Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā cīnīties pret gripu?

Ķermeņa temperatūra pēkšņi pārsniedz 39 grādu atzīmi. Sāp galva un acis. Lauž kaulus. Klepus un iesnu nav. Šie simptomi liecina, ka, visticamāk, klāt ir gripa. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) tikko paziņojis par šīs slimības epidēmijas sākumu.

Galvenais – mērīt temperatūru
Gripas “pīķis” parasti sākas pēc skolēnu brīvdienām, februārī sasniedzot maksimālo līmeni, pēc tam slimības izplatība pamazām rūk. Taču ar to var sasirgt vēl aprīlī un maijā. “Sākoties gripai, kā saka, lauž kaulus, jo darbojas iekaisumu izraisītājs, kas izplatās asinīs un rada augstu temperatūru,” skaidro Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārsts infektologs Uga Dumpis. Viņš piemin arī vairākus citus slimības pamatsimptomus – drebuļi, sāp galva, var sākties caureja. “Bet pats galvenais – ir jāmēra temperatūra.” Gripas gadījumā tā uzreiz pārsniedz 39 grādus un saglabājas trīs, četras dienas.

Ģimenes ārsts Andris Baumanis gan atzīst, ka mūsdienās, kad dzīvsudraba termometri ir aizliegti, iegādāties ierīci, ar kuru precīzi noteikt ķermeņa temperatūru, ir sarežģīti. “Ja paveicas, vienu reizi var izmērīt, bet pēc tam termometru vairs nevar nosist. Pats ikdienā redzu, kā viņus krata, nes aptiekā atpakaļ,” viņš stāsta. Tomēr temperatūru, kas augstāka par 38,5 grādiem, var sajust gan pats slimnieks, gan viņa ģimenes locekļi, pieliekot roku pie pieres. Līdz tam medikamentus, kas to samazina, nav nepieciešams lietot. Jāļauj organismam cīnīties pašam. Ja temperatūra ir augstāka, var lietot paracetamolu, ibuprofēnu, kam vienmēr vajadzētu būt mājas aptieciņā. Taču speciālisti uzsver, ka, sākoties saslimšanai, nevajag sadzerties ķermeņa temperatūru pazeminošos medikamentus un par visām varītēm doties uz darbu. Tādējādi pastāv risks inficēt apkārtējos. Gripas vīruss izplatās gaisa pilienu ceļā aptuveni metru lielā rādiusā, un slimais citus var inficēt vidēji septiņas dienas no slimības sākuma.

Ne visiem vajag zāles
“Mūsu izpratne par gripu mainās ļoti lēni. Lielākoties cilvēki uzskata, ka tas ir kaut kāds štrunts – iesnas un klepus. Bet tā tas nav!” uzsver SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. “Jo cilvēki vairāk cilvēki ir informēti par savu ienaidnieku, jo labāk zina, ko ar to darīt.” Jūtot pirmos slimības simptomus, uzreiz jāzvana ģimenes ārstam. Viņš, zinot pacientu, pieņems vislabāko atveseļošanās plānu. Ja saslimšana sākusies, vājinieku nepieciešams pēc iespējas izolēt no pārējiem ģimenes locekļiem. Svarīgi patērēt daudz šķidruma, lietot C vitamīnu un zāles sausam klepum. Telpas nepieciešams regulāri vēdināt un grīdām veikt mitro uzkopšanu.

Specifiskus medikamentus parasti izraksta tikai pacientiem ar augstiem riska faktoriem – maziem bērniem, senioriem, ar hroniskām slimībām sirgstošajiem. Visiem tie nav nepieciešami, jo slimošanas laiku samazina vidēji vien par dienu, taču ir blaknes.
Agrāk kā izcils pretgripas medikaments tika ieteikts remantadīns. Mūsdienās tas vairs nedarbojas, jo jau gadus desmit vīruss vairs nav jutīgs pret to. Tāpat nevajadzētu satraukties, ka ārsts neizraksta antibiotikas. Tās nedarbojas uz vīrusu infekcijām, bet gripa ir vīrusu infekcija. Ar antibiotikām gan ārstē gripas izraisītās komplikācijas.

Ievērojot visus mediķu nosacījumus, lielākajai daļai veselu cilvēku gripa beidzas piecu līdz septiņu dienu laikā. Klepus gan var saglabāties vairākas nedēļas. “Taču ļoti jāuzmanās, ja cilvēkam paliek labāk, bet piektajā dienā atkal simptomi saasinās – ceļas temperatūra, ir slikta pašsajūta. Tad atkal obligāti jāvēršas pie ģimenes ārsta,  jo var parādīties komplikācijas, piemēram, plaušu karsonis.”

