Onkoloģe Dace Baltiņa : „Man nav padomu, kā nesaslimt, man ir padomi, kā slimību neielaist!”

„Kas var būt labāks, kā uzdāvināt bērnam mammu, kaut uz gadu...,” par krūšu pašpārbaudi un regulāru krūšu pārbaužu nepieciešamību stāsta onkoloģe – ķīmijterapeite Dr.habil.med. Dace Baltiņa, RSU asoc. profesore, RAKUS galvenā speciāliste.

Krūtis ir jāpārbauda regulāri, jo tas ir viens no orgāniem, kurā mēdz būt gan labdabīgas, gan ļaundabīgas slimības. Tā kā dzīvē apmēram 12 reizes biežāk sastopamas labdabīgas pārmaiņas, krūšu pārbaudes sie­vietēm kalpo drošībai – ja sievietes kaut ko satausta, ir svarīgi nedomāt drūmas domas, bet laicīgi doties pie ārsta un pārbaudīties, atzīst dr. Baltiņa.

Ikvienai sievietei regulāri ir jāveic pašiz­meklēšanās. Tas nozīmē, ka sievietei pašai regulāri jātausta savas krūtis reizi mēnesī. Sievietēm, kurām ir regulārs menstruālais cikls, kuras lieto hormonu kontracepciju vai hormonu aizstājtabletes un tiek novērota regulāra asiņošana vai smērēšanās, piemē­rotākais pārbaudes laiks ir jauna iepakoju­ma atvēršanas diena jeb pirmās 10 dienas no menstruālās asiņošanas brīža, jo šajā lai­kā fizioloģiski krūtis ir vismīkstākās, tādējādi arī vispiemērotākās pārbaudei. Savukārt sievietēm, kurām menstruāciju vairs nav, nepieciešamība pēc pārbaudes jāizvērtē dinamiski, jo menopauzes stadijā pārbau­des laiks nav būtisks.

Jāatzīst, ka diezgan straujš saslimstības ga­dījumu skaita pieaugums ir vērojams tieši pēc 35 gadu vecuma, tamdēļ sievietēm šajā vecuma grupā krūšu veselībai vajadzētu pievērst īpašu uzmanību, veicot pārbaudes reizi gadā vai pēc sūdzībām, bet jaunākām sievietēm jāveic regulāra krūšu pašpārbau­de, kā arī pie ārsta uz pārbaudēm jādodas reizi divos gados.

Krūšu pašpārbaude ir pašiniciatīva, kura pa­līdz noteikt veidojumus krūtīs, visbiežāk pie ārsta vēršas tieši tās sievietes, kuras aizdo­mīgus veidojumus sataustījušas pašas.

Ļoti liela daļa sieviešu apgalvo, ka viņas ne­zina, baidās vai nespēj izskaidrot to, kas ir tas, ko viņas satausta. Viņām liekas, ka tur ir visādas briesmu lietas, taču, kad es kā ārsts iztaustu, iespējams, nekas tik briesmīgs tur nav, tāpēc vēlreiz uzsveru, mīļās sievietes, nebaidieties un dodieties pārbaudīties lai­cīgi!

Lai arī saslimstība ar krūts vēzi daudzās Ei­ropas Savienības dalībvalstīs ir lielāka nekā Latvijā, varu apgalvot, ka saslimstība šeit pieaug. Populācija Latvijā noveco – krūts vēzis, neskatoties uz to, ka ir traģiski gadī­jumi arī jaunām sievietēm, pamatā visvairāk novērojams sievietēm pēc 50 gadu vecu­ma. Pateicoties tam, ka ir pieejamas kvali­tatīvas diagnostikas iespējas un sievietes ir informētas par pārbaudes iespējām, pieaug to sieviešu skaits, kuras zina, ka ir tāda ultra­sonogrāfija, mamogrāfija.

Tiesa, mēs nevaram cerēt, ka momentāli Latvijā būs tik ideāla situācija, kā tas ir citviet pasaulē, kur skrīninga programmas ir jau hronoloģiski senāk ieviestas. Tas, kas šobrīd notiek, liecina, ka tendence ir pozitīva un sievietes riska grupā izmanto valsts apmak­sāto krūšu pārbaudi – mamogrāfiju.

Pēdējos gados situācija tiešām mainās un uzlabojas, jo pieaug tieši I un II stadijas īpat­svars, kā rezultātā mazinās III un IV stadijas apmēri, kas nozīmē, ka šobrīd pie ārsta novēloti griežas tikai katra trešā sieviete! Šeit gan iemesli ir ļoti dažādi – bieži vien sievietes neiet pie ārsta, pat ja viņas jūt, ka kaut kas nav labi, kā arī klibo sadarbība ar ģimenes ārstiem. Tas, uz ko šobrīd aicinu ģimenes ārstus – ja sievietes pašas aktīvi neiet pie ārsta, rūpīgāk sekot līdzi un aicināt sievietes veikt pārbaudes vai apskatīt tās pašiem. Iespējams, šī situācija mainītos un krūts vēzi būtu iespējams atklāt savlaicīgi!

