Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

44% Latvijas iedzīvotāju nespēj nosaukt nevienu insulta pazīmi

Kā noskaidrots sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrības „ParSirdi.lv" un pētījumu kompānijas „Omnicom Media Group" maijā veiktajā iedzīvotāju aptaujā, sabiedrībai ir raksturīgs ļoti augsts pašnovērtējums, vērtējot savas zināšanas par insultu, taču lūgti minēt insulta izpausmes, gandrīz puse aptaujāto nespēj nosaukt nevienu pazīmi.

94% aptaujāto interneta lietotāju vecumā no 15-74 gadiem norādījuši, ka zina, kas ir insults. Daudz atšķirīgāka aina paveras brīdī, kad respondenti tiek lūgti spontāni minēt insulta izpausmes jeb pazīmes, kas liecina par slimības iestāšanos - nevienu insulta pazīmi nespēj nosaukt 44% aptaujāto. Būtiski biežāk nekā vidēji, nevienu insulta pazīmi nespēj nosaukt vīrieši (52%) un jaunieši vecumā no 15-19 gadiem (53%).  

Kardiologs asoc.prof. Gustavs Latkovskis: „Smadzeņu insults ir viena no tām slimībām, kuru iespējams profilaktiski novērst, savlaicīgi diagnosticējot un ietekmējot insultu veicinošos riska faktorus, tāpēc ir ļoti svarīgi ikvienam prast tos atpazīt - mērīt asinsspiedienu un holesterīnu, sekot līdzi pulsam, kā arī savlaicīgi doties pie ārsta. Diemžēl daudzi Latvijas iedzīvotāji neapzinās, ka tas attiecas arī uz viņiem."

 

Insulta simptomu zināšanu vai nezināšanu būtiski ietekmē respondenta iepriekšējā personīgā pieredze. Tie, kuri ir saskārušies ar insulta slimniekiem, būtiski retāk (35%) kļūdās, nosaucot insulta pazīmes, nekā respondenti, kuriem šādas pieredzes nav (53%). Tātad salīdzinoši liela daļa sabiedrības par šo slimību interesējas vien tad, kad insults jau ir neizbēgami ienācis viņu ikdienā. Kopumā 52% aptaujāto ir bijusi personīga saskarsme ar insulta slimnieku vai arī viņi paši ir pārcietuši šo slimību.

 

Kopumā, pētījuma dati liecina, ka ir jāveicina sabiedrības zināšanas par insulta pazīmēm. Ja slimība tiks atpazīta, līdzcilvēku rīcība insulta gadījumā, visticamāk, būs adekvāta situācijai - 86% aptaujāto norāda, ka atpazīstot insultu, nekavējoties meklētu palīdzību pie NMP speciālistiem. Vaicāti par to, kas būtu darāms, lai savlaicīgi konstatētu un novērstu saslimšanu ar insultu, vairāk nekā puse (58%) aptaujāto min regulāru sekošanu līdzi asinsspiedienam un pulsam. Vēl biežāk (64%) par lietderīgām atzīst ikgadējas konsultācijas ar ārstu-speciālistu. Bieži minētas arī citas veselības kontroles procedūras, kuras publiski minētas kontekstā ar SAS profilaksi (holesterīna un cukura līmeņa kontrole, utml.).

Eiropā 2013. gada maijs ir pasludināts par Smadzeņu mēnesi. Tā ietvaros visās valstīs, tostarp arī Latvijā, tiek rīkoti dažādi informatīvi pasākumi sabiedrībai un medicīnas speciālistiem. Viena no smadzeņu slimību aktualitātēm Latvijā ir smadzeņu insults - katru dienu mūsu valstī ar insultu mirst septiņi cilvēki, tomēr lielākā daļa sabiedrības joprojām ir nepietiekami informēti par šo saslimšanu un tās profilaksi.

 

Eiropas Insulta dienas pasākumu ietvaros ikvienam Latvijas iedzīvotājam 16. maijā u/v „Stockmann" (1. stāvā, pretī 13. janvāra ielas ieejai) plkst. 16:00-19:00 būs iespēja bez maksas izmērīt asinsspiedienu un pulsu, konsultēties ar speciālistiem par insulta profilaksi, saņemt materiālus par sirds slimību profilaksi. Aktivitāti organizē sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrība „ParSirdi.lv", Latvijas Neirologu biedrība un Latvijas Kardiologu biedrība.

Pievieno komentāru

Veselība