Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Matīss Gabdulļins vēlas spēlēt tomēr zāles volejbolu 2

Lai arī volejbolistam Matīsam Gabulļinam ar sievu šobrīd lielāko dienas daļu aizņem rūpes par nesen dzimušo meitiņu, tomēr brīvajos brīžos, kad viņa guļ, Matīss dodas trenēties un vingrot.
“Šajā neparedzamajā laikā treniņu process ir izdomas bagātāks. Kā zināms, svaru zāles ir slēgtas, tāpēc jābūt diezgan kreatīvam, lai sevi nodarbinātu arī dabā. Piemēram, izmantoju nogrieztus koka bluķus vietējā parkā, lai uzturētu sevi formā. Papildus sazinos ar fizioterapeitu telefoniski par tālākajiem plāniem un specifiskiem vingrinājumiem (pērnā gada oktobrī Matīss Somijas čempionātā pārrāva ceļgala krusteniskās saites – red.), lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos formā un laukumā,” stāsta volejbolists. 

Sākumā viss šķita cerīgi
“Dzirkstele” pagājušā gada sākumā rakstīja, ka lejasciemieša M.Gabdulļina vārds arvien skaļāk publiskajā telpā izskan saistībā ar pludmales volejbolu. Treneris Genādijs Samoilovs piedāvāja Matīsam spēlēt pludmales volejbolu kopā ar viņa dēlu Mihailu Samoilovu. Treneris redzēja perspektīvu jaunizveidotajā pārī.
Arī Matīss “Dzirkstelei” atzīst, ka saistībā ar pludmales volejbola pagājušo sezonu sākotnēji viss šķitis cerīgi. “Par to liecināja arī pirmais lielais četru zvaigžņu turnīrs Hāgā (Nīderlande), kur izkļuvām no kvalifikācijas. Taču, sezonai turpinoties, apzinājāmies, ka rezultāti nav pat tuvu cerētajam, un beidzot pēc neveiksmīga turnīra Saulkrastos nolēmām sadarbību, kā arī piedalīšanos turnīros, tā teikt, iepauzēt, un sagatavoties atbilstošāk, lai varētu veiksmīgāk aizvadīt sezonu. Vienlaikus saņēmu ziņu, ka Miša (Mihails Samoilovs – red.) nolēmis pamēģināt sadarbību kopā ar Aleksandru Soloveju. Ņemot vērā, ka izturos profesionāli pret darbu un arī vēlos to sagaidīt no citiem, nolēmu atkal pievērsties zāles volejbolam, kur ir paredzamāka sistēma, kā arī finansiālā situācija nav maznozīmīgs faktors,” stāsta Matīss.
Lai gan Matīss nebija plānojis pagājušā gada vasarā turpināt piedalīties oficiālās sacensībās, tomēr pēc volejbola aktīvista Arņa Tuntes zvana tomēr nolēmis turpināt iesākto smilšu volejbola sezonu. “Turklāt biju lieliskā formā un vēlējos vienkārši izbaudīt šo spēli Arņa kompānijā, kas mums abiem arī izvērtās kā necerēti pārliecinoša. Piemēram, piedalījāmies Austrumeiropas Volejbola zonālās asociācijas (EEVZA) čempionāta divos posmos – Lietuvā un Igaunijā, kur izcīnījām dalīto 5.vietu. Līdz pusfināliem pietrūka vien nedaudz. Tajā laikā līdztekus jau sāku meklēt iespējas klasiskajā volejbolā. Ar Arni kopā vēl nospēlējām pāris “Ergo” Latvijas čempionāta posmus, izcīnot 2.vietu Jūrmalas un Cēsu posmos. Fināls mums abiem izpalika, jo tajā laikā jau biju atradis klubu Somijā un devos uz treniņnometni,” stāsta Matīss.

Neieradās, lai sildītu soliņu
Viņam izdevās noslēgt līgumu ar Somijas augstākās līgas komandu “Karelian Hurmos”, kuras galvenais treneris bija Aigars Birzulis. Sezona iesākās ļoti labi. “Sākām krāt punktus sezonas sākumā. Ierodoties komandā, manā pozīcijā (diagonāles spēlētājs) bija ilggadējs vietējais somu spēlētājs. Tajā mirklī sapratu, ka konkurence ir diezgan nopietna un pirms došanās laukumā sevi būs jāpierāda katrā treniņā, lai rastu kopīgu valodu ar spēlētājiem un treneri, kā arī pārliecinātu, ka esmu ieradies nevis sildīt soliņu, bet doties laukumā un palīdzēt komandai izcīnīt uzvaras. Tas man arī  izdevās, un jau no pirmās turnīra spēles nostiprinājos pamatsastāvā,” saka Matīss.
Viņš bija viens no līgas līderiem pēc gūtajiem punktiem līdz brīdim (oktobra beigās), kad guva nopietnu traumu spēles laikā - tajā mirklī bija skaidrs, ka sezona Somijā ir galā. Pēc mediķu pārbaudēm Matīsam konstatēja krustenisko saišu plīsumu, un bija skaidrs, ka jātaisa operācija. “Apsverot visus plusus un mīnusus, kopā ar ģimeni nolēmām, ka operācija jātaisa Latvijā. Viss noritēja labi. Novembra sākumā bija operācija. Šobrīd skaitos vēl rehabilitācijā,” saka sportists.
Pašlaik esot grūti runāt par saviem sportiskajiem nākotnes plāniem, bet Matīsam noteikti ir vēlme spēlēt tālāk zāles volejbolu. Viņaprāt, zāles volejbols ir paredzamāks gan no komandas viedokļa, gan finansiāli. “Turpretī ar pludmales volejbolu ir pavisam citādāk - tev pašam ir jāuzrunā sponsori, kas paņem papildus laiku un enerģiju, un, ja būtu iespēja turpināt spēlēt pludmales volejbolu, viennozīmīgi būtu jāmeklē kāds risinājums šim jautājumam,” saka Matīss.
Tagad viņš lielāko daļu laika pavada Rīgā, jo, ņemot vērā visus ierobežojumus, kopā ar ģimeni cenšas būt izolēti, lai pēc iespējas samazinātu kontaktus ar apkārtējiem, kas varētu ietekmēt mazuli. 

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Žanis

Kā mums visiem interesē kaut kāds Matīss!

pirms 9 dienām, 2020.05.17 16:24

Žanim

Daudz mums ir profisionālu sportistu novadā?
Ja tev neinteresē -nelasi!

pirms dienas, 2020.05.24 09:40

Sports