Diemžēl mēs līdz galam nezinām, kāpēc krūts vēzis veidojas. Mēs zinām, ka smēķē­šana veicina plaušu vēzi, ka papilomas vīru­sa infekcija veicina dzemdes kakla vēzi, taču ļoti daudz citu audzēju gadījumos mums ir tikai nojausma, pētījumu dati, kas parāda, ka pastāv kaut kādas sakarības starp, pie­mēram, hormonu lietošanu un krūts vēzi, bet 100 % mēs nevaram izteikt šādu apgal­vojumu. Tādēļ man nav konkrētu padomu, kā nesaslimt, man ir padomi, kā NEIELAIST slimību, un tā galvenokārt ir regulāra krūšu pārbaude!

Lai slimību neielaistu, pirmkārt, ja sieviete ir tajā vecuma grupā, kad uz viņu attiecas skrīnings, lūdzu, ejiet un līdzi paņemiet Na­cionālā veselības dienesta atsūtīto uzaici­nājuma vēstuli, jo katrai sievietei vēstulē ir individuālais kods. Jau tālāk ar šo kodu sie­viete, atkarībā no skrīninga mamogrāfijas atrades, var pretendēt uz ātru piekļuvi pie speciālista papildizmeklējumu veikšanai.

Pat, ja krūts vēzis ir diagnosticēts, mī­ļās sievietes, nepadodieties un nesalī­dziniet sevi ar citām pacientēm! Viena diagnoze var noritēt pilnīgi atšķirīgi – būs audzēji, kuri terapijai padosies ļoti labi, bet būs arī tādi, kas tai padosies sliktāk. To prognozēt iepriekš diemžēl nav iespējams, jo tas var dinamiski mainīties arī terapijas gaitā.

Ja agrāk vēzis bija tabu tēma, kura vārdu baidījās pat izrunāt, cilvēkiem tika stāstīts, ka tā ir slikta slimība, nesmukas šūniņas u.tml., tad šodien mēs vēlamies runāt atklā­tu valodu, jo cilvēkam ir jāzina, cik izplatīta tā ir, kādi ir šīs slimības bioloģiskie rādītāji un citi faktori.

Ja cilvēks saprot, kāpēc viņš cieš, viņš paras­ti ir labāk motivēts nekā, ja viņam vienkārši pasaka – tā vajag un viss!

Uzskatu, ka ārstam ir jābūt ne tikai vēlmei, bet arī laikam, lai izrunātu ar pacientēm vi­sus jautājumus, pat ja pacientes ir nobijušās, satraukušās, bēdīgas vai nomāktas, radot cerību uz veiksmīgu ārstēšanās procesu, jo medicīna progesē! Un kas var būt labāks, kā sniegt iespēju bērnam, pateicoties medicī­nas attīstībai, uzdāvināt mammu, kaut uz gadu! Ir vērtības, ko mēs naudas izteiksmē nevaram novērtēt, un šī ir viena no tām!

Mani priecē tas, ka Latvijā aizvien vairāk plašsaziņas līdzekļos parādās pozitīvie stās­ti. Bija laiks, kad sievietes par to runāja ļoti nelabprāt un runāja tikai tad, kad viņas bija pilnīgi veselas un bailes, ka slimība vairs ne­kad neatgriezīsies – pārgājušas. Tā ir ārkārtī­gi liela sevis pārkāpšana, sevis pārlaušana, lai par to sāktu runāt. Priecē, ka šis ledus palēnām tiek lauzts un ka par to parūpēju­šās sievietes, kuras nebaidās rādīt piemēru un iedrošināt citas sievietes iedvesmojot. Es vienmēr esmu uzsvērusi, ka negatīva infor­mācija nekad nemotivēs pozitīvā virzienā, savukārt pozitīva informācija vienmēr mo­tivēs!


Tamdēļ, mīļās dāmas, vēzis ir ļoti labi ārstēja­ma slimība, ārstēšanas iespējas ir ļoti plašas, ja nepalīdzēs viena metode, palīdzēs cita – medikamentoza terapija vai citas metodes. Šī izmeklēšana, ja esat skrīninga vecumā, ir vitāli nepieciešama! Ja Jūs neesat skrīninga vecumā, tas nenozīmē, ka šajā vecumā ne­slimo, lūdzu, pašas veiciet krūšu pašpārbau­di un laiku pa laika pajautājiet savam ģime­nes ārstam, ginekologam, vai Jums nevajag veikt kādu papildu izmeklējumu!

Es nevaru dot padomu, kā nesaslimt, jo vienkārši šādu ideju nav un pagaidām daudz kas ir miglā tīts! Taču varu apgalvot, ka regulāra krūšu pārbaude ir drošības ga­rants – pat ja šis audzējs attīstīsies, to atklā­sim savlaicīgi un varēsim ārstēt!

Dace Baltiņa ir viena no izglītojoši informa­tīvās brošūras "Saki vēzim - Nē!" autorēm.


Ar brošūru iespējams iepazīties jebkurā bibliotēkā Latvijā.


Brošūras elektronisko versiju iespējams aplūkot un lejupielādēt: www.onko.lv

Pievieno komentāru

Veselība