Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Padomi, kā efektīvāk lietot vitamīnus.

Mūsdienās, lai padarītu uzturu pilnvērtīgāku, arvien vairāk cilvēki izvēlas gan ikdienas maltītes iekļaut svaigus augļus, zaļumus un dārzeņus, gan tam pievienot aptiekās nopērkamus vitamīnus uztura bagātinātāju formā. Tie var būt kā atsevišķu grupu vitamīni, tā arī vitamīnu kompleksi, kuriem, ilgstoši tos lietojot, būtu jāuzlabo mūsu pašsajūta un veselība. Tomēr svarīgs faktors, kas mēdz tikt aizmirsts, domājot par vitamīnu ietekmi uz organismu, ir to spēja uzsūkties un, līdz ar to, arī spēja veikt savu darbu.

Kādi apstākļi ietekmē vitamīnu iedarbību?
Var šķist pārsteidzoši, bet vitamīnu uzsūkšanās organismā var svārstīties pat 70% robežās, un, lai raksturotu šo spēju, tiek lietots termins biopieejamība. Biopieejamību var ietekmēt tādi faktori kā antivitamīnu un inhibitoru klātesamība, šķiedrvielu uzņemšanas daudzums uzturā, kā arī gremošanas sistēmas darbība kopumā.

Pastāv gadījumi, kad vitamīnu mikslī, ko ikdienā uzņemam, eksistē savstarpēji nomācošas vielas jeb antivitamīni. Viens no izteiktākajiem piemēriem ir K vitamīns, kura absorbciju organismā var kavēt kā E un A vitamīns, kas uzņemts lielā daudzumā, tā arī, piemēram, to saturošu produktu termiska apstrāde. Visbiežāk šajā gadījumā kā piemērs tiek minēti spināti, kas termiskas apstrādes rezultātā zaudē spēju dot cilvēkam līdz pat desmit reizēm vairāk šī vitamīna.

Termins inhibitori apzīmē enzīmus, kas traucē vielu spēju uzsūkties organismā. Dažādi ikdienā lietoti produkti mēdz saturēt inhibitorus, par kuriem pat nenojaušam. Viena no šādām pārtikas grupām ir zivju produkti – lai arī cik tie būtu veselīgi un nepieciešami mūsu organismam, jārēķinās ar faktu, ka to liels patēriņš kavē B1 vitamīna absorbciju.

Vēl zinātnieku redzes laukā ir nonākusi kafijas patēriņa negatīvā ietekme uz D vitamīna uzsūkšanos organismā. Lai arī tā nesatur iepriekš minētos enzīmus – inhibitorus -, šis dzēriens spēj mazināt tik ļoti vērtīgā vitamīna iedarbību mūsu ķermenī, kura deficītu piedzīvo vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju.

Arī tad, ja neiedziļināmies dažādu atsevišķu vielu mijiedarbībā, ir vērts paskatīties uz gremošanas sistēmas darbību kopumā. Iespējams, viens no uzturmācības atmiņā paliekošākajiem faktiem ir vitamīnu iedalījums ūdenī un taukos šķīstošajos. Pie taukos šķīstošajiem pieder vitamīni, kurus vienkārši atcerēties, jo to burti veido vārdu - K, E, D, A. Ūdenī šķīstošie savukārt ir B un C grupu vitamīni, kurus līdz ar to arī organisms uzsūc veiksmīgāk un ātrāk. K, E, D, A vitamīnu iedarbība turpretī ir lēnāka, turklāt, lai tā vispār spētu norisināties, nepieciešama taukvielu klātbūtne.

Tāpat pārsteidzošs ir fakts, ka pēc daudzu speciālistu domām šķiedrvielas, kas ir svaigos augļos un dārzeņos un tiek mums īpaši rekomendētas, var aizkavēt dažu vitamīnu uzsūkšanos! Bez šaubām, tas nenozīmē, ka šādu produktu patēriņš būtu jāierobežo, ja diēta ir sabalansēta, tomēr par dažādu produktu savstarpējo mijiedarbību ir vērts zināt.

Kā uzlabot vitamīnu uzsūkšanās un iedarbības spējas organismā?
Lai arī iepriekš minētais varētu likt domāt, ka pārsvarā mūsu ieradumi vien apdraud vitamīnu uzsūkšanās un iedarbības spēju jeb biopiejamību, tā nebūt nav. Pastāv vairāki padomi, kas var palīdzēt mūsu organismam paņemt vairāk no tik vērtīgajām dažādo vitamīnu devām.

Laikā, kad gripas un saaukstēšanās slimību risks vislielākais, jārūpējas, lai C vitamīns, ko uzņemam, darbotos visefektīvākajā veidā. Pirmkārt, jāatceras, ka, ēdot vien citrusaugļus, uzsūkšanās nebūs vislabākā. Visveiksmīgāk šis veselības vitamīns darbosies, ja tiks lietos kopā ar citiem – A un E vitamīniem, turklāt šādā kombinācijā arī pēdējie divi minētie vitamīni uzsūksies daudz efektīvāk. Tāpat, ja lietojat C vitamīnu, tas palīdzēs absorbēt arī dzelzi gandrīz trīs reizes veiksmīgāk nekā bez tā.

Domājot par vitamīnu absorbcijas spējām kopumā, vērtīgi zināt, ka vislabāk organismā uzsūcas tie vitamīni, ko uzņemam maltītes laikā vai uzreiz pēc tās – tad tiek pietiekoši stimulēta žults sāļu un dažādu enzīmu izdalīšanās. Līdz ar to, pārsvarā uztura bagātinātājus iesaka uzņemt tieši šādi. Turklāt dažiem vitamīniem, piemēram, B12, vislabākais uzsūkšanās laiks ir brokastis, tomēr jāatceras, ka, ja esam paredzējuši uzņemt viena veida vitamīnus lielākās devās, tad tās labāk sadalīt visas dienas garumā, nevis uzņemt vienreizīgi dienas sākumā.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jāsaprot, ka vitamīnu uzņemšana un darbība ir komplekss process, kurš nebeidzas vien brīdī, kad uzņemam svaigus augļus un dārzeņus vai iedzeram kādu uztura bagātinātāju. Lai arī iepriekš minētie padomi var palīdzēt līdzsvarot visu trīspadsmit vērtīgo vitamīnu darbu organismā, gadījumā, ja joprojām pastāv šaubas par kādu vitamīnu iedarbību, ir vērts, pirmkārt, atteikties no kaitīgiem ieradumiem un, otrkārt, konsultēties ar uztura speciālistu vai farmaceitu.

Apskati vitamīnu piedāvājumu Apotheka.lv interneta aptiekā!

 

Reklāmraksti