Ar ērču encefalītu Latvijā slimo vairāk nekā vēsta oficiālā statistika

Latvijā daudzos gadījumos cilvēki ērču encefalītu izslimo, pašiem nezinot, un arī ģimenes un citi ārsti šiem slimniekiem ne vienmēr nosaka pareizu diagnozi – ir gadījumi, kad šī nopietnā infekcija tiek sajaukta ar gripu vai citu vīrusa saslimšanu, atzīst Latvijas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras profesore Ludmila Vīksna.

„Tas nozīmē, ka kopējais ērču encefalīta slimnieku skaits Latvijā ir lielāks nekā oficiālie dati. Nevar precīzi pateikt, cik reižu lielāks, bet atšķirības noteikti ir,” atzīst L.Vīksna.

Zinātnisko pētījumu dati apliecina, ka ērču encefalīts dažiem procentiem slimnieku atstāj smagas sekas – paralīzes, invaliditāte u.c. Tomēr arī viegla slimības gaita var atstāt zināmu ietekmi uz nervu sistēmas un muskuļu darbību, ko pats cilvēks, iespējams, nemaz nesaista ar ērces piesūkšanos. Īpaši tas var skart cilvēkus, kam zināmā laikā jāpaveic noteikts apjoma darbs, jo pēkšņi ierastā darba izpildei viņiem nepieciešams daudz ilgāks laiks.

„Klasisks piemērs ir manikīre, kura agrāk klienta apkalpošanu paveica stundas laikā, bet pēc ērču encefalīta izslimošanas šī darba veikšana viņai var prasīt pat 1,5 stundu, jo nervu sistēmas un muskuļu darbība neiroinfekcijas ietekmē nav tik precīza un var palēnināties,” stāsta L.Vīksna.

Par to, cik daudz cilvēku Latvijā pēc ērču encefalīta izslimošanas ir skārušas seku parādības un tā sauktais postpolio sindroms jeb muskuļu un nervu darbības traucējumi, kas būtiski pasliktina dzīves kvalitāti, precīzu datu nav. Patlaban RSU un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ir uzsākts pētījums, kas ļaus labāk izprast minētā sindroma sekas un tā ietekmi uz iedzīvotāju veselību pēc dažādām pārslimotām neiroinfekcijām, tai skaitā arī ērču encefalīta.

„Kādos gadījumos minētais sindroms attīstīsies, prognozēt nav iespējams, taču šāds risks pēc kontakta ar inficētu ērci pastāv neatkarīgi no tā, vai slimība norit smagi, viegli vai varbūt pat slēpti bez skaidri manāmiem simptomiem,” uzsver L.Vīksna.

Lai izvairītos no ērču encefalīta postošajām sekām, L.Vīksna atgādina, ka efektīvākais profilakses līdzeklis ir vakcinācija, ko var veikt augu gadu. „Katrs, kurš vakcinējas pret ērču encefalītu, sev garantē to, ka no šīs slimības nenomirs un neslimos ar smagām slimības formām, kas ir milzīgs ieguvums,” uzsver L.Vīksna.

Šogad līdz septembra beigām Latvijā reģistrēti 165 ērču encefalīta gadījumi, kas ir par 58 vairāk nekā pērn šajā laika posmā, liecina Slimību un profilakses centra dati.

2014. un 2015.gadā ar ērču encefalītu saslima attiecīgi 173 un 169 cilvēki, bet daudz augstāks šis rādītājs bija 2011.gadā, kad tika reģistrēti 494 saslimšanas gadījumi.

Jāpatur prātā, ka ērču aktivitāte varbūt visai neprognozējama – mierīgākiem gadiem var sekot gadi ar aktivitātes kāpumu.

Pievieno komentāru

Veselība