Akromegālija: reta un bīstama slimība, kuru svarīgi diagnosticēt pēc iespējas laicīgāk

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā 12 pacientiem atklāta reta un bīstama slimība - akromegālija. Tā ir saslimšana, kurai raksturīga pastiprināta augšanas hormona izdalīšanās pieauguša cilvēka organismā. Saskaņā ar endokrinologu datiem, šobrīd Latvijā uzskaitē ir 88 šādi pacienti, tomēr Eiropas valstu akromegālijas reģistra dati apliecina, ka mūsu valstī varētu būt aptuveni 150 - 260 neatklāti akromegālijas slimnieki. Speciālisti brīdina, ka neārstēta šī slimība var izraisīt nāvi, bet savlaicīgas atpazīšanas gadījumā to ir iespējams apturēt.

 „Savā praksē konstatēju vidēji divus līdz trīs akromegālijas slimniekus gadā. Parasti cilvēki ar savām sūdzībām griežas pie ģimenes ārsta. Ja rodas aizdomas par akromegāliju, ārsts tos nosūta pie endokrinologa. Šī iemesla dēļ ļoti liels uzsvars ir jāliek tieši uz ģimenes ārstu izglītošanu. Daudz vairāk tad varētu savlaicīgi palīdzēt gan akromegālijas, gan citiem reto slimību slimniekiem, ja endokrinologs būtu tiešās pieejamības speciālists, jo pastāv risks, ka cilvēks tiek ārstēts no slimības izraisītām komplikācijām, bet īstais cēlonis patiesībā meklējams hormonālās izmaiņās cilvēka organismā,” stāsta Madonas slimnīcas endokrinoloģe Rita Eglīte.

„Kā jebkurai citai saslimšanai, arī akromegāliju ir „jānoķer” cik vien iespējams laicīgi, jo tikai tad mēs varam ar vislielāko iespējamību paredzēt labus ārstēšanas rezultātus. Uzskatu, ka ārstam būtu jāpievērš uzmanība akromegālijai raksturīgiem simptomiem arī pusaudža vecumā, kad pārmērīgu augšanu it kā neuztveram kā problēmu, bet tas var būt jau pirmais signāls šīs nopietnās slimības izpausmei,” atgādina endokrinoloģe Rita Eglīte.

Pirmie redzamie akromegālijas simptomi ir akcentētas lūpas, uzacu pauguri, uz priekšu izvirzīts apakšžoklis, deguna un ausu palielināšanās, parādās atstarpes starp zobiem, āda kļūst biezāka, balss rupjāka, rokas un pēdas kļūst lielākas. Izmaiņas ārējā izskatā notiek ļoti lēni un cilvēks pats tās var nepamanīt. Tādēļ ir pareizi, ja uz šīm pārmaiņām izskatā norāda līdzcilvēki vai ievēro ģimenes ārsts. Pie biežāk novērotajiem simptomiem jāpieskaita arī jau pieminētā krākšana, galvassāpes un plaukstu svīšana. Tos būtu jāatpazīst ģimenes ārstiem, veicot speciālas asins analīzes un pēc tām nosūtot pie endokrinologa.

Akromegālija būtiski ietekmē pacientu dzīves kvalitāti – 70% pacientu attīstās miega apnojas sindroms, kad cilvēkam gulēšanas laikā uz brīdi apstājas elpošana, ir pastiprināta krākšana; pēc 55 gadu vecuma ir lielāks resnās zarnas audzēja risks, salīdzinot ar pacientiem bez akromegālijas. Ir pierādīts, ka 80% neārstētu akromegālijas pacientu mirst no asinsrites sistēmas slimībām, nesasniedzot pat 60 gadu vecumu. Akromegālijas pacientu paredzamais dzīves ilgums ir par 10 līdz 15 gadiem mazāks.

 Iespējamos akromegālijas simptomus iespējams konstatēt, atbildot uz vienkāršiem testa jautājumiem:

  1. Vai Jūsu gredzens vairs nav viegli pārslidināms pār pirkstu?
  2. Vai pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājies Jūsu kurpju izmērs?
  3. Vai Jūs moka skaļa krākšana un tās laikā novērojamas pauzes elpošanā?

Ja kaut uz vienu no šiem jautājumiem atbilde ir pozitīva, jādodas pie sava ģimenes ārsta vai speciālista – endokrinologa. Ja izmeklējumi apliecina, ka cilvēkam ir akromegālija, ārstēšanas galvenais mērķis ir augšanas hormona normalizēšana asinīs. Atkarībā no situācijas, ārsti nozīmē ķirurģisku iejaukšanos, staru terapiju, kā arī medikamentus, lai samazinātu šīs slimības izraisītās komplikācijas un samazinātu mirstības risku.


Pievieno komentāru

Veselība