Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Padari stiprāku barjeru pret slimībām!

Pavasarī dažādu specialitāšu mediķi populārzinātniskos rakstos bieži vien uzsver nepieciešamību stiprināt imunitāti, lai iedzīvotāji sevi pasargātu no infekcijas slimībām, saaukstēšanās un citām kaitēm. Kā to veiksmīgāk izdarīt, skaidro imunoloģe Simona Doniņa.
- Ko vispār nozīmē jēdziens “imunitāte” un vai iedzīvotāji to izprot pareizi?
- Imunitāte ir organisma neuzņēmība pret noteiktu infekcijas slimības ierosinātāju, mikroorganismu, toksīnu, indi vai cita rakstura antigēnu, kas satur svešu ģenētisko informāciju. Tātad tā ir spēja pasargāt organismu no citu ģenētisko materiālu saturošu aģentu darbības. Imūnsistēma ir sarežģīta orgānu sistēma, kas sastāv no aizkrūts dziedzera, liesas, kaulu smadzenēm, limfmezgliem, asins šūnām, un tās galvenais uzdevums ir atšķirt “savu” no “sveša”. Tās stāvokli palīdz raksturot laboratoriskie izmeklējumi.
- Kas liecina par imūnsistēmas problēmām?
- Imūnsistēmas darbības traucējumi var būt primāri un sekundāri. Pieaugušo vecumā atklāti, tie parasti ir sekundāri un veidojas, piemēram, dažu slimību gadījumos, ja netiek uzņemts pilnvērtīgs uzturs, tiek lietoti imūnsistēmu nomācoši medikamenti.
Viena no raksturīgām imūnsistēmas vājuma pazīmēm ir biežākas infekcijas. Tās nereti norit smagāk un ir grūtāk ārstējamas. Šādiem pacientiem biežāk nekā vidēji populācijā novēro pneimoniju, meningītu, bronhītu un ādas infekcijas, turklāt šīs infekcijas mēdz atkārtoties. Par imūnsistēmas darbības traucējumiem var liecināt arī biežāka organismā persistējošo vīrusu aktivizācija, parasti – herpes vīrusu izpausmes –, elpceļu vai gremošanas trakta vīrusu slimības, autoimūnās slimības.
- Kā vislabāk rūpēties par savu imūnsistēmu?
- Veselīga imūnsistēma balstās uz trim pīlāriem: veselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes un psihoemocionālais komforts. Uz aptieku pēc vitamīniem vai uztura bagātinātājiem nav jāsteidzas. Vienīgais izņēmums, ko būtu ieteicams lietot papildus, ir D vitamīns.
Imūno sistēmu var darīt stiprāku dzīvesveids – ja mēs nesmēķējam, regulāri nodarbojamies ar fiziskām aktivitātēm, uzturam normālu ķermeņa svaru, ierobežojam alkohola lietošanu vai nelietojam to vispār, pietiekami un kvalitatīvi izguļamies, mazinām stresu un ievērojam personīgo higiēnu. Būtu jāpārskata savi ēšanas paradumi. Vai uzturā ir pietiekami daudz dārzeņu un augļu? Vai pietiek olbaltumvielu? Vai pa dienu izdzeram arī kādu glāzi ūdens?
- Vai vitamīnus un minerālvielas var lietot uz savu galvu?
- Protams, vitamīniem un mikroelementiem ir būtiska nozīme imūnsistēmas funkciju nodrošināšanā, tāpat arī citu orgānu sistēmu darbībā, taču lietot tos bez konsultācijas ar ārstu nebūtu ieteicams. Vislabāk visus šos komponentus būtu uzņemt ar uzturu, bet, ja tas kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējams, tad, izvērtējot pacienta veselības stāvokli un ēšanas paradumus, var lemt par noteiktu preparātu pievienošanu no aptieku plaukta.
- Vai ir kādi mīti par imunitātes stiprināšanu, ko noteikti vajadzētu atzīmēt, un cik bīstami ir vadīties pēc šādiem priekšstatiem?
