Kā ārstēties nepārmaksājot?

Veselīgāka Latvijas sabiedrība ir mērķis, uz kuru kopīgi vēlas virzīties ārstniecības iestādes, valsts institūcijas, nevalstiskās organizācijas un arī paši pacienti. Veselības ministrija (VM) sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) aicina iedzīvotājus ietaupīt līdzekļus un nepārmaksāt par medikamentiem, kad tas nav nepieciešams, kā arī vairāk iesaistīties pašiem savā ārstēšanās procesā.

Lai to veiksmīgi darītu, pacientiem jābūt aktīviem, jāuzdod jautājumus un jālūdz plašākus skaidrojumus, kāpēc izvēlētas konkrētās zāles. Daudziem medikamentiem ir vienāda iedarbība (to sastāvā ir viena un tā pati aktīvā viela, kas ārstē konkrēto slimību), bet mēdz atšķirties to cenas, pat par vairākiem desmitiem latu.  

Kāpēc lietot lētākos medikamentus ir racionālākā izvēle? Kādēļ valsts kompensējamo medikamentu sistēma balstīta uz lētāko vienādas efektivitātes medikamentu izvēli? Un kāpēc galu galā vienādas iedarbības zāļu cenas tik ļoti atšķiras? Zinot atbildes uz šiem jautājumiem, pacients varēs pilnvērtīgāk iesaistīties savā ārstēšanās procesā.

 

 

Lietojot lētākos vienādas iedarbības medikamentus, pacients saņem ārstēšanu un ietaupa

 

Daudzi cilvēki, vēršoties aptiekā, meklējot medikamentus arī vienkāršākām veselības problēmām kā, piemēram, iesnas, galvassāpes, sīkas brūces u.tml., zina, ka zāļu cenas var būtiski atšķirties. Vienlaikus vairumā gadījumu farmaceiti apstiprina, ka ārstniecisko efektu sniedz tās visas. Kāpēc? Jo aktīvā viela, kas ārstē slimību, gan lētākajām, gan dārgākajām vienādas iedarbības zēlēm ir viena, atšķiras palīgvielas, kas nosaka zāļu formu un krāsu.

 

To apstiprina arī ārsti un speciālisti. „Pat deguna pilienus aptiekā iespējams iegādāties gan par diviem, gan desmit latiem un nav iespējams viennozīmīgi apgalvot, ka labākais no tiem būs viens vai otrs. Katrs gadījums jāizvērtē individuāli, katram pacientam piemērotākais var būt kas cits, tomēr zāļu cena nav izšķirošais faktors," piekrīt ģimenes ārste Sandra Pūkaine.

 

Katra pacienta stāsts ir individuāls un ne vienmēr ir iespēja izvēlēties medikamenta cenu. Tomēr gadījumos, kad pieejamas vairākas vienādas iedarbības zāles un tās visas arī piemērotas konkrētajam pacientam, pārrunājot savu individuālo situāciju ar ārstu un farmaceitu, cilvēkam ir tiesības izvēlēties lētākās.

 

Pacientu Ombuda priekšsēdētāja Liene Šulce-Rēvele, arī zāļu iegādes jautājumā izceļ pacientu līdzestības aspektus: „Pacientiem daudz vairāk jāskaidro, kāpēc viņiem vispār ir jālieto zāles un kāpēc ir svarīgi tās lietot pareizi, kāpēc nedrīkst melot par to, vai un kā zāles ir lietotas. Ja iztrūkst līdzestības zāļu lietošanā, efekts var būt dubultā negatīvs. Piemēram, dažādu medikamentu mijiedarbības neievērošana, kas rodas, ja pacients neinformē ārstu par citām saslimšanām un lietotajiem medikamentiem vai pacienti, kuri nevar atļauties medikamentus, bet baidās to atklāti atzīt savam ārstam. "

NVD kompenēsjamo zāļu speciāliste, farmaceite Inese Kaupere skaidro, ka dažkārt ārsti mēdz būt noslogoti vai neiedomājas pavaicāt pacientam, vai viņš zāles var atļauties, tāpēc labi, ja pacients pats ir aktīvs un jautā ārstam, vai ir iespēja zāles iegādāties lētāk.

 

Speciāliste gan piebilst, ka pacientu informēšana par lētākajām nepieciešamo medikamentu alternatīvām neesot atkarīga tikai no ārstu un aptiekāru labās gribas - tā noteikta normatīvajos aktos. Ministru kabineta (MK) noteikumos noteikts, ka ārstam pacientam jādara zināms, ka pastāv pieejams lētāks izrakstīto kompensējamo zāļu ekvivalents. MK noteikumos tāpat sacīts, ka gadījumos, ja ārsts nav īpaši norādījis, ka izrakstītās zāles nedrīkst aizvietot, farmaceitam pacientu jāinformē par zāļu aizvietošanas iespējām, piedāvājot lētākās atbilstošās kompensējamās zāles.

