Dažas rindas Gunta Belēviča un homeopātijas aizstāvībai 3

Šobrīd publiskajā telpā mēdz visu krāsot melnu vai baltu. Ļaudis ir kategoriski „par” vai kategoriski „pret” vakcināciju, fizikālo terapiju, lāzerterapiju un citām diagnostikas vai ārstniecības metodēm, toties aizraujas ar diskusijām par Ebola vai Zika vīrusu, iespējamām migrantu infekcijām vai sabiedrībā pazīstamu cilvēku gaitām slimnīcā.

Neticamā kārtā viens ministra paziņojums radīja plašu negāciju homeopātijai. Guntis Belēvičs publiski nosauca homeopātiju par labu un saņēma tik bargu kritiku, ka izdzēsa savus vārdus no twitter konta.

Nekad neesmu nozīmējis nevienu homeopātisku preparātu, galvenokārt tāpēc, ka uzskatu – homeopātija gluži kā jebkura medicīnas nozare necieš diletantismu. Anestezioloģijā un reanimācijā homeopātijas nav. Toties nereti savus pacientus ar hroniskām slimībām, vispārēju nespēku un visa organisma resursu izsīkšanu esmu nosūtījis pie Homeopātu asociācijas prezidentes Ingūnas Vecvagares vai pie Latvijas Ārstu biedrības viceprezidentes, ģimenes ārstes Ilzes Aizsilnieces, un man jāatzīst – tas nav bijis velti. Ilze Aizsilniece ir rakstījusi vadlīnijas dažādu slimību diagnostikai un ārstēšanai, viņa pārvalda gan allopātiju, gan homeopātiju, un es par to viņu apbrīnoju.

Profesors kardiologs Gustavs Latkovskis, kas Latvijā pazīstams kā akadēmiskākais „uz pierādījumiem balstītās medicīnas” aizstāvis, kurš spēj kā enciklopēdija respondēt par visiem kardioloģiskiem alopātiskiem medikamentiem un ārstniecības metodēm, atzina, ka arī viņš atsevišķās situācijās saviem pacientiem ieteicis homeopāta konsultāciju.

Nesākšu skaidrot homeopātijas filozofiju sākot no Kristiana Frīdriha Zāmuela Hānemaņa (homeopātijas tēvs, dzīvojis no 1755.līdz 1843. gadam). Pats ilgi homeopātijai neticēju nemaz, kaut tiku vērojis pacientu rindas gan pie Latvijas labākajām homeopātēm, gan homeopātiskajā aptiekā pēc zālēm. Man bija pārliecība, ka Ingūna Vecvagare ir izcila psihosomātiķe, kura ārstē ar psihoterapeitiskām metodēm un pacientiem graudiņu izskatā izsniedz placebo. Reiz, slimnīcā saķēris infekciju, drudzi, aizliktu degunu un ausīm, piekritu Ingūnas Vecvagares graudiņus ēst pa vienam katru stundu. Palīdzēja, tomēr līdz galam nenoticēju.

Latvijā ir izcils zirgu ārsts, savulaik Veterinārārstu biedrības prezidents Juris Tolpežņikovs. Sporta zirgiem nevar dot antibiotikas, kāju traumas pūžņo, iekaist, zirgiem izplatās infekcija. Juris Tolpežņikovs viņus neticami veiksmīgi ārstē ar homeopātiju, galīgi klibs kleperis pēc nedēļas ārstēšanas gatavs lēkt pāri pusotra metra augstiem šķēršļiem. Izskatās un izklausās neticami, bet veterinārmedicīnā homeopātijai ir ievērojami nopietnāki pētījumi un nopietnākas publikācijas. Man ilgi šķita, ka Juris ir labs psihoterapeits zirgam, bet nereti viņš homeopātiskās zāles nozīmē pa telefonu, nevis pats lopam dod ar cukurgraudu, draudzīgi paplikšķinot pacientam skaustu.

Jāsaka, ka homeopātiskie žurnāli ir citējami, homeopāti dažādām metodēm pēta un attīsta savu metodi. Homeopātiskie preparāti tiek sagatavoti pēc stingriem homeopātiskās farmakopejas priekšrakstiem, strikti ievērojot visus zāļu gatavošanas paragrāfus un ir vienādi standartizēti visā pasaulē. Tiesa, homeopātija ir medicīna tikai ārstu rokās, kaut Latvijā uzradušies daži pašpasludināti homeopāti bez ārsta izglītības.

Kā jebkura cita metode, arī homeopātija nav universāls līdzeklis. Tā nav un nebūs alternatīva neatliekamajai palīdzībai. Ar homeopātiskām metodēm nevar operēt žultspūsli, izraut zobu vai pārstādīt gūžu. Toties ar gūžas operāciju grūti nostabilizēt smaga hroniska slimnieka veselības stāvokli. Kā apgalvo Inguna Vecvagare, hronisku slimību ārstēšanā homeopātija ir neaizvietojama – šī metode palīdz ārstēt un nekaitēt. Tāpat homeopātisko ārstēšanu nevajadzētu jaukt vai pielīdzināt fitoterapijai, tautas medicīnai vai kādai citai disciplīnai.

Es neuzticos tiem kompleksajiem globālo farmācijas firmu pseidohomeopātiskajiem preparātiem, kas sāk pārpildīt parastās, nehomeopātiskās aptiekas un bieži slēpjas zem uzturbagātinātāja izkārtnes. Bet es nemēģinu apgalvot, ka arī šajā jautājumā viss ir balts vai melns.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Ieva Zagante

Kāpēc, piemēram, rakstam kā ilustrācija ir izmantoti ārstniecības augi? Galu galā tie satur īstas vielas īstās devās, turklāt pat vietējie dziednieki, par medicīnisku izglītību ieguvušajiem fitoterapeitiem nemaz nerunājot, pieiet ārstēšanai racionāli: ārstēšana ir reāla ķīmisko reakciju rezultāts, nevis kaut kāda mistiska ūdens atmiņa, turklāt ūdens, kurš vai nu cieš no demences, ja neatceras savu iepriekšējo eksistenci, vai arī homeopāts visas iepriekšējās atmiņas tā ir izdauzījis. Tikai tad, lai homeopāti ir pierādījuši, ka tiešām izdauzījuši visas iepriekšējās atmiņas, jo ūdens kur tik nav pabijis un ar ko tik nav saskāries....

pirms 5 gadiem, 2016.02.11 11:37

Ieva

Arī runāt par homeopātu pētījumiem var tikai tad, ja ignorē zinātnisko metodi (lai gan, ja homeopātija darbotos, būtu jāignorē absolūti lielākā daļa fizikas un ķīmijas bet tas tā). "Materia medica" ir radīta apkopojot dažu cilvēku subjektīvās izjūtas (visas) par konkrētu līdzēkli (dažreiz šķīdumu, dažreiz ūdeni ar konkrētu nosaukumu). Nevis to, kā tas palīdzēja, vai pat to, kādas izjūtas tas izraisīja, bet to, ko cilvēks tajā brīdī juta jebkuru iemeslu dēļ, jo homeopātijai iemesli neinteresē. Tāpēc, ja cilvēks konkrētās provēšanas laikā sastrīdējās ar sievu, saēdās vecu desu un viņam uzmetās augonis uz dibena, tad homeopāts ar prieku konstēja, ka ūdens ar konkrēto nosaukumu līdzēs pret saindēšanos ar vecām desām, strīdiem ar sievām un augoņiem uz dibena.
Mūsdienu pētījumi ar mērķi pierādīt, ka homeopātiskais līdzeklis darbojas, nav labāki, jo tipiskais scenārijis ir: viens lieto zāles, otrs lieto zāles un homeopātisko līdzekli, vai viens lieto placebo, otrs lieto homeopātisko līdzekli, rezultātā kvalitatīvi veikti pētījumi neuzrāda nekādu atšķirību, bet nekvalitatīvi (kur ārsts vai varbūt pat ārsts un pacients ir informēti par to, ko pacients lieto) uzrāda homeopātijas "pārākumu".

pirms 5 gadiem, 2016.02.11 11:49

Ieva Zagante

Un visnekorektākie ir homeopātijas pielūdzēju mēģinājumi apelēt pie vēstures. Jā, statistika rāda, ka tīfa epidēmijas laikā tradicionāli ārstētie mira lielākā skaitā, bet pirmkārt ir jāpatur prātā, kā tajā laikā "ārstēja": ar asins nolaišanām, caurejas un vemjamzālēm, smago metālu sāļiem, kas, protams, tikai papildus noslogoja organismu un tie, kas saņēma pliku ūdeni, atradās labākā situācijā. Otrkārt trūkst informācijas par to, kas bija tradicionāli ārstētie, bet kas lietojoa homeopātiju. Pieņemot, ka homeopātija tolaik bija moderna, tātad dārgāka par tradicionālo ārstēšanu, bet tradicionālo ārstēšanu varēja saņemt pat daļa trūcīgo, turklāt bagātie bija labāk baroti un dzīvoja labākos sanitāros apstākļos, tātad bija labāk spējīgi pretoties slimībai....

pirms 5 gadiem, 2016.02.11 11:54

Veselība