Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

4.februāris - Pasaules Pretvēža diena

Šogad Pasaules Pretvēža dienā uzmanība tiek pievērsta mītu un maldīgu priekšstatu par vēzi kliedēšanai. Atgādinām, ka kopš 2009.gada Latvijā ir ieviesta valsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programma.

Programma paredz veikt šādus izmeklējumus:  

sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem - dzemdes kakla vēža pārbaude reizi trijos gados;

 

sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem - krūts mamogrāfijas pārbaude vienu reizi divos gados;

 

iedzīvotājiem vecumā no 50 gadiem - zarnu vēža pārbaude vienu reizi gadā (par pārbaudes iespējām jautājiet savam ģimenes ārstam)

 

Dzemdes kakla vēzi katru mēnesi diagnosticē apmēram 20 sievietēm Latvijā - uzzini, kā sevi pasargāt

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka dzemdes kakla vēzis pasaulē un arī Latvijā ir otrais biežāk sastopamais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un trešais izplatītākais vēža izraisītas nāves cēlonis sievietēm pēc krūts vēža un plaušu vēža. No šīs slimības mirst aptuveni desmit sievietes katru mēnesi. Saslimstība ar dzemdes kakla vēzi pēdējo 10 gadu laikā ir pieaugusi par 20 procentiem - ik mēnesi šī slimība tiek diagnosticēta apmēram divdesmit sievietēm Latvijā.

 

Katru gadu 4.februārī tiek atzīmēta Pasaules pretvēža diena, tādēļ SPKC speciālisti atgādina par galvenajiem dzemdes kakla vēža riska faktoriem. Ir pierādīts, ka cilvēka papilomas vīruss ir viens no galvenajiem dzemdes kakla vēža saslimstības izraisītājiem. Risks iegūt cilvēka papillomas vīrusa infekciju, kas nākotnē var izraisīt dzemdes kakla vēzi, sākas līdz ar pirmajām dzimumattiecībām un turpinās visu turpmāko sievietes dzīvi, kamēr vien viņai ir seksuālas attiecības. Ar šo vīrusu inficējas dzimumkontaktu ceļā, tādēļ atgādinām - lai no inficēšanās izsargātos, ieteicams lietot prezervatīvu. Tas gan pilnībā neizslēdz inficēšanās risku, bet to būtiski samazina, jo vīruss var tikt arī pārnests, tikai saskaroties ādai dzimumorgānu rajonā. Tāpat jāuzsver ģenētiskais faktors - ja kāds tuvs ģimenes loceklis (piemēram, māte vai māsa) ir slimojis ar dzemdes kakla vēzi, sievietei pastāv paaugstināts risks saslimt ar šo slimību. Arī dzīvesveids, īpaši smēķēšana jāatzīmē kā viens no riska faktoriem, jo cigarete satur vielas, kas var bojāt dzemdes kakla šūnas.

 

Lai nodrošinātu aizsardzību pret papilomas vīrusu, SPKC speciālisti rekomendē vakcināciju. Atgādinām, ka 12 gadus vecām meitenēm valsts nodrošina bezmaksas vakcināciju pret papilomas vīrusu Vakcinācijas kalendārā ietvaros. Citu Eiropas valstu, kā arī Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra eksperti atzīst, ka vakcinācija ir efektīvs veids, kā cīnīties ar šo nāvējošo slimību.

 

Speciālisti arvien biežāk atgādina, ka saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi iespējams pilnībā novērst, savlaicīgi atklājot un izārstējot dzemdes kakla pirmsvēža slimību - iekaisumu. Pirmsvēža slimības diagnostiku nodrošina regulāra (reizi trijos gados) citoloģiskās uztriepes paņemšana no dzemdes kakla un tās mikroskopiska izmeklēšana, kuras laikā iespējams atklāt agrīnas izmaiņas dzemdes kakla šūnās, kas neārstējot var pārveidoties vēzī. Citoloģiskās uztriepes mikroskopiskā izmeklēšana nepieciešama, jo pirmās pārmaiņas dzemdes kakla gļotādā parastas ginekoloģiskās apskates laikā ārsts parasti vēl nevar saskatīt, turklāt arī pati sieviete neizjūt nekādas slimības pazīmes. Materiāla paņemšana citoloģiskajai uztriepei ilgst dažas sekundes un tā ir nesāpīga.