 

NVD direktors, asociētais profesors Dr. med. Māris Taube norāda: „Modernas veselības aprūpes centrā ir informēts un aktīvs pacients, tāpēc arvien cenšamies veicināt pacientu iesaisti ārstniecības procesā - piemēram, mudinām pacientus jautāt ārstam par pieejamām profilaktiskajām pārbaudēm, lētākiem vienādas iedarbības medikamentiem. Aicinām izmantot veselības nozares e-pakalpojumus, kas sniedz informāciju par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī rīkojam dažādas informatīvās kampaņas."

 

M. Taube stāsta, ka šogad jau otro reizi veiksmīgi aizritējusi kampaņa „Ārstējies nepārmaksājot!", kuru par nepieciešamu atzinusi arī Pasaules Veselības organizācija (PVO). „2011. gadā pirmo kampaņu par lētākajām zālēm Latvijā atklāja PVO Eiropas Reģionālā biroja eksperts farmācijas un medicīnisko tehnoloģiju jautājumos Kees de Joncheere. Viņš uzsvēra, ka bagātajās Eiropas valstīs kā Lielbritānija, Nīderlande, Dānija, Vācija un Zviedrija - lētāko, ģenērisko, medikamentu lietojums ir ļoti plašs. Piemēram, Lielbritānijā ~ 80 % recepšu tiek izrakstīti lētākie, ģenēriskie medikamenti," atklāj M. Taube.

 

 

Arī valsts kompensējamo medikamentu sarakstā atrodami vienādas efektivitātes medikamenti ar dažādu cenu

 

Latvijā izveidotā kompensējamo medikamentu sistēma radīta, lai daudzām nopietnām diagnozēm nozīmētās zāles pacientiem būtu iespēja iegādāties lētāk, saņemot valsts līdzmaksājumu. Ja konkrētais medikaments iekļauts Kompensājamo zāļu sarakstā, tad, atkarībā no individuālās diagnozes, valsts kompensē lētākās no zālēm ar vienādu iedarbību 50%, 75% vai 100% apmērā. Ja pacientam ir izvēlētas dārgākas zāles, starpība starp lētākajām un dārgākām zālēm jāsedz viņam pašam. Pat 100% kompensācijas gadījumā pacientam jāpiemaksā, ja izvēlētas kādas no dārgākām vienādas iedarbības zālēm.

 

Nereti kompensējamo medikamentu cenas var būtiski atšķirties. „Piemēram, iegādājoties valsts kompensētos psihiatrijas medikamentus, pacienta piemaksa var nebūt nekāda, ja tiek pirkti lētākie medikamenti, bet, pērkot dārgākos, var nākties piemaksāt pat 17 latus. Kardioloģijā par vienādas iedarbības medikamentu pacients var piemaksāt 94 santīmus vai 10 latus. Līdzīgi arī glaukomas pacientiem - par vienām zālēm nebūs jāpiemaksā nekas, bet par citām ar tādu pašu iedarbību četrus latus. Jautājums - vai tas ir nepieciešams?" norāda I. Kaupere.

 

Daudzas valstis pasaulē apmaksā lētākos medikamentus (dažas apmaksā tikai lētākos kā, piemēram, Zviedrija), jo tādējādi zāļu budžets var tikt izmantots, zāles kompensējot lielākam pacientu skaitam.

 

NVD apkopotie dati liecina, ka pieaug to pacientu skaits, kas lieto lētākos vienādas iedarbības kompensējamos medikamentus. Līdzīgas tendences vērojamas citviet pasaulē. Arī PVO savās rekomendācijās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai un nevienlīdzības mazināšanai jau daudzus gadus uzsver lētāko, ģenērisko medikamentu izvēli kā racionālāko attiecībā gan uz ārstēšanas rezultātu, gan izmaksu efektivitāti. Pie tam, kā liecina nesenā ekonomiskā krīze - tas ir būtiski ikvienai valstij, neatkarīgi no ienākumu līmeņa un veselības budžeta iespējām. Šāda politika veicina zāļu pieejamību lielākam pacientu skaitam gan ambulatorajā, gan arī stacionārajā sektorā. Tajā pašā laikā ne mazāk svarīga ir racionālas zāļu lietošanas politikas veicināšana valstī: zāles ir jālieto atbilstoši un tikai tad, kad nepieciešams, apstiprina PVO Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne.

 

Ja zāļu iedarbība ir vienāda, kādēļ atšķiras to cena?

 

Atbilde uz to, kā viena nosaukuma zāles var būt ievērojami dārgākas par otrām ar tādu pašu vispārīgo nosaukumu (aktīvo vielu) ir atšķirīgajā laika sprīdī, ko zāļu izveidē ieguldījuši oriģinālo un aizvietojamo jeb ģenērisko medikamentu ražotāji.