- No saprātīgas medus un ķiploku ēšanas skādes nebūs, bet, vai to pārmērīga lietošana spēs īpaši aktivēt imūnsistēmas darbību, skaidru ziņu nav. Taču virkne pārtikas produktu var sekmēt imūno procesu norisi organismā, jo tie satur vitamīnus, olbaltumvielas, šķiedrvielas, ogļhidrātus un mikroelementus – visu, kas nepieciešams pilnvērtīgai imūnsistēmas darbībai. Māksla ir šos produktus sabalansēt. Pie tā sauktajiem imūnsistēmu stiprinošajiem produktiem var minēt mellenes, melno šokolādi, kurkumu, brokoļus, treknās zivis, saldos kartupeļus, spinātus, ingveru, zaļo tēju, kefīru, saulespuķu sēklas, mandeles, apelsīnus, kivi, sarkano papriku.
Pastāv mīts, ka augu valsts preparātus, kas veicina imūnsistēmas darbību, var lietot visi. Taču tā nav. Pirms tam ir jākonsultējas ar ārstu, jāizvērtē veselības stāvoklis, blakusslimības un to ārstēšanai lietotie medikamenti.
Otrs izplatītākais mīts ir, ka tikai atsevišķi lietoti vitamīni vai mikroelementi spēj uzlabot imūnsistēmas darbību. Labāk tomēr, ja tos iegūst no pilnvērtīga, sabalansēta uztura. No slimībām nepasargās arī palielināta vitamīnu deva.
Pie izplatītākajiem mītiem varu minēt arī to, ka gripas vakcīna, jebkuras fiziskās aktivitātes novājina imūnsistēmu. Tā nav patiesība.
- Kādos gadījumos var palīdzēt imunologs? Cik saprotu, ka Latvija šajā ziņā ir labā situācijā, jo daudzās citās valstīs tāda nav.
- Mūsu valstī imunoloģija ir papildu specialitāte pamatspecialitātes ārstam. Ir, piemēram, internisti un imunologi, neirologi un imunologi, onkologi un imunologi, dermatologi un imunologi, pediatri un imunologi. Tāpēc pacienti parasti vēršas pie tāda imunologa, kura pamatspecialitāte atbilst konkrētai slimībai. Piemēram, ja cilvēkam ir primārs imūndeficīts, sākumā viņš ārstējas pie pediatra imunologa, vēlāk – pie internista imunologa. Ja pacientam ir psoriāze, viņš konsultējas ar dermatologu imunologu. Ja ļaundabīgs audzējs – ar onkologu imunologu.
Taču mēs neesam unikāli. Tikai dažādās valstīs imunologu apmācība un atbildības jomas atšķiras. Piemēram, Anglijā apmācība specialitātē ilgst piecus gadus un šī ārsta pacientu lokā atkarībā no specializācijas ir personas ar primāriem un sekundāriem imūndeficītiem, autoimūnām slimībām, autoiekaisīgām slimībām, alerģiskām slimībām un retajām slimībām.
- Kā sagatavoties vizītei pie imunologa?
- Ierodoties uz vizīti, pacientam precīzi jāizstāsta sūdzības un savas slimības vēsture. Tāpēc jāņem līdzi visi iepriekš veiktie izmeklējumi un būtu jābūt arī asins analīzei – pilnai asinsainai, kas veikta pēdējo 10–14 dienu laikā, ja nav akūtu slimību.
Praksē bieži ir situācijas, kad pacients, atbildot uz jautājumu par sūdzībām, paziņo: “Man ir slikta imunitāte.” Vai arī: “Man ir sliktas analīzes.” Un viss. Bet par to, kas īsti kait un vai būtu, par ko sūdzēties, ja neredzētu analīzes, atbilde ir: “Īsti jau nē.” Tajā pašā laikā gribu teikt – ja māc šaubas, ka analīzēs kaut kas nav kārtībā, labāk šīs šaubas kliedēt, konsultējoties ar ārstu.


Par imūnsistēmas darbības vājumu var brīdināt:
◆ ilgstošs stress
◆ biežas saaukstēšanās
◆ bieži vēdera izejas traucējumi – caureja vai aizcietējums
◆ slikti dzīstošas brūces
◆ biežas infekcijas
◆ pastāvīgs nogurums
Kā stiprināt imūno sistēmu:
◆ rūpēties par sabalansētu uzturu
◆ pietiekami un kvalitatīvi izgulēties
◆ regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm
◆ ievērot personīgo higiēnu
◆ veikt ārsta ieteiktās vakcīnas
◆ uzturēt normālu ķermeņa svaru
◆ nesmēķēt, ierobežot alkohola lietošanu
◆ mēģināt mazināt stresu

Pievieno komentāru

Veselība