Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mīti un patiesība par redzi:

“Ikdienā mēs, acu veselības profesionāļi, joprojām ļoti bieži saskaramies ar klientu jautājumiem, kas mūs nereti izbrīna. Saprotam, ka jo vairāk runājam, izglītojam cilvēkus, jo mazākas ir bailes un varam atrast piemērotāko redzes korekcijas metodi. Kā arī prieks, ka cilvēki arvien biežāk griežas pie speciālista, lai pārliecināto vai ir nepieciešamas brilles, ne tikai tad, kad jau skaidri zināms – redze ir krasi pasliktinājusies.”


Par tuvredzību un bērnu brillēm:


Mīts: nepilna tuvredzības korekcija aptur tās progresēšanu.


Patiesība: Nepilna tuvredzības korekcija var veicināt tās progresēšanu, kas apstiprināts arī pētnieciskajos darbos.


Mīts: Bērnam nevajag stipras brilles, lai acs pati strādā un redze gan jau uzlabosies.


Patiesība: Būtiski ir novērtēt, kas notiek ar abu acu kopredzi (binokulāro redzi), tad izlemt par korekcijas līdzekli, risinājums katram tiek meklēts individuāli kopā ar profesionāli.


Brilles, ko lieto, lai labāk redzētu tuvumā:


Mīts: Šādas brilles vēl vairāk sabojā redzi.


Patiesība: Brilles nodrošina komfortablāku dzīvi un ir ērti un atbilstoši konkrētā cilvēka redzei.


Mīts: Sākšu lietot (lasīšanas) brilles, redze tikai pasliktināsies.


Patiesība: Presbiopija jeb vecuma tālredzība ir fizioloģisks process, tā ir likumsakarīga. Reizēm ir vērts aizdomāties, nevajag ikdienā mocīties, jo neuzliekot brilles tagad, ja pierādījusies nepieciešamība, pēc gada jau būs nepieciešamākas tāpat - tikai stiprākas.


Mīts: Kamēr brilles nelietoju, acis tika galā, bet sāku lietot un jau vairs nevaru bez tām iztikt.


Patiesība: Lielā mērā tā ir sakritība, jo fizioloģisku procesu nevar apturēt, tieši brilles ļauj acīm tikt galā ar redzes slodzi un ātri pierodam pie komforta labi redzēt.


Mīts: Negribu (pārāk) stipras brilles, labāk mazāku stiprumu

Patiesība: Šādā gadījumā iespēja izvēlēties un labi noder ofisa tipa brilles vai pielāgotas pretnoguruma brilles. Pamatā būs iespēja skatīties caur mazāku stiprumu, bet acu noguruma gadījumā, vai kad smalkākas lietas jāredz, tad caur stiprāku. Jāņem vērā, ka strādājot ar datoru ir cits attālums nekā lasot, arī telefonā jāskatās citā attālumā. Tad vajadzētu ofisa brilles, caur kurām datorā varēs skatīties ar mazāku stiprumu, bet, lasot smalko drukāto tekstu, nepieciešamas stiprākas brilles.


Par progresīvājām lēcām brillēs:


Mīts: Progresīvās brilles nevajag, ja nevēlos tās lietot visu laiku.

Patiesība: Progresīvās brilles nav obligāti jālieto visu laiku, bet tad, kad tās uzliks, varēs redzēt visos attālumos.


Mīts: Pie progresīvajām brillēm ir ļoti grūti pierast (tā teica kaimiņš, radinieks, kolēģis).


Patiesība: Ja izprot briļļu darbības principu un ievēro pareizas skatīšanās ieteikumus, tad viss izdosies, īpaši, ja redzes pārbaudē ir konstatēts, ka ir laba abu acu sadarbība. Sākotnēji pie visa jaunā ir nedaudz jāpierod, arī pie jaunām brillēm.


Mīts: No brillēm izveidojas pieradums un tad vajadzēs aizvien stiprākas un stiprākas.