 

Ģenēriskie medikamenti ierasti tiek pretstatīti oriģinālajiem jeb zīmolu medikamentiem. Par oriģināliem dēvē jebkurus medikamentus, kas radīti kā pirmie kādai konkrētai diagnozei. Turklāt sākotnēji šie medikamenti atrodas patentaizsardzībā un to izplatīšanas tiesības ir tikai to ražotājfirmai.

 

Kad oriģinālo medikamentu patentaizsardzības laiks ir beidzies, atļauju piekļūt zāļu tirgum iegūst zīmolu medikamentu analogi jeb ģenēriskās zāles. Tās šajā pašā daudzumā satur to aktīvo vielu, kas veido oriģinālos medikamentus, un radītas, lai sniegtu to pašu efektu ārstēšanās laikā.

 

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) farmakoloģe, asociētā profesore Santa Purviņa skaidro, ka abu medikamentu tipu kraso cenu atšķirību iemesli esot viegli saprotami.

 

"Oriģinālo medikamentu augstākās cenas ir skaidrojamas ar to, ka uzņēmumi, kas tos radījuši, šo medikamentu izgatavošanā investējuši lielus laika un naudas resursus," stāsta S. Purviņa. Speciāliste uzsver, ka katru jaunu zāļu izgatavošanā tiekot investēti aptuveni 700 miljoni eiro. Vidējais laiks no idejas rašanās līdz zāļu nonākšanai tirgū ir aptuveni 20 gadu. Lielās izmaksas veidojot zāļu formulas radīšanas process, farmakoloģiskā izpēte, klīniskie pētījumi un zāļu apstiprināšana lietošanai.

 

Bieži vien tieši lielā cenu atšķirība ir tā, kas pacientus attur no jūtami lētāko medikamentu iegādāšanās - cilvēki dažādu iemeslu dēļ netic, ka kvalitatīvu ārstēšanos iespējams iegūt par salīdzinoši nelielu samaksu.

 

"Lai jebkurš medikaments saņemtu nepieciešamos apstiprinājumus nokļūšanai zāļu tirgū, tam jāsaskaras ar prasībām veikt daudzus precīzus un stingri noteiktus testus un procedūras, kas apliecina, ka ģenēriskās zāles pilnībā var tikt lietotas oriģinālo medikamentu vietā," teic S. Purviņa.

 

Farmakoloģe skaidro, ka visiem ģenēriskajiem medikamentiem, kas iegādājami aptiekās, apstiprināta zāļu bioekvivalence ar oriģinālajiem medikamentiem - tas nozīmē, ka atšķirības starp oriģinālo produktu un tā ģenērisko versiju nav nozīmīgas un no abiem medikamentu tipiem sagaidāms viens un tas pats ārstniecības efekts.

 

Lai ģenēriskie medikamenti varētu kļūt pieejami pacientiem Latvijā, tie tiek reģistrēti Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA) un arī Veselības ministrijas pakļautībā esošajā Zāļu valsts aģentūrā (ZVA). Tas nozīmē - minētās institūcijas uzņēmušās atbildību par aptiekās nopērkamo ģenērisko medikamentu atbilstību ārstēšanas standartiem.

 

Ekspertes sacīto apstiprina arī vairāku starptautisko veselības institūciju pētījumi, tostarp ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) atzinums, ka ģenēriskie medikamenti atbilst oriģinālpreparātiem devas, drošības, stipruma, ieņemšanas, kvalitātes, iedarbības un paredzētās lietošanas ziņā. Aktīvā viela, kas ārstē slimību, gan lētākajām, gan dārgākajām vienādas iedarbības zēlēm ir viena, atšķiras palīgvielas, kas nosaka zāļu formu un krāsu.

 

Apkopotie speciālistu viedokļi apliecina - ārstēšanai nozīmēt un izvēlēties lētākos vienādas iedarbības medikamentus vairumā gadījumu ir racionālākais lēmums. Daudziem pacientiem tas ļauj ne tikai sasniegt pamata mērķi - efektīvi ārstēties - , bet arī reāli ietaupīt naudu. Savukārt valstij, izvēlētā pasaules prakse kompensēt lētāko vienādas iedarbības medikamentu cenu, ļauj zāles padarīt pieejamākas arvien plašākam iedzīvotāju lokam. Būtiskākais, ka, apmaksājot lētākās zāles, iespējams medikamentu kompensācijai paredzēto budžetu izlietot lietderīgāk un palīdzēt daudz vairāk pacientiem. Tādējādi ik gadu pieaug to pacientu skaits, kas saņem valsts atbalstu medikamentu iegādei - 2011. gadā tie bija 502 375 cilvēki, bet 2012.gadā jau 514 327 cilvēki.

Pievieno komentāru

Veselība