 

SPKC speciālisti atgādina, ka Latvijā kopš 2009.gada tiek organizēta valsts apmaksāta dzemdes kakla vēža profilakses programma. Katra sieviete 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64, 67 gados saņem Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli ierasties uz dzemdes kakla vēža profilaktisko izmeklējumu un veikt dzemdes kakla citoloģisko uztriepi. Vēstule nav anonīma un bezpersoniska - sieviete tiek uzrunāta vārdā un uzvārdā, un tajā tiek skaidri norādītas gan dzīvesvietai tuvākās pārbaudes veikšanas vietas, gan minēts, kur meklēt ārstu sarakstu, kuriem ir līgumattiecības ar valsti.

 

Ar Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli sieviete varat veikt izmeklējumu pie jebkura ārsta, kurš veic ginekoloģisko pārbaudi, ko apmaksā valsts un kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (uzziņas tel. 80001234).

 

Ja izmeklējumu veic pie ginekologa, kurš nav līgumattiecībās ar valsti, tad no valsts budžeta tiks apmaksāta tikai uztriepes (citoloģiskā uztriepe) mikroskopiskā izmeklēšana, bet par vizīti pie ārsta jāmaksā pacientei pašai.

 

Dodoties uz izmeklējumu, līdzi jāņem Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstule (kura vienlaikus ir arī nosūtījums valsts apmaksātam izmeklējumam), kā arī vēstulei pievienotā dzemdes kakla citoloģiskā materiāla skrīningtestēšanas karte.

 

Par izmeklēšanas rezultātiem paciente var interesēties pie ginekologa, pie kura viņa ir veikusi izmeklējumu.

 

Atgādinām, ka vēstule ir derīga trīs gadus līdz nākamās uzaicinājuma vēstules saņemšanai, tomēr iesakām izmeklējumu veikt trīs mēnešu laikā no vēstules saņemšanas dienas. Dodoties uz izmeklējumu, 48 stundas pirms tam nelietojiet vaginālos medikamentus. Vēlamais uztriepes paņemšanas laiks ir 8.-19. dienā pēc menstruāciju sākuma.

 

 

Krūts vēzis ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis 35-64 gadus vecām sievietēm Latvijā, SPKC aicina izmeklēties regulāri

Latvijā saslimstība un mirstība no krūts vēža ieņem pirmo vietu starp visiem ļaundabīgajiem audzējiem sievietēm, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Krūts vēzis ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis sievietēm 35 - 64 gadu vecumā. Šobrīd aptuveni 35 procenti ļaundabīgo krūts audzēju tiek konstatēti novēloti (slimības trešajā un ceturtajā stadijā). Novēlota diagnostika samazina iespējas efektīvi ārstēt audzēju, savukārt savlaicīgi atklājot krūts vēzi, regulāri dodoties pie ārsta un veicot izmeklējumus, iespējama efektīva tā ārstēšana un izveseļošanās.

 

4.februārī - Pasaules pretvēža dienā, SPKC speciālisti aicina ikvienu sievieti uzzināt vairāk par krūts vēža riska faktoriem. Pētījumi liecina, ka sievietēm, kurām atklāts krūts vēzis, bieži vien ar to slimojušas arī tuvas radinieces ģimenē, kā arī sievietes iepriekšējās paaudzēs. Nozīmīgs riska faktors ir vecums, kurā sieviete dzemdē, proti, sievietēm, kurām nav iestājusies grūtniecība līdz 30 gadu vecumam vai grūtniecība nav bijusi visas dzīves laikā, pastāv lielāks risks saslimt ar krūts vēzi. Tāpat liela nozīme ir izvēlētajam dzīvesveidam - pētījumi liecina, ka alkohola lietošana nedaudz palielina risku saslimt ar krūts vēzi, kā arī ir pierādīta saistība starp smēķēšanu un krūts vēzi, proti, jo ilgākus gadus sieviete smēķē, jo lielāks risks saslimt ar krūts vēzi. Tāpat risku saslimt ar krūts vēzi palielina liekais svars, īpaši sievietēm pēc menopauzes. Tas izskaidrojams ar to, ka tauku šūnās palielinās estrogēna līmenis, kas palielina risku saslimt ar krūts vēzi.

