Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Strauji pazeminoties gaisa temperatūrai – vairāk ķermeņa atdzišanas un apsaldējumu gadījumi

Latvijā tuvākajās dienās meteorologi prognozē ievērojami aukstāka laika iestāšanos - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi brīdina, ka palielinās ķermeņa atdzišanas un apsaldējumu gadījumi. Tāpat varētu palielināties uz ietvēm un ceļiem traumas guvušo cilvēku skaits, paslīdot un gūstot mežģījumus un lūzumus.

Šomēnes vien NMP dienesta mediķu palīdzība bijusi nepieciešama jau 41 ķermeņa atdzišanas upurim un četriem cilvēkiem, kuri guvuši virspusējus ķermeņa apsaldējumus.  

Atdzišana cilvēkam var iestāties, ja būtiski pazeminās ķermeņa temperatūra, ilgstoši atrodoties aukstumā ārā vai aukstā ūdenī. Visjūtīgākie pret siltuma zudumu ir bērni un vecāka gadagājuma cilvēki. Alkohola lietošana būtiski palielina nosalšanas risku, tā ietekmē paplašinās ādas asinsvadi, mazinās drebuļu aizsargmehānisms un cietušais nespēj adekvāti uztvert apkārtni un notiekošo. Ķermeņa atdzišanu var veicināt arī dažādas saslimšanas - cukura diabēts, centrālās nervu sistēmas bojājumi, traumas, u.c.

 

Iestājoties atdzišanai cietušajam ir drebuļi/trīcēšana, koordinācijas traucējumi, pavājinās domāšana un atmiņa. Smagākos gadījumos - cilvēkam var būt palēnināta sirdsdarbība, asinsspiediena pazemināšanās, pavājināti ķermeņa refleksi, vājš pulss un elpošana, samaņas zudums.

 

Savukārt, ķermeņa apsaldējumi rodas, aukstuma ietekmē gūstot ādas, audu vai muskuļu bojājumus. Visbiežāk cilvēki apsaldē atklātās ķermeņa daļas - degunu, vaigus, zodu, arī roku un kāju pirkstus. Apsaldēto ķermeņa daļu āda kļūst bāla, ir iespējamas sāpes, kas audiem sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam, samazinās. Smagākos apsaldējumu gadījumos var iestātie neatgriezeniski audu bojājumi un atmiršana (nekroze).

 

Lai izsargātos no aukstuma ietekmes, atcerieties, ka dodoties ārā, gan bērniem, gan pieaugušajiem vajadzētu valkāt siltus apavus (tādi, kas nav cieši pieguloši) un zeķes (vilnas vai kokvilnas, sintētikas nav ieteicamas), kā arī cepuri un šalli. Valkājiet dūraiņus, jo tie silda labāk nekā pirkstaini cimdi.

 

Izvēlieties mitrumu necaurlaidīgas un siltumu saglabājošas virsdrēbes. Uzvelciet vairākas apģērba kārtas, kas nav cieši pieguļošas ķermenim, tādējādi ļaujot asinsritei brīvi cirkulēt. Vairākas apģērba kārtas ļaus novilkt lieko apģērbu gadījumā, ja kļūs karsti.

 

Drebuļi ir pirmā pazīmē, kas liecina par to, ka ķermenis zaudