Dzīvot gribas, bet smēķēt arī 1

Smēķēšana — process, kā laikā notiek tabakas izstrādājuma vai augu smēķēšanas produkta apzināta aizdedzināšana un lietošana vai elektroniskās smēķēšanas ierīces apzināta lietošana tādā veidā, ka notiek ieelpošana (inhalēšana), un kā rezultātā izdalās dūmi vai tvaiks. Šādu formulējumu varam izlasīt likuma pantos.

Par kaitīgumu tajā, protams, nav nekas minēts, un risks par savu un arī apkārtējo veselību ir jāizvērtē katram smēķētājam pašam. Speciālisti nerimst atgādināt un uzsvērt, ka tieši spēcīgās atkarības dēļ smēķēt cilvēks uzsāk pavisam viegli, pat pašam nemanot, bet atmešana izvēršas pat par smagu cīņu vairāku mēnešu un pat gadu garumā. Veselības ministrija turpina veikt dažādus pasākumus, lai atturētu iedzīvotājus no smēķēšanas, pasargātu viņus no tabakas dūmiem, palīdzētu aktīvajiem smēķētājiem atmest šo ieradumu, kā arī ierobežotu tabakas reklāmu un pārdošanu. Piedāvājam vairākus pieredzes stāstus, kā smēķēšana ietekmē un vai traucē sabiedrībā atklāti smēķējošie ģimenēm ar bērniem.

Cīņa ar dūmiem – prioritāte

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) vēsta, ka smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā (ES). Kā uzsver SPKC, no tabakas dūmiem brīvas vides nodrošināšana un smēķēšanas radītā kaitējuma mazināšana ir viena no prioritātēm sabiedrības veselības jomā. Par šīs problēmas nozīmīgumu ir pārliecināta arī piecu mazbērnu ome Ilze no Madonas. Viņa neslēpj satraukumu par tiem brīžiem, kad, uzturoties ar bērniem publiskās vietās, nākas piedzīvot smēķējošo cilvēku nevērību pret apkārtējiem. Viņa saka, ka, protams, cigarešu dūmi var būt dažādi, citi pat ne pārāk manāmi vai smaržas ziņā izteikti, tomēr katram dūmam līdzi nāk negatīvā ietekme.

“Vairāki pazīstami cilvēki mērķtiecīgi ir atmetuši smēķēšanu, daži no viņiem gan pēc vairāku gadu pārtraukuma ir atsākuši. Tomēr prieks par katru, kurš izvēlas cīņu izturēt un savas un apkārtējo veselības dēļ nesmēķēt. Jāatzīst, ka mani kolēģi, kaut arī smēķē, nekad neatļaujas to darīt darba telpās vai mašīnā. Man ir pieci mazbērni, tāpēc izvērtēju vietas, kur ar viņiem staigāju vai uzturos, jo noteikti negribu pakļaut cigarešu dūmiem ne viņus, ne sevi. Dažkārt nācies piedzīvot, ka bērnu laukumu tuvumā kāds no vecākiem smēķē. Manuprāt, smēķēšana ir pieaugušo izvēle, bet tai nevajag pakļaut bērnus un pusaudžus,” pieredzē dalās sieviete no Madonas. Viņa pozitīvi vērtē, ja sabiedrība tiek plašāk uzrunāta un informēta par šī ieraduma kaitīgumu. Ilze atceras savulaik Latvijas iedzīvotāju vidū populārā radio kanālā “Latvijas radio 2” programmā skanējušo rubriku “Dzīvo vesels”. “Youtube” kanālā vēl aizvien ir atrodami  spilgtākie šī padomu cikla speciālistu citāti, tostarp asociētā profesora, plaušu slimību speciālista Alvila Krama padomi. Viņš uzsver, ka cīņa pret smēķēšanu ir cīņa par jauniešu domāšanu. Viņš sabiedrībai norāda, ka katrs otrais smēķētājs nomirst priekšlaicīgi.

“Parastajās klasiskajās cigaretēs ir 700 dažādu vielu. Pēc sadegšanas veidojas kādas 250 toksiskas un kādas 70 kancerogēnas vielas, kas izraisa vēzi. Tāpēc nav brīnums, ka smēķētājiem iespēja saslimt ar plaušu vēzi ir 1:6. Vielu augstā koncentrācija nonāk plaušās, un smēķēšana ir dramatiska koncentrācija, kādā mēs šīs toksiskās vielas ieelpojam. Cilvēki arī sevi māna, ja viņi smēķē tās saucamās vieglās cigaretes,” tā A.Krams.

Ārstus un speciālistus turpina uztraukt tendence, ka smēķēt uzsāk pusaudži agrīnajos gados. 80-90 % pusaudžu sāk smēķēt 13-15 gadu vecumā. A.Krams uzsver, ka cilvēks, kurš aktīvi smēķē, nodzīvo 15-20 gadus īsāku mūžu, nekā daba viņam to atvēlējusi.

Latvijā atkarības risina

Kā informē SPKC – vairākas no tabakas degšanas rezultātā ieelpotajām vielām tiek izmantotas arī rūpniecībā, ražošanā un citās industrijās, tikai par to smēķētāji pat nepadomā. Piemēram, butāns ir benzīnu saturošs, acetons ir viena no nagu lakas sastāvdaļām, kadmijs ir bateriju sastāvā esoša viela, kas bojā aknas, nieres un smadzenes, toluols – ļoti indīga viela, kuru izmanto krāsas šķīdināšanai.

Latvijā valsts politiku atkarību izraisošo vielu un procesu mazināšanas jomā izstrādā Veselības ministrija (VM). Tā arī  koordinē narkotisko un psihotropo vielu ierobežošanas politikas izstrādi un ieviešanu. Sabiedrības informētības labad jāatzīmē, ka VM izstrādā kārtību un nodrošina narkoloģiskās ārstēšanas pieejamību no alkohola, tabakas, narkotiskām vai psihotropām vielām atkarīgām personām. Informācija par valsts apmaksātām narkoloģiskās palīdzības iespējām pieejama SPKC tīmekļa vietnē www.spkc.gov.lv. SPKC speciālisti aicina iedzīvotājus – ja paša spēkiem neizdodas uzveikt atkarību, palīdzību var meklēt pie sava ģimenes ārsta, kā arī ārsta-narkologa.

Pēc desmit gadiem atmetu

“Smēķētāji domā tikai par šodienu, jo dienā, kad tiek izsmēķēts, jau nekas tūlītējs nenotiek, bet, protams, ka dzīvot jau gribas visiem,” saka divu bērnu mamma Kristīne Glindziņa no Rīgas.

Viņa stāsta, ka šobrīd cigarešu dūmus jūt pa gabalu un cenšas izvairīties no vietām, kur smēķētāji uzturas. “Smēķēju savulaik virs desmit cigaretēm dienā, bija šī fiziskā atkarība. Ejot uz darbu, automātiski kā ikdienas rituāls bija izsmēķēt cigareti,” atceras Kristīne. Viņa atzīst, ka viedoklis par daudziem jautājumiem, tostarp smēķēšanu, mainījās brīdī, kad kļuva par māmiņu. Tomēr vēlāk atkal atgriezās pie cigaretēm.

“Es, tikko kā iestājās grūtniecība, smēķēšanu pārtraucu. Kad beidzu barot bērniņu, dažkārt smēķēt atsāku, un tas kļuva arvien biežāk. Bērns sāka iet dārziņā, mēs ar vīru pieņēmām lēmumu, ka gribam kristīt bērnu. Iesvētes mācību laikā, kad mācītājs skaidroja baušļu nozīmi un tieši, ko nozīmē bauslis “Tev nebūs nokaut”, sapratu, ka tā nozīme ir daudz dziļāka. Dievs mums ir devis dzīvību, un mums nav tiesību tai tik ļoti darīt pāri. Smēķēšana noteikti kaitē mums. Sapratu, ka jālūdz Dievam spēks, lai no šī netikuma tieku vaļā. Un brīnums notika! Man burtiski kļuva slikti no cigarešu dūmiem. Organisms atteicās pieņemt cigaretes, un tā ir pagājuši jau desmit gadi, kopš es nesmēķēju un man nav ne mazākās vēlmes to darīt. Vēl man likās, ka bērni taču bērnudārzā runā par visu, un sapratu, ka tas būtu briesmīgi, ja bērns stāsta, ka viņa mamma pīpē. Arī tas bija dzinulis tikt vaļā no smēķēšanas,” pieredzē dalās rīdziniece.


• • • • • • VIEDOKĻI • • • • • •

Santa no Rīgas:
“Kādu laiku jau cīnos ar elektroniskajām cigaretēm. Cenšos atturēties, bet es esmu stresa pīpētājs. Man liekās mentāli, ka tas man palīdz, lai gan es zinu, ka tā nav. Jaunās cigaretes ir uzlabotas, nav smirdoņas, garšo labi, tomēr tāpat izraisa atkarību. Vienīgais iemesls, kāpēc vairs nepirku, bija augstā cena. Cena man nostrādāja kā 90 % veicinošs faktors un tikai 10 % kaitīgums, lai es nepirktu.”

Karīna Liepiņa no Ādažiem:
“Man kā piecu mazu bērnu mammai šī tēma ir ļoti aktuāla, jo man traucē, ka smēķē sabiedriskās vietās. Ierobežojumi absolūti nedarbojas, un tie norādītie desmit metri neko nenosaka. Tad, kad ir vējš, tad dūmi iet tālāk par šiem desmit metriem. Zinu, ka pie viena veikala, uz kuru regulāri dodos, tiek pārdotas ogas un augļi, bet turpat ir novietota miskaste, kur tiek izmesti izsmēķi. Mēs ģimenē mēdzam aizrādīt citiem publiski, ja tas traucēt. Bet ir arī solīdie smēķētāji, kas, redzot, ka nāk māmiņa ar bērnu, paši dodas tālāk.”

Indra Paupe no Carnikavas:
“Vispār man liekas, ka smēķētāju ir palicis daudz mazāk, iespējams, tas ir sakarā ar daudzajām mūsdienu smaržīgajām alternatīvām. Mani personīgi neuztrauc smēķētāji sabiedrībā. Es cienu katra brīvu izvēli dzīvot, kā vēlas. Iespējams, tāpēc, ka nedzīvoju lielā pilsētā, jūtu cieņpilnu attieksmi arī no smēķētāju puses – viņi ievēro distanci no citiem cilvēkiem un jo īpaši bērniem.”

Jana no Gulbenes:
“Es atmetu smēķēšanu, jo es paliku stāvoklī. Viegli atmest nebija, bet bija spēcīga motivācija. Es ļoti priecājos un lepojos, ka atmetu un neatsāku. Atmest man palīdzēja tas, ka ģimenē atmeta smēķēšanu. Mēs vienā dienā izlēmām, ka beigsim, visu izmetām ārā un pārtraucām. Vieglāk ir, ja blakus ir kāds, kas atbalsta. Šobrīd man vairs nepatīk, ja sajūtu tiešos dūmus vai arī cilvēka izelpu, kad viņš tikko smēķējis. Es cenšos izvairīties no vietām, kur smēķē, bērnu dēļ, bet arī man pašai nepatīk uzturēties tādās vietās.”

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Maija

Jā,ja cilvēks izvērtē savas prioritātes un domā, kā labāk dzīvot,tad arī aprēķinās,cik NAUDAS viņš iztērē,kaitējot veselībai. Kur tā naudiņa noderētu daudz kur citur. Apmēram simtu eiro,tā ir liela nauda. Katru mēnesi grūti pelnītu naudiņu !!!! Jābūt lielam mērķim, bet var izdarīt. Tāpat kā ar dzeršanu. Un cilvēks pats pēc tam nesapratīs,kā varēja tādu naudu iztērēt. Ar laiku var jau kaut ko vairāk izdarīt pie mājas, vai ar laiku iegādāties mašīnu un paceļot tepat pa Latviju. Tas ir superīgs ieguldījums savai ģimenei. Tikai viena lieta no pieredzes. Negrūžat bērniem visu,ko grib. Mācās strādāt,lai jūt,kā ir nopelnīt kādu kapeiku. Ieviest obligātos mājas darbiņus jau no mazotnes.
Vakar noskatījos zemisku situāciju vienos kapos. Atbrauca viens kungs un divas dāmas un jauniete. Cilvēciņi ar sirmām galvām taisās strādāt un lūdz meiteni palīgā. Kas gan tie par vārdiem nāca ārā no mutes!!!! Domāju--- ar tādu muti arī maizīti ēd. Negāja,saslēja kājas turpat uz sēdekļa un iekšā telefonā.... Vecāki, jūs domājat,kas tur izaugs?

pirms mēneša, 2021.08.02 12:40

Veselība