 

Atgādinām, ka sieviete var atklāt krūts vēzi sākuma stadijā, veicot regulāru krūšu pašizmeklēšanu jeb regulāru krūts kontroli. Pašpārbaudes mērķis ir sievietei pierast pie savu krūšu struktūras - tā savlaicīgi atklājot, ja radušās izmaiņas. Jo savlaicīgāk tās konstatētas, jo sekmīgāki tālākie ārstēšanas rezultāti. Katrai sievietei būtu jāapgūst krūšu pašizmeklēšanas paņēmieni. Krūtis vienreiz mēnesī jāiztausta sievietēm jau no 20 gadu vecuma, vēlams aptuveni vienu nedēļu pēc mēnešreižu sākuma. Savukārt sievietēm, kuras atrodas menopauzē (periodā, kad mēnešreizes izbeigušās), krūtis vēlams reizi mēnesī pārbaudīt jebkurā brīvi izvēlētā mēneša dienā. Tām sievietēm, kuras lieto hormonālas kontracepcijas tabletes, krūtis jāpārbauda, uzsākot jaunu iepakojumu. Uzmanība jāpievērš audu sacietējumiem un sabiezinājumiem, cietākiem un blīvākiem veidojumiem krūtīs, kas izceļas uz apkārtējā fona.

 

Krūtis izmeklējiet labā apgaismojumā spoguļa priekšā. Nolaidiet rokas gar sāniem un uzmanīgi aplūkojiet abas krūtis. Pievēršat uzmanību, vai nav manāmas kādas izmaiņas un vai abas krūtis ir simetriskas. Aplūkojat krūšu galus, vai tie nav ievilkti uz iekšu. Paceļot rokas virs galvas, aplūkojat vai krūtis nav deformētas. Iztaustiet krūtis un padušu daļu. Iztaustāmās puses roku iespiediet sānā, tā sasprindzinot krūšu muskulatūru. Krūts jāizmeklē ar maigiem pieskārieniem un tad spiedieniem. Spiediens jāpalielina, lai sajustu audu zemākos slāņus. Iespiežot pirkstus krūtī, veicat 2 - 3 apļveida kustības, tad pirkstus pārvietojat uz citu vietu. Atceraties - ja kaut ko neparastu sataustāt krūtī, nenobīstaties, bet tūlīt apmeklējat ārstu. Padomu par krūts pašizmeklēšanu jautājiet arī savam ģimenes ārstam vai ginekologam.

 

Otrs krūts izmeklēšanas veids ir mamogrāfija - krūts izmeklēšana ar rentgena stariem. Mamogrāfija uzskatāma par vienu no efektīvākajām metodēm, lai savlaicīgi atklātu krūts vēzi vai citas krūts problēmas. Mamogrammas metode var radīt nekomfortablas sajūtas, jūtīgākas sievietes tās var uztvert kā nelielas sāpes. Pārbaudes laikā krūts tiek saspiesta, lai būtu iespējams uzņemt precīzāku rentgena attēlu.

 

Kopš 2009.gada Latvijā ir ieviesta valsts organizēta un apmaksāta krūts vēža savlaicīgas atklāšanas programma, kas paredz veikt krūts mamogrāfijas pārbaudi vienu reizi divos gados. Katru gadu izlases kārtībā, pēc iedzīvotāju reģistra datiem, Nacionālais veselības dienests atlasa mamogrāfijas izmeklējumiem sievietes, kurām paliek 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62; 64, 66, 68 gadi un nosūta uzaicinājuma vēstules izmeklējuma veikšanai par valsts budžeta līdzekļiem.

 

Saņemot Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli, izmeklējumu var veikt jebkurā veselības aprūpes iestādē, kur tiek veikti valsts apmaksāti mamogrāfijas izmeklējumi. Latvijas reģionos pieejami arī mobilā mamogrāfijas kabineta pakalpojumi (tel. uzziņām 67142840, 27866655).

 

Par mamogrāfijas izmeklējuma rezultātu jāinteresējas tajā ārstniecības iestādē, kur tika veikta mamogrāfija.

