Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Šķūnenieku kauss” - lejasciemiešiem asinīs 4

Dace Biksāne: „Rezultāts nav svarīgākais, galvenais, pierādīt, uz ko esi spējīgs"
Nesen Lejasciemā notika tradicionālās riteņbraukšanas sacensības „Šķūnenieku kauss". Sacensībās allaž piedalās gan daudz vietējo iedzīvotāju, gan arī riteņbraucēju no citām Latvijas vietām. Gandrīz no pašiem pirmsākumiem „Šķūnenieku kausā" piedalās arī lejasciemiete Dace Biksāne. Šis jau bija 13.gads, kopš ik augustu Dace dodas 10 kilometru distancē Lejasciems - Sinole - Lejasciems.

D.Biksāne stāsta, ka viņai parasti arī ļoti labi veicas šajās sacensībās - tiek gūtas 1. un 2.vietas savā vecuma grupā. Šogad gan Dacei neesot paveicies, jo salūzis velosipēds.

 

„Nācās braukt ar citu velosipēdu, bet tas jau vairs nav tas," saka lejasciemiete.


Tiek nodota stafete
Dace atzīst, ka viņai riteņbraukšanas sports ir ļoti tuvs.

 

„Arī šīs ikgadējās sacensības ir aizraujošas un man ļoti patīk. „Šķūnenieku kausa" organizatori ir visus aizrāvuši ar riteņbraukšanu. Lai arī varētu tam visam atmest ar roku, es vienkārši to negribu un nedrīkstu! Pat mūsu mammas piedalās, tad jau arī mēs, jaunie, nevaram padoties, mums ir jārāda piemērs saviem bērniem, lai arī viņi mācās," saka Dace. Arī Daces meita Madara un dēls Sandis šogad startēja sacensībās - tātad stafete bērniem ir nodota.

 

Jāpiebilst, ka arī Daces bērni sacensībās šoreiz startēja ar labiem panākumiem.

 

„„Šķūnenieku kauss" jau visiem lejasciemiešiem ir asinīs. Šīs sacensības taču nevar notikt bez mums! Kurš tad vēl tās atbalstīs, ja ne mēs paši, vietējie? Ja jau cilvēki uz sacensībām var atbraukt pat no Rīgas un vēl citām Latvijas vietām, kāpēc lai mēs nevarētu nostartēt? Vietējiem ir jāatbalsta," ir pārliecināta Dace.

Svarīgākais ir process


„Šķūnenieku kauss" nav vienīgās sacensības, kurās piedalās Dace. Kopā ar brālēnu viņa nesen startēja arī veloorientēšanās sacensībās Cēsīs. Arī agrāk Dace ir piedalījusies nakts veloorientēšanās sacensībās.

 

„Es laikam vairāk esmu no tiem cilvēkiem, kas daudz labprātāk brauc ar velosipēdu, nekā skrien. Mani tas piesaista daudz vairāk," atzīst Dace. Protams, viņa piekrīt, ka nogurums pēc sacensībām ir jūtams ikreiz, taču tas ļoti ātri pāriet un atkal gribas startēt nākamajās sacensībās. „Man pats svarīgākais ir process, es nekad nedomāju par rezultātu, galvenais, ka vari nobraukt, pierādīt sev un izbaudīt jauko atmosfēru," saka Dace.


Sanāk jau arī!
Dace atzīst, ka arī ikdienā, kad ir tāda iespēja, viņa labprāt sēžas virsū velosipēdam un dodas pavizināties.

 

„Pirmajos gados es tiešām no sirds arī trenējos - braucu 10 kilometrus, tagad tas vairāk tiek darīts vienkārši savam priekam, arī veselībai. Vienkārši uzkāpju uz velosipēda un pamēģinu, vai var nobraukt - un sanāk jau arī! Laikam tagad atkal būtu jāatsāk trenēties, tad jau iespējas būs vēl lielākas," spriež lejasciemiete.

 

„Protams, ja nopietni vēlas startēt sacensībās un gūt labus rezultātus, ir nepieciešams arī labs velosipēds. Ar prastu velosipēdu kaut ko labu būs grūti sasniegt. Ar katru gadu arī „Šķūnenieku kausā" arvien vairāk parādās īsti riteņbraucēji, ar kuriem cīnīties vairs nav tik vienkārši. Ir tiešām jāpapūlas, lai kaut ko sasniegtu," atzīst Dace.

 

Un tomēr viņa piebilst - braukt ar velosipēdu ir jauki un interesanti, tā ir gan jauka atpūta, gan arī reizē fiziska slodze.

