Brīvā cīņa: gūst godalgas sacensībās Igaunijā

Pagājušās nedēļas nogalē sporta kluba “Gulbenes K.S.P.” jaunie cīkstoņi piedalījās 53. Martina Kleina piemiņas turnīrā brīvajā cīņā Viljandi, Igaunijā.

Sacensības tiek rīkotas katru gadu, godājot pirmo Igaunijas vasaras Olimpisko spēļu godalgoto cīkstoni Martinu Kleinu, kurš tālajā 1912.gadā izcīnīja sudraba medaļu, pārstāvot Krieviju. Piemiņas sacensībās piedalījās gan pieaugušie, gan jaunieši. Kopumā startēja 114 cīkstoņi no Igaunijas un Latvijas 14 svara kategorijās.

Sporta klubu “Gulbenes K.S.P.” pārstāvēja divi Ata Jencīša trenētie cīkstoņi – Alans Karuzins (svara kategorijā līdz 42 kg) un Miks Jencītis (svara kategorijā līdz 50 kg). “Alans savā svara kategorijā bija viens no kandidātiem uz godalgotajām vietām. Pirmajā cīņā viņš guva tīru uzvaru, bet nākamajā cīņā nācās piedzīvot zaudējumu. Tā bija cīņa ar Igaunijas cīkstoni, kuram iepriekšējās sacensībās Alans bija zaudējis. Šoreiz Alanam bija dots uzdevums neiesaistīties spēka cīņā, bet, izmantojot savu ātrumu, uzbrukt no tālākas distances un iegūt punktus. Pirmā puslaika beigās rezultāts bija 9:1 Alana labā. Lai gūtu uzvaru, viņam bija jāgūst tikai 2 punkti, bet pretinieks pēc pārtraukuma nebija noskaņots padoties bez cīņas un izmisumā strauji uzbruka. Alans atturēja pretinieka uzbrukumus un, izmantojot pretinieka kļūdu, gatavojās viņu mest sev pāri, bet pretinieks, kurš ir garāks, paspēja aizķert Alana kāju un nogāza viņu uz paklāja. Pretiniekam izdevās Alanu satvert un noturēt uz lāpstiņām. Šai cīņai bija jākļūst par lūzuma punktu abu cīkstoņu “attiecībās”. Daļēji tas arī notika, jo pretinieks tagad saprot, ka cīņās ar Alanu ir jābūt gatavam dažādiem interesantiem paņēmieniem,” stāsta treneris.

Nākamajā cīņā Alans guva tīru tehnisku uzvaru, rezultātā gan tomēr bija jāsamierinās ar 3.vietu. “Alanam bija skumji par zaudējumu, bet viņš nosolījās nākamajās sacensībās revanšēties. Alans saprot savas spējas, bet atzīst, ka dažreiz pietrūkst uzņēmības.”

Mikam, lai iegūtu pirmo vietu, bija jācīnās četras cīņas. Viņam pretī stājās jau zināmi pretinieki un bija zināmas pretinieku vājās un stiprās vietas, tiesa, arī pretinieki zināja Miku, tāpēc bija jācīnās uzmanīgi.

“Pretinieki meklēja iespējas, bet Miks spēja aizsargāties un uzspieda sev izdevīgu cīņas gaitu. Cīņās pretinieki bija līdzvērtīgi un riskēt nedrīkstēja, tāpēc pie izdevības pretinieks bija jāliek uz lāpstiņām. Šoreiz Miks izmantoja iespējas un cīņas paklāja malā pārvēla pretiniekus sev pāri, tā gūstot punktus,” stāsta A.Jencītis.