 

Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstule ir derīga divus gadus, līdz pat nākamās uzaicinājuma vēstules saņemšanai, tomēr būtu vēlams izmeklējumu veikt trīs mēnešu laikā no vēstules saņemšanas dienas.

 

Dodoties uz izmeklējumu līdzi jāņem Nacionālā veselības dienesta atsūtītā uzaicinājuma vēstule (kas vienlaikus ir arī nosūtījums valsts apmaksātam izmeklējumam), kā arī vēstulei pievienotā skrīningmamogrāfijas karte. Vēlams līdzi paņemt arī visus iepriekšējos krūts dziedzeru izmeklējumu rezultātus, ja tādi ir.

 

Novēloti kolorektālo jeb zarnu vēzi atklāj vairāk nekā pusei pacientu, aicinām izmantot valsts piedāvāto skrīningu

Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugusi gan saslimstība, gan mirstība, ko izraisījis zarnu jeb kolorektālais audzējs, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija. Katru gadu Latvijā ar zarnu vēzi saslimst vairāk nekā 1000 cilvēki un no tā mirst vairāk nekā 700 cilvēki.

Zarnu jeb kolorektālais vēzis ir ļaundabīga saslimšana, kas sākotnēji veidojas resnajā vai taisnajā zarnā. Novēloti kolorektālo vēzi atklāj vairāk nekā pusei pacientu, jo skrīningu (vēža savlaicīgas atklāšanas programma) patlaban veic tikai seši līdz septiņi procenti no aptuveni 800 000 cilvēkiem, kuri pakļauti riskam saslimt ar kolorektālo jeb zarnu vēzi.

 

Risku saslimt ar zarnu vēzi palielina virkne dažādu faktoru: ģimenes slimības vēsture - ja radiniekiem ir bijusi saslimšana ar resnās vai taisnās zarnas audzējiem; iepriekšēja saslimšana ar resnās zarnas polipiem (izaugumi uz zarnu gļotādas); slimošana ar hroniskām iekaisīgām zarnu slimībām (piemēram, enterīts, kolīts); taukvielām bagāta uztura, regulāra gaļas un balastvielām nabadzīga uztura lietošana; izteikta aptaukošanās vai liekais svars; mazkustīgs dzīvesveids, kā arī smēķēšana.

 

SPKC speciālisti atgādina, ka veicot savlaicīgu zarnu vēža diagnostiku, ar skrīninga palīdzību un atklājot pirmsvēža stāvokļus vai ļaundabīgo audzēju agrīnā stadijā, ievērojami augstāki ir pilnīgas izveseļošanās rādītāji. Pastāv divas efektīvākās zarnu vēža skrīninga metodes: kolonoskopija un slēpto asiņu testi fēcēs katru gadu, sasniedzot 50 gadu vecumu.

 

Ar slēpto asiņu testa palīdzību nosaka slēpto asiņu klātbūtni fēcēs, kas var liecināt par zarnu vēzi. Skrīninga programmās tiek izmantotas testsistēmas, ko katrs pacients var veikt mājas apstākļos, bet lai to uzsāktu ir nepieciešams doties pie sava ģimenes ārsta, kurš sniegs informāciju par testa saņemšanu (bez maksas) un tā veikšanu, kā arī informēs par pārtikas produktiem, ko nedrīkst lietot uzturā testa veikšanas laikā. Svarīga ir pareiza sagatavošanās testa izpildei un testa izpildes noteikumu ievērošana.

Ja jums ir 50 gadu vai vairāk, un ja jūsu ģimenes ārsts vēl nav jums piedāvājis veikt slēpto asiņu testu, pajautājiet savam ģimenes ārstam, vai jums nevajadzētu veikt šādu testu. Gadījumā, ja testu ir nozīmējis ģimenes ārsts, par tā veikšanu maksā valsts.

 

SPKC speciālisti aicina - nekautrējieties runāt par savām veselības problēmām ar savu ārstu un nekautrējieties ārstam uzdot jautājumus par skrīninga veikšanas iespējām. Tāpat ikvienu aicinām par zarnu vēža diagnostiku pastāstīt saviem vecākiem un gados vecākiem radiniekiem, draugiem un kolēģiem!

Pievieno komentāru

Veselība