 

 

„Man patīk sportot. Es labprāt piedalos dažādās sacensībās," saka lejasciemiete Dace Biksāne. Foto: Gatis Bogdanovs


Cilvēki par "Šķūnenieku kausu"


Elīna Nagle:
- Tas ir apbrīnojami, ka šajos ekonomiskajos apstākļos kāds vēl rīko šādas sacensības, kur nav dalības maksas un sacensībās var piedalīties jebkurš un ar jebkādu velosipēdu, ja vien ir vēlme. Priecē, ka arī laukos kaut kas notiek, nevis tikai kaut kur Pierīgā. Patīkami, ka arī paši organizatori piedalās sacensībās un mudina visus piedalīties. Arī pats Aivars Galejs (red. - sacensību galvenais organizators) pats startē visus gadus. Kā jaunieši var nebraukt, ja pats viņš brauc?
Es pati šogad sākotnēji nebiju plānojusi braukt, taču aizgāju apskatīties, kā citiem veicas, bet tad arī pašai radās azarts. "Šķūnenieku kausā" es esmu piedalījusies kādas sešas reizes. Vienreiz pat man izdevās izcīnīt "Šķūnenieku kausu". Tas bija ļoti patīkami! Šajās sacensībās tiešām ir interesanti piedalīties, salīdzināt savus rezultātus ar citiem, jo sevišķi, ja pati īpaši riteņbraukšanā netrenējos.

 

Vēsma Stapāne:
- Interesanti, ka sacensības notiek katru gadu un 10 kilometru distancē tieši pret mūsu Sinoles māju ir apgriešanās punkts. Katru gadu sacensībās mums startēja meita Madara un tētis Ivars, taču šogad mēs izdomājām - kāpēc mēs nevarētu braukt visi, arī mans brālis, viņa draudzene un omīte. 15 minūtes pirms starta mums tapa arī karogs, un omīte visus 10 kilometrus to izvizināja līdzi uz sava īpašā sarkanā velosipēda. Mūsu komanda saucās "Riepiņas".
Mūsu komandai ir ātrākā daļa, kas katru gadu sacenšas arī par godalgotām vietām. Tieši tā bija arī šogad. Viena ģimenes daļa iekļuva trijniekā, savukārt pārējie cīnījās ar sevi. Šajās sacensībās mēs piedalījāmies sava prieka dēļ, jo mēs cenšamies meklēt prieku arī ikdienā. Tā bija arī vēlme visiem būt kopā, jo šobrīd vērtība ir tikai cilvēciskajām attiecībām.
Mūs priecē arī Aivara Galeja, Gata Kurzemnieka un visu pārējo cilvēku nesavtīgums un viņu vēlme radīt labestīgu atmosfēru un prieku cilvēkiem arī sājos apstākļos.


Sacensību rezultāti
"Šķūnenieku kauss" šogad notika jau 14.reizi. Sacensības pulcēja ļoti daudz gribētāju sportot un aktīvi pavadīt brīvdienas. Šis bija visu laiku visapmeklētākais "Šķūnenieku kauss".

 

Sacensībās startēja dažāda vecuma cilvēki, ļoti daudz bija jauniešu.

 

10 kilometru distancē uz starta stājās 240 dalībnieki, velokrosā startēja 57 dalībnieki, triatlonā - 37 individuālie dalībnieki un 13 komandas (kopā 76 dalībnieki), futbolā - 18 komandas (apmēram 120 cilvēku) un dubļubolā - apmēram 10 komandas (60 cilvēki).


10 kilometru distancē absolūti ātrākais jau piekto reizi bija rīdzinieks velokurjers Jānis Andersons, sieviešu konkurencē ātrāko rezultātu uzrādīja rīdziniece Liene Kalēja.

Velokrosā jaunietēm distanci visātrāk veica lejasciemiete Laura Igaviņa, sieviešu konkurencē uzvara pienācās Santai Kazainei. Jauniešu konkurencē visātrākais izrādījās Arnis Pētersons, vīriešiem nepārspēts palika Jānis Keišs.


Triatlonā ātrākie savās grupās bija Laura Igaviņa, Daiga Krēsliņa, Matīss Gabdulļins un Edijs Avens.


Šķūnenieku futbola turnīrā dāmu/ jauniešu cīņā uzvarēja komanda "Kuiļu desas," vīriešu konkurencē triumfēja komanda "Sergio".

 

Interesantas cīņas notika arī dubļubola laukumā.

Pievieno komentāru

Komentāri 4

Jānis

Vai varētu uzzināt, kā var pieteikties velobraucienam?

pirms 9 gadiem, 2010.08.10 11:25

lejasciemam no litenes

lai jums vienmer šņabis un ***s

pirms 10 gadiem, 2009.08.17 19:58

Janka

vajag vel sviku pieaicinat, ka bez veca slimnieka

pirms 10 gadiem, 2009.08.17 19:08

Sports