Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

RSU fizioterapeita video padoms: Kāpēc un kā vingrot biroja darbiniekiem?

Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka 1,4 miljardu pieaugušo veselību apdraud fizisku vingrinājumu trūkums. Tas attiecas uz teju visiem biroja darbiniekiem Latvijā, jo tie, kuri, veicot darba pienākumus, sēž vismaz sešas stundas, ir sēdoša darba darītāji un, sēžot ilgas stundas, ķermenī netiek nodrošināta pilnvērtīga asinscirkulācija u. c., ar laiku radot neatgriezeniskus veselības traucējumus. Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes asistente un fizioterapeite Daiga Pulmane iesaka ikvienam sēdoša darba darītājam vismaz reizi stundā piecas minūtes pavingrot. Video viņa pastāsta, kāpēc ir jāvingro, un nodemonstrē vairākus vienkāršus vingrinājumus, ko var veikt, sēžot un stāvot pie sava darba galda.

RSU Rehabilitācijas fakultātes Rehabilitācijas katedras asistentes un fizioterapeites Daigas Pulmanes padoms, kāpēc un kā vingrot, redzams video.

Sēdoša darba darītājiem, kuriem muskuļi ilgstoši ir saspringtā stāvoklī un tiek saspiesti mugurkaula skriemeļi, var rasties izmaiņas mugurkaulā, veidoties kakla, krūšu un jostas daļas izmaiņas skriemeļos, kā arī parādīties galvassāpes un citi veselības traucējumi.

Ilgstoši skatoties vienā punktā, t. i., dokumentos vai monitorā, tiek noslogota arī redzes muskulatūra, līdz ar to rodas ne tikai galvassāpes, bet arī sāpes kaklā, plecos un rokās visā to garumā. “Datora monitoram vienmēr jābūt novietotam darbiniekam tieši pretī, lai nesavērptos mugurkaulā ap savu asi, un noteikti reizi stundā būtu jāpaskatās monitoram pāri tālumā,” skaidro fizioterapeite.

Ja ir vienveidīgs darbs ar datorpeli, tiek noslogoti arī pirksti un plaukstas locītava, un dienas beigās locītava var sāpēt, kā arī ir tirpt pēc darba un visu nakti.

Ilgstoši sēžot, tiek saspiests iegurnis un cirkšņi, līdz ar to tiek traucēta asinscirkulācija uz kājām un tiek noslogota jostas un iegurņa daļa. “Arī muskulatūra ir disbalansā – kājas ir saliektas gūžās 90 grādu leņķī, vēdera muskulatūra ir atslābusi, bet tajā pašā laikā, lai noturētu ķermeni taisni, jostas daļas muskulatūra ir saspringusi,” stāsta RSU asistente Daiga Pulmane. “Kad muskuļi nogurst, sākam ieņemt nepareizas, šķības pozas, kur viena iegurņa daļa ir augšā, otra – lejā, līdz ar to izmainās stāvoklis mugurkaulā. Ja šāda poza ir ilgstoši, tad var būt muskuļu disbalanss un rodas sāpes muguras jostas daļā.”

Kad sēžot tiek ieņemta sakumpusi poza, tiek saspiestas plaušas un diafragma, līdz ar to tiek traucēta elpošanas funkcija un organismam pietrūkst skābekļa.

Kā liecina viss iepriekš minētais, ilga sēdēšana nav labvēlīga organismam, tādēļ ik pa brīdim ir jāizstiepjas, jāpieceļas, jāpastaigā vai jāpavingro. “Un, kad būsiet izpildījuši vienkāršos vingrojumus, ko es demonstrēju un kas no jūsu dienas aizņems tikai dažas minūtes, iesaku piecelties un aiziet izdzert glāzi ūdens,” smaidot nobeigumā piebilst fizioterapeite.

Pievieno komentāru

Veselība