Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kas ir atopiskais dermatīts un kā ar to cīnīties

Atopisko dermatītu noteikti var dēvēt par vienu no modernā laikmeta ādas slimībām, kas kļūst arvien izplatītāka. Par to runā arvien vairāk, ar to sastopas arvien vairāk ģimeņu, tā ir slimība, kas visbiežāk parādās tieši pirmajos dzīves gados, bet var sākties arī pieaugušā vecumā.


Palielinoties ādas saslimšanu izplatībai, it īpaši dažādām hroniskām kaitēm, pieaudzis arī pacientu skaits, kuri meklē dermatologa palīdzību šo problēmu risināšanā. Rīgā vizīte pie pieredzējuša dermatologa jau jau dažu dienu laikā pieejama VCA (“Veselības centru apvienība”) poliklīnikās un medicīnas centros, kuri atrodas dažādos pilsētas rajonos.


Kas īsti ir atopiskais dermatīts

Atopisko dermatītu sauc arī par ādas ekzēmu. Tā ir ne tikai ādas, bet arī visa organisma slimība. Šīs slimības cēloņi tā arī nav noteikti, bet skaidrs, ka tā nav lipīga. Atopiskā dermatīta rašanos vairāk saista ar ģenētiskiem un vides faktoriem, arī psiholoģiskiem ierosinātājiem, kas kombinējoties var izraisīt slimības rašanos un saasināšanos. Visbiežāk atopiskais dermatīts sāk izpausties jau līdz piecu gadu vecumam. Paaugstināts risks slimībai ir tad, ja ģimenē raksturīga bronhiālā astma, aleģiskās iesnas, jau bijuši atopiskā dermatīta slimnieki. Par to, vai konkrētā saslimšana ir atopiskais dermatīts, var lemt dermatologs pēc apskates, analīžu veikšanas un pacienta medicīniskās kartes un simptomu izpētes.


Kā izpaužas atopiskais dermatīts

Atopiskā dermatīta tipiskākās izpausmes ir stipra nieze, ādas apsārtums, sausums, lobīšanās, zvīņošanās. Visbiežāk šie simptomi skar vaigus, galvas mataino daļu, elkoņus, paceles. Bērni šīs zonas parasti sakasa, veidojas iekaisums, slimība saasinās. Atopiskajam dermatītam raksturīgi mierīgāki periodi un saasinājumi, ko var veicināt dažādi ārēji un iekšēji faktori. Dermatologs visbiežāk sadarbojas ar alergologu, lai atklātu slimības veicinātājus un tie tiktu izslēgti vai mazināta to ietekme uz pacientu, jo daudzos saslimšanu gadījumos tieši alerģiskas reakcijas ir tās, kas veicina atopiskā dermatīta saasināšanos.


Biežāk sastopamie faktori, kas veicina slimības saasināšanos, ir:

  • alerģija uz pārtikas produktiem;

  • aeroalergēni, pie kuriem pieskaita mājas putekļu ērcītes, putekšņus, dzīvnieku spalvas u.c.;

  • stress;

  • laika apstākļi (auksts un vējains laiks);

  • nelabvēlīgs mikroklimats telpās (sauss un karsts gaiss, putekļi);

  • pārmērīga un nepiemērota ķermeņa kopšana un līdzekļu izmantošana.


Atpazīstot galvenos faktorus, kas saasina saslimšanu, un pēc iespējas tos novēršot, iespējams slimību kontrolēt un mazināt nepatīkamos simptomus.


Būtiski turēties pie ārstēšanās plāna

Dermatologs, sadarbojoties ar citiem speciālistiem, izveido plānu, kā ārstēt un kontrolēt atopisko dermatītu, kādus ādas kopšanas līdzekļus izmantot, lai mazinātu simptomus un atvieglotu pacienta sajūtas, novērstu niezi, veicinātu bojātās ādas sadzīšanu. Sekojot dermatologa norādēm, atopisko dermatītu var sekmīgi apkarot, ievērojami uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti, tāpēc, ja ir aizdomas par atopisko dermatītu, noteikti jāapmeklē dermatologs.

Pievieno komentāru

Reklāmraksti