Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Čempionāta uzdevums ir izpildīts

Nāciju vērtējumā ir izcīnītas četras vietas uz Olimpiskajām spēlēm
Mūsu biatloniste Madara Līduma kopā ar citām Latvijas izlases dalībniecēm un treneri Māri Čakaru šobrīd atrodas Korejā, kur notiek Pasaules čempionāts biatlonā.

7,5 kilometru sprinta distancē M.Līduma pagājušajā sestdienā ierindojās 72.vietā, savukārt trešdien 15 kilometru individuālajās sacensībās izcīnīja 31.vietu.

 

"Dzirkstele" sazinājās ar Madaru un lūdza viņai pastāstīt par startiem Pasaules čempionātā.

 

"Šo čempionātu droši vien vēl ilgu laiku atcerēšos kā lielu murgu. Arī visa šī sezona man bijusi sliktākā pēdējo septiņu gadu laikā - tam ir gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli, taču tas mums jāanalizē komandas iekšienē," saka M.Līduma.

 

"Domāju, ka šī čempionāta bēdīgā iznākuma sākums ir meklējams ne jau te, Korejā, bet tas pa pilienam ir krājies visu sezonu, tikai tagad tas trauciņš beidzot bija pilns."

 

Trases bija bīstamas

Runājot par sprinta sacīksti, Madara atzīst, ka kādreiz gadās tā, ka vienkārši nesanāk nekas.

 

"Man patīk smagas, taču ne bīstamas trases - te tā bija cik smaga, tik arī bīstama. Ja vēl normālos apstākļos tos kalnus var pievarēt, tad sprintā nobraucienos bija viena vaga (apmēram līdz ceļgaliem), kurā bija jātrāpa - jāaizver šausmās acis un jāmēģina trāpīt pa labi un tad cerēt, ka noturēsies kājās, jo nobremzēt nav iespējams," stāsta sportiste.

 

"Vispār man bīstami nobraucieni allaž ir sagādājuši problēmas. Tad nu vienīgais aplis, kurā es knapi noturējos, bija vien otrais. Salūzu jau pēc kritiena pirmajā aplī, jo tālāk jau "pieslēdzās galva", zinot, ka vēl ir divas reizes jānobrauc. Turklāt netiku galā arī ar vēju šautuvē, kas šeit vispār ir neiztrūkstoša parādība. Tad, kad bija jau vairs cīņa nevis par rezultātu, bet iekļūšanu iedzīšanā, un vēl 100 metrus pirms finiša es biju 50.vietā, mēs tajā pašā nobraucienā saķērāmies ar Slovēnijas sportisti Teju Gregorinu un atkal attapos ar galvu kupenā - tas kopā maksāja apmēram minūti klāt pie rezultāta un es nekvalificējos iedzīšanai. Starp citu tā pati Slovēnijas sportiste 15 kilometru distancē izcīnīja sudraba medaļu - tas ir tikai vēl viens pierādījums tam, ka šobrīd līmenis ir tāds, ka var uzvarēt ne tikai jebkura no 30 sportistēm, bet jebkura no vismaz 60. Tā nu sanāca, ka todien netiku galā ne ar trasi, ne ar ekstrēmajiem laika apstākļiem, ne ar vēju šautuvē, ne ar savām gaidām, ne arī ar to milzīgo atbildības slogu, kas mums tika uzlikts pirms čempionāta - kā nekā tā ir kvalificēšanās Olimpiskajām spēlēm."

 

Uz starta dodas ar temperatūru

Savukārt analizējot startu 15 kilometru distancē, Madara saka, ka tās iznākums vien jau ir brīnums.

 

"Tas tāpēc, ka mums te plosās vēdera vīruss, kurš divas dienas pirms šīm sacensībām "nokāva" arī mani. Vienīgi pateicoties savai dakterītei Līgai, es vispār izgāju uz starta. Īsti gudri jau tas nebija iet uz startu ar 37,5 grādus lielu temperatūru, taču mums šis starts bija izšķirošs, lai nāciju vērtējumā izcīnītu četras vietas uz nākamā gada Olimpiskajām spēlēm, kas mums, par laimi, arī izdevās!" priecājas Madara.

 

Tātad galvenais čempionāta uzdevums ir paveikts.

 

"Ja es būtu palikusi gultā, tad droši vien ar savu sirdsapziņu pēc tam nebūtu varējusi sadzīvot. Traki, ja komandā esam tikai tik, cik esam, un, kad gadās kaut kas neparedzēts, nav neviena, kas var stāties vietā. Komandām, kas brauc ar 6, 7 vai 8 sportistiem, ir citādāk," vērtē biatloniste.

 

Priekšā Madarai vēl ir stafete sievietēm, viņa ļoti cer, ka pašsajūta uzlabosies.

 

"Kopumā varu teikt, ka čempionātam biju sagatavojusies labi, tikai neizdevās sevi realizēt un parādīt. Dzīvē tā notiek, sports ir sports, arī "Dinamo Rīga" vienmēr neuzvar," secina Madara.

 

Sports ir bizness

Kā Korejā viss ir noorganizēts?

 

"Kopumā te ir diezgan liels bardaks un laika apstākļi arī nepalīdz. Starptautiskās Biatlona savienības tehniskie delegāti cīnās ar vietējiem, kā var, taču jūtams, ka viņiem no tādiem ziemas sporta veidiem kā biatlons, saprašana ir gaužām maza. Mazs piemērs absurdam - oficiālā treniņa laikā trasē pēkšņi sāk strādāt divi retraki (tehnika, ko izmanto trašu sagatavošanai) vai arī vīriešu iedzīšanas sacensību laikā nav pareizi norobežoti starta koridori ar ieiešanu trasē un tagad tiesa lemj, vai diskvalificēt 11 sportistus vai ne. Zinu, protams, ka visu nosaka nauda un sports ir bizness, taču var jautāt jebkuram sportistam - neviens te nebūtu braucis vispār. Taču ne jau sportisti lemj, kur jānotiek čempionātam. Taču Koreja ir sabūvējusi infrastruktūru un kandidē uz Olimpiskajām spēlēm 2018. gadā - lai veicas!" piebilst sportiste.

Pievieno komentāru

Sports