Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rūpējies par „brīvu” degunu

Deguns paredzēts ne tikai patīkamu aromātu sajušanai. Amerikāņu pētnieki noskaidrojuši, ka oža ir arī būtiska maņa brīdī, kad tiek izvēlēts seksuālais partneris. Lai pavasari baudītu ar pilnu krūti un nejauši nepalaistu garām arī savu īsto vīrieti, būtiski, lai degunu nemoka iesnas un alerģija.

Kad maijā sāk tecēt deguns un parādās iesnas, daudzi domā, ka tā ir mainīgo laikapstākļu izraisīta saaukstēšanās - jau vēlamies no skapja izvilkt plānās pavasara drēbes, bet laiks vēl mēdz būt mānīgs. „Ja iesnas nepāriet nedēļas laikā un izārstētas pēc laikā atkal ir klāt, iespējams, tā ir alerģija," saka alergoloģe Dina Sebre. Pavasarī izplatītākais alerģijas izraisītājs ir ziedputekšņi, bet iespējams, ka alerģiju izraisa arī dzīvnieku spalvas, kondicionieros esošās pelējuma sēnītes un putekļu ērcītes. Alerģija var izpausties dažādi - gan kā aizlikts vai pilošs deguns, gan vienkārši ar niezi vai šķaudīšanu.
Alerģiskas iesnas
Alerģiskās iesnas ir viena no visbiežāk sastopamām alerģiskām slimībām. Tās var būt sezonālās un var būt visu gadu. „Alerģiskās iesnas var izpausties līdzīgi kā akūtās iesnas. Biežāk to izraisa tādi alergēni kā ziedputekšņi, dzīvnieku spalvas. Pastāvīgus simptomus ar aizliktu degunu biežāk izraisa putekļu ērces un pelējuma sēnes. Alerģiskas iesnas pēc norises iedala pastāvīgās un epizodiskās. Sezonālās alerģiskās iesnas jeb rinīts ir tikai noteiktā laikā, visbiežāk augu un koku ziedēšanas periodā. Šādu alerģisko rinītu gadījumā ir apgrūtināta elpošana caur degunu, bieža šķaudīšana, acu asarošana un nieze, iesnas - īpaši atrodoties ārpus telpām un saulainā, vējainā laikā," teic D. Sebre.
Viņa atzīmē, ka it īpaši pavasarī, kad dabā viss sāk plaukt un ziedēt, uzrodas spēcīgi alerģijas izraisītāji - ziedputekšņi, kas daudziem izraisa acu niezēšanu un asarošanu, šķaudīšanu, pilošu vai aizliktu degunu. Tas var turpināties reizēm pat visu vasaru.

Alerģija var sākties jebkurā vecuma
Ir noskaidrots, ka alerģiju attīstībā liela nozīme ir iedzimtībai. Piemēram, bērni, kam abi vecāki slimo ar alerģiju, 50-75 % gadījumos alerģiju pārmanto. „Diemžēl vairākumā gadījumu noslieci uz alerģiju bērns manto no vecākiem. It sevišķi, ja alerģiski ir abi vecāki. Ja vecāki ir alerģiski un plāno mazuli, labāk jau laikus dodies pie ārsta, lai saskaņotu rīcības plānu, kā mazināt alerģijas risku gaidāmajam bērniņam," iesaka D. Sebre. Pēc viņas teiktā alerģija var sākt izpausties jebkurā mūža posmā, tomēr visbiežāk bērnībā. „Arī pavisam maziem bērniem novēro alerģiskās iesnas. Tās iespējams pazīt, ja aptuveni vienā un tai pašā gadalaikā, piemēram, pavasara sākumā, bērnam parādās iesnas, lai gan nav saaukstēšanās pazīmju. Šie simptomi atkārtojas gadu no gada, turklāt tie var arī pastiprināties," brīdina ārste.

Nedrīkst nenovērtēt
Alerģisko simptomu gaita var būt dažāda, bet bieži, ja netiek ārstēts, tie kļūst aizvien spēcīgāki. "Jebkurā gadījumā nedrīkst nenovērtēt potenciālo alerģijas bīstamību. Bieži vien ieilgušas alerģiskas iesnas var izraisīt arī astmatiskus simptomus. Vēl arī nopietnas problēmas var būt cilvēkiem, kas ir jutīgi pret bišu vai lapseņu kodieniem - tie var izraisīt smagas vai pat dzīvībai bīstamas alerģiskas reakcijas. Labākās zāles alerģiskam cilvēkam būtu pilnībā izvairīties no tā, kas viņa organismam bīstams. Diemžēl ikdienas dzīvē to izdarīt bieži vien ir pat neiespējami, tāpēc nepieciešams lietot arī medikamentus," iesaka D. Sebre.

Alerģiskās iesnas ir jāārstē
Alerģija var būt arī bīstama - iesnām var pievienoties klepus, elpas trūkums, rasties pirmās bronhiālās astmas pazīmes. Tad bez mediķu palīdzības vairs neiztikt. Vislabāk ārstēšanu apspriest ar ārstu, jo katrs gadījums ir atšķirīgs un medikamentu izvēle ir specifiska. Nevar pielietot visiem vienu shēmu. „Ja alerģija izpaužas tikai kā iesnas - tie saucamie „pilošie deguni" un zināms, kurš ir riskantākais ziedēšanas periods, palīdzēt var otrās paaudzes antihistamīna līdzekļi, sākot tos lietot laicīgi pirms sezonas. Piemēram, Claritine vai Zyrtec (bezrecepšu) un Aerius vai Xyzal (recepšu medikamenti), kas lietojami iekšķīgi vai arī degunā izsmidzināmais Allergodil. Pirmās paaudzes pretalerģijas medikamentus, Tavegilu vai Suprastīnu lietot neiesaku, jo tie izraisa miegainību," teic D. Sebre. Ja deguns ir aizlikts vislabāk palīdzēs degunā izsmidzināmie pretalerģijas līdzekļi, piemēram, Flixonase (vienīgais bezrecepšu medikaments), kas iedarbojas lokāli un alerģiju arī ārstē. Zāles jāturpina lietot tik ilgi, kamēr turpinās alerģija.

Pievieno komentāru

Veselība