Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lai sadzīves traumas nepārvēstos rētās

Dārza darbi, grilēšana, aktīvā atpūta brīvā dabā – šīs ir tikai dažas vasaras nodarbēm, kuras veicot esam pakļauti dažādu sadzīves traumu riskam, piemēram, iegrieztām brūcēm vai pirmās pakāpes apdegumiem. Lai traumas par sevi neatgādinātu arī vēlāk, svarīgi ir tās pareizi iztīrīt un apkopt. Vairāk par to, kas veicina rētu rašanos un kā apkopt brūces, lai no rētām izvairītos, skaidro sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane. Rētas var veidoties pēc griezumiem, apdegumiem un kodumiem. Visbiežāk rētas rodas, ja āda tiek sagriezta un citādi bojāta, piemēram, nokrītot no velosipēda uz asfalta seguma, āda tiek apdedzināta, saskrāpēta un var gadīties arī dziļāki iegriezumi. Iegrieztas brūces sadziedēt var ļoti labi – ja vien tās tiek pareizi iztīrītas un apkoptas.


Paceltas un iekritušas rētas

Savainojot ādu, ķermenis dabīgi cenšas šo bojājumu novērst. Tas, cik ātri vai labi organisms dziedē bojājumu, atkarīgs no tā, cik dziļš ir ievainojums. Ja bojāts tikai ādas virsējais slānis, brūcei sadzīstot, izveidosies jauna āda. Ja ievainojums ir dziļāks par virsējo slāni, organisms veido audus, kas biezāki par ādu – šie biezie audi kļūst par rētām. Jaunām rētām ir rozā līdz sarkanīga nokrāsa, taču ar laiku tās kļūst gaišākas vai gluži pretēji – tumšākas par ādu. Dažreiz ķermenis veido pārāk daudz lieko audu, tad rēta var būt pacelta un pat lielāka par sākotnējo brūci, šāda tipa rētas sauc par keloīdu rētām. Savukārt iekritušas rētas rodas, ja iekaisums iznīcinājis kolagēnu ādā, un visbiežāk šāda tipa rētas izveidojas pēc aknes un vējbakām.


Iekaisums rada lielāku iespējamību veidoties rētai

Lai saprastu, kā veidojas rētas, noderīgi izprast ādas dzīšanas procesu, ko iedala trīs fāzēs. Iekaisuma fāzē organisms nodrošina asiņošanas apstādināšanu un šūnas veic brūces attīrīšanu no kaitīgiem mikroorganismiem un mirušo audu paliekām. Šajā brīdī var pamanīt apsārtumu, pietūkumu, karstumu un sāpes. Lielāks iekaisums nozīmē arī lielāku iespējamību, ka veidosies rēta. Jaunu šūnu veidošanās jeb proliferācijas fāzē granulācijas audi haotiski aizpilda brūces gultni, bet no brūces malām uz centru pakāpeniski notiek epitalizācija, tas nozīmē, ka epitēlija šūnas nosedz virskārtu. Ir redzams, ka kreveles malas samazinās, atstājot aiz sevis jaunu ādu – šajā brīdī rētaudos ir 3. tipa kolagēns. Savukārt pārveidošanās jeb remodelācijas fāzē no 3. tipa kolagēna izveidojas 1. tipa kolagēns. 3.tipa kolagēns ir ar tīklveida uzbūvi un tam ir svarīga loma, lai jaunās šķiedras būtu izturīgākas, savukārt 1.tipa kolagēnam ir šķiedraina struktūra.


4 padomi brūces kopšanā, lai neveidotos rētas

1. Arī mazas brūces var stipri asiņot, tāpēc sākumā noteikti jāaptur asiņošana – lai to izdarītu, stingri jāuzspiež uz ievainotās vietas un jānotur spiediens vismaz desmit sekundes. Lai apturētu asiņošanu, var izmantot arī spiedošo pārsēju.

2. Brūcei jābūt tīrai, jo dažādas baktērijas atklātā ādā var izraisīt infekciju un pagarināt dzīšanas procesu. Lai no tā izvairītos, brūci jāapstrādā ar speciāliem brūču dezinfekcijas līdzekļiem, savukārt brūces apkārtni jāapmazgā ar spirta šķidrumu vai ar 5 % joda spirta šķīdumu.

3. Lai tīrā brūcē neiekļūtu svešķermeņi, tā jānosedz – mazus nobrāzumus var pārklāt ar plāksteri, savukārt lielākus ar sterilu marles pārsēju. Svarīgi, lai tas nosegtu visu brūci.

4. Brūce ir regulāri jākopj, līdz tā ir sadzijusi – var izmantot arī dažādas ziedes un gelus, piemēram, dekspantenolu vai ārstniecības augus saturošus līdzekļus, kas dzīšanu paātrina. Nevajadzētu atkārtoti bez vajadzības izmantot dezinfekcijas līdzekļus, jo tie traucēs dzīšanu. Kad brūce dzīst, tā kļūst sausa un veidojas krevele, kuru nekādā gadījumā nedrīkst plēst vai kasīt, jo tā brūce atkal tiks atvērta, dzīšana sāksies no jauna un pastāv lielāks risks, ka izveidosies rēta.


Arī apdegumi var izveidot rētas

Pirmās pakāpes apdegumi sastopami diezgan bieži, un tie parasti rodas neuzmanības dēļ, piemēram, nejauši pieskaroties pie karsta grila. Tomēr svarīgi zināt, kā rīkoties, lai tie neatstātu rētu. Ja gadījies apdegums, pirmkārt, apdeguma vieta jāatdzesē, piemēram, iegremdējot to vēsā krāna ūdenī vai uzklājot aukstu kompresi. Tas jādara vismaz desmit minūtes vai līdz izzūd sāpes. Noteikti uz apdeguma vietas nedrīkst lietot eļļainus krēmus, sviestu vai krējumu, jo tie aizsprostos ādas poras un radīs labvēlīgu vidi dažādiem mikroorganismiem. Tā vietā labāk izvēlēties tieši apdegumiem paredzētus līdzekļus aptiekā vai pretapdegumu pārsēju.


Sadzijusi brūce jāsargā no saules

Kad jebkura brūce jau sadzijusi, uzturoties saulē, tai nepieciešams uzklāt saules aizsarglīdzekli – tas palīdzēs mazināt sarkano vai brūno krāsu un palīdzēs rētai ātrāk izbalēt. Izveidojušos rētu pēc iespējas ātrāk nepieciešams sākt apstrādāt ar speciālu līdzekli, kas atrodams aptiekās un nodrošina C vitamīna uzsūkšanos rētaudos, tādējādi veicinot kolagēna sintēzi audos un palīdzot izlīdzināt rētas. Lai panāktu estētisku rezultātu, līdzekli nepieciešams lietot ilgstoši – vairākus mēnešus, divas reizes dienā.


Dziļu iegriezumu un dzīvnieku kodumu aprūpe jāuztic ārstam

Ar dažādiem ievainojumiem jābūt piesardzīgiem, ne vienmēr tos var ārstēt mājas apstākļus. Pie ārsta noteikti jādodas, ja gadījies dziļš iegriezums, kas turpina asiņot, ir dziļa durta brūce, jo tajā var būt dažādas baktērijas, kā arī tad, ja sakodis dzīvnieks – koduma brūces aprūpe jāuztic profesionālim. Noteikti jādodas uz neatliekamo palīdzību, ja gadījies nopietns apdegums vai ja pēc brūces iegūšanas ir stipras sāpes un drudzis, jo tas var liecināt par infekcijas nokļūšanu organismā.

Pievieno komentāru

Veselība