Stiprini imunitāti!
Slimības inkubācijas periods ir ļoti īss. Cilvēks, pats nezinot, to izplata vienu, divas dienas pirms simptomu sākšanās. Skolā staigā it kā veseli bērni, veseli skolotāji, slimnīcā pacientus operē it kā vesels ķir­urgs, bet aiziet mājās un saslimst. Tikmēr šie cilvēki jau paspējuši vīrusu “uzdāvināt” citiem, un gripa izplatās ģeometriskā progresijā.

Epidēmijas laikā svarīgi bieži mazgāt rokas ar ziepēm, var izmantot spirta dezinfekcijas šķidrumus. Nevajadzētu ar nemazgātām rokām pieskarties sejai, jo pastāv risks, ka tādējādi vīruss var nonākt mutē un uz gļotādām. Augstāks risks saslimt ar infekcijas slimībām ir tiem, kuri guļ mazāk par sešām stundām. Tāpat to rada stress, atdzišana, pārkaršana.

Imunitāti labi stiprināt ar ķiplokiem, citroniem, atmest smēķēšanu, sportot, taču tas jādara ilgtermiņā, nevis tad, kad gripas izplatība jau sākusies. Tad visticamāk organisms saslimšanu nebūs spējīgs novērst.

Laiks mainīt attieksmi
Vienīgais efektīvais cīņas veids pret gripu ir vakcinēšanās, uzsver speciālisti. Latvijā pagaidām gan tā ir ļoti zemā līmenī – nesasniedz pat piecus procentus. Par gripas vakcīnu, tāpat kā par daudziem medikamentiem, ir viedoklis, ka mediķi to rosina tikai tādēļ, lai veicinātu kāda biznesu. “Bet tad jau tā varam teikt par jebkuru preci. Rokas ar ziepēm arī nemazgāsim, jo tas kādam ir bizness?” sašutis ir J. Perevoščikovs, uzsverot, ka vakcīnu efektivitāte ir zinātniski pierādīta.

Katru gadu ar šo slimību izslimo aptuveni 10 procenti iedzīvotāju, lielākoties – bērni. Bet par to, vai viņiem nepieciešams potēties, spriež vecāki, kuri slimo daudz mazāk, J. Perevoščikovs rosina aizdomāties. Pieaugušie gripu ir izslimojuši vairākas reizes jau bērnībā un pret dažiem vīrusiem izveidojusies krusteniskā imunitāte. Lētākā vakcīna maksā septiņus eiro. Cik mēs patērējam, pērkot zāles?

Ideālā gadījumā jau oktobrī ģimenes ārsts savus pacientus rosina domāt par nepieciešamību vakcinēties pret gripu. Taču to nav par vēlu izdarīt arī tagad. Imunitāte izveidojas 14 dienu laikā. Sevišķi svarīgi to izdarīt, gatavojoties plānveida operācijām. Pret gripu nepieciešams vakcinēties katru gadu, jo vīruss ir mainīgs.

“Daudzi viena gada laikā nespēj mainīt attieksmi,” saprot veselības ministre Anda Čakša. “Arī es pati ne ar pirmo gadu sapratu, ka vajag vakcinēties.” Tā kā gripa nes zaudējumus arī tautsaimniecībai, viņa aicina darba devējus nopietni apsvērt iespēju kompensēt pretgripas vakcīnu saviem darbiniekiem. 


Uzziņai

◆ Vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki cilvēki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijāma un cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.
◆ Epidēmijas laikā iedzīvotāju mirstība pieaug pat par 10 līdz 20 procentiem, jo pēc gripas saasinās arī hroniskās slimības. Ir pierādīts, ka gripa izraisa insultu un infarktu.
◆ Ļaunums, ko nodara gripa, ir lielāks nekā HIV un tuberkuloze. Laboratoriski apstiprināts, ka no gripas komplikācijām pagājušajā sezonā Latvijā miris 91 cilvēks – tas ir vairāk nekā no HIV.
◆ Ar gripu mazāk slimo cilvēki darbspējas vecumā, taču tieši šajā grupā ir visvairāk to slimnieku, kuri tiek hospitalizēti ar smagām slimības formām un komplikācijām.
◆ Bezmaksas gripas vakcīnas var saņemt bērni no sešu mēnešu līdz divu gadu vecumam, pārējie bērni, kuri pieder vairākām veselības riska grupām. Pusi izdevumu valsts kompensē senioriem virs 65 gadu vecuma, pieaugušajiem, kuri pieder pie vairākām veselības riska grupām, un grūtniecēm. Sīkāk par to var uzzināt Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.
◆ Epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem – par vizīti jāmaksā pacienta iemaksa – 2,85 eiro.
Avots: SPKC
 

Pievieno komentāru

Veselība