Patiesība: Patiesībā pierodam pie komforta, ka nav jāmokās un ir ērti. Nav jēgas lietot vājas brilles un visu laiku tāpat dzīvot diskomfortā. Uzliekot brilles ir jābauda komforts un redzes kvalitāte. Progresīvās brilles ir lielisks veids, lai neuztrauktos par pierašanu pie stiprām brillēm, jo ir stipruma pāreja. Ko spēj saskatīt caur mazāku stiprumu, to progresīvās brillēs varēs skatīties vairāk caur augšējo briļļu lēcu daļu, savukārt, kad pietrūkst asuma, tad tiek izmantota lēcas apakšējā – stiprākā daļa.


Par kontaktlēcām:


Mīts: Man kontaktlēcas nēsāt nav iespējams, agrāk mēģināju, bet nepatika, nederēja.


Patiesība: Lēcu materiāli un dizaini visu laiku pilnveidojas, iespējams, šobrīd var piemeklēt atbilstošu kontaktlēcu, kura derēs un neradīs diskomfortu.


Mīts: Kontaktlēcu lietošanai esmu par vecu.

Patiesība: Vecums nav ierobežojums kontaktlēcu lietošanai, ir pieejamas multifokālās kontaktlēcas, kuras nodrošina labu redzi gan tālumā, gan tuvumā.


Mīts: Man ir astigmātisms, tādēļ kontaktlēcas nevar nēsāt.


Patiesība: Ir ļoti plašs kontaktlēcu ražotāju piedāvātais klāsts arī astigmātisma jeb cilindriskai korekcijai. Jādodas pie optometrista, kurš palīdzēs atrast atbilstošu torisko kontaktlēcu.


Par kontaktlēcām bērniem:


Mīts: Bērns kontaktlēcām ir par jaunu.


Patiesība: Pieredzējuši optometristi ir novērojuši, ka jaunāki bērni ir apzinīgāki kontaktlēcu lietotāji par pusaudžiem.


Mīts: Bērni nedrīkst nēsāt kontaktlēcas.


Patiesība: Zinātniskie pētījumi arvien vairāk norāda uz kontaktlēcām kā labāko iespēju tuvredzības kontrolei. Nav jābaidās bērniem likt kontaktlēcas, jo lielāks risks acu veselībai sagaidāms no tīklenes problēmām, ja miopija attīstīsies virs -3.00 dioptrijām, nekā no mikrobiālā keratīta. Optometristam ir regulāri jākontrolē šis process un jāizglīto kontaktlēcu lietotāju, kā pareizi tās kopt un lietot.


Mīts: Kontaktlēcas ir kaitīgas acīm, jo tās liek iekšā acī.


Patiesība: Kontaktlēcas acīm nekaitēs, ja tiks ievēroti kontaktlēcu lietošanas un kopšanas nosacījumi. Vienas dienas kontaktlēcu lietotājiem ir krietni mazāks infekcijas risks.


Mīts: Kontaktlēca acī var pazust, aizkļūt aiz acs ābola.

Patiesība: Kontaktlēca nevar aizkļūt aiz acs, jo acs priekšējo daļu no aizmugurējās norobežo gļotāda. Ja lēca pakļūst zem plaksta, to var izņemt vienkārši atvelkot plakstiņu.


“Nav muļķīgu jautājumu ir tikai patīkami, ja profesionāļi no apmeklētājiem saņem jautājumus. Optometristus kā ikvienus medicīnas nozarē strādājošos cilvēkus priecē, ka cilvēki vēlas kļūt zinošāki, izglītotāki un tādā veidā apliecina rūpes par savu veselības stāvokli. Vizīšu laikā mēs uzdodam cilvēkam: “Vai Jums ir kādi jautājumi?”, jo mēs tiešām vēlamies sniegt atbildes un kliedēt bažas.”


Pievieno komentāru

Veselība