Pagājušās nedēļas nogalē sporta kluba “Gulbenes K.S.P.” jaunie cīkstoņi piedalījās 53. Martina Kleina piemiņas turnīrā brīvajā cīņā Viljandi, Igaunijā.
Sacensības tiek
rīkotas katru gadu, godājot pirmo Igaunijas vasaras Olimpisko spēļu
godalgoto cīkstoni Martinu Kleinu, kurš tālajā 1912.gadā
izcīnīja sudraba medaļu, pārstāvot Krieviju. Piemiņas
sacensībās piedalījās gan pieaugušie, gan jaunieši. Kopumā
startēja 114 cīkstoņi no Igaunijas un Latvijas 14 svara
kategorijās.
Sporta klubu “Gulbenes K.S.P.” pārstāvēja divi
Ata Jencīša trenētie cīkstoņi – Alans Karuzins (svara
kategorijā līdz 42 kg) un Miks Jencītis (svara kategorijā līdz
50 kg). “Alans savā svara kategorijā bija viens no kandidātiem
uz godalgotajām vietām. Pirmajā cīņā viņš guva tīru uzvaru,
bet nākamajā cīņā nācās piedzīvot zaudējumu. Tā bija cīņa
ar Igaunijas cīkstoni, kuram iepriekšējās sacensībās Alans bija
zaudējis. Šoreiz Alanam bija dots uzdevums neiesaistīties spēka
cīņā, bet, izmantojot savu ātrumu, uzbrukt no tālākas distances
un iegūt punktus. Pirmā puslaika beigās rezultāts bija 9:1 Alana
labā. Lai gūtu uzvaru, viņam bija jāgūst tikai 2 punkti, bet
pretinieks pēc pārtraukuma nebija noskaņots padoties bez cīņas
un izmisumā strauji uzbruka. Alans atturēja pretinieka uzbrukumus
un, izmantojot pretinieka kļūdu, gatavojās viņu mest sev pāri,
bet pretinieks, kurš ir garāks, paspēja aizķert Alana kāju un
nogāza viņu uz paklāja. Pretiniekam izdevās Alanu satvert un
noturēt uz lāpstiņām. Šai cīņai bija jākļūst par lūzuma
punktu abu cīkstoņu “attiecībās”. Daļēji tas arī notika,
jo pretinieks tagad saprot, ka cīņās ar Alanu ir jābūt gatavam
dažādiem interesantiem paņēmieniem,” stāsta treneris.
Nākamajā cīņā Alans guva tīru tehnisku uzvaru, rezultātā gan tomēr bija jāsamierinās ar 3.vietu. “Alanam bija skumji par zaudējumu, bet viņš nosolījās nākamajās sacensībās revanšēties. Alans saprot savas spējas, bet atzīst, ka dažreiz pietrūkst uzņēmības.”
Mikam, lai iegūtu
pirmo vietu, bija jācīnās četras cīņas. Viņam pretī stājās
jau zināmi pretinieki un bija zināmas pretinieku vājās un stiprās
vietas, tiesa, arī pretinieki zināja Miku, tāpēc bija jācīnās
uzmanīgi.
“Pretinieki meklēja iespējas, bet Miks spēja aizsargāties un uzspieda sev izdevīgu cīņas gaitu. Cīņās pretinieki bija līdzvērtīgi un riskēt nedrīkstēja, tāpēc pie izdevības pretinieks bija jāliek uz lāpstiņām. Šoreiz Miks izmantoja iespējas un cīņas paklāja malā pārvēla pretiniekus sev pāri, tā gūstot punktus,” stāsta A.Jencītis.
Pievieno komentāru