma augšāmcelšanās. Tā bija diena, kad šie cilvēki atguva savu godu. Tas bija ārkārtīgi svinīgi! 2001.gadā tika celta “Sāpju siena”, bet laukums tapa pakāpeniski,” stāsta J.Zvaigzne.


Fakts
Kopumā 1940.-1941.gadā represijas skāra 4665 bijušos Latvijas armijas karavīrus, arī 1086 virsniekus, starp kuriem bija admirālis un 23 ģenerāļi.

Raksts tapis sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Vidzemes kultūras programmas un AS "Latvijas valsts meži" atbalstu

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Elga Mežote

Gods un slava katram, kas cīnījās par brīvu LATVIJU!

pirms mēneša, 2019.08.01 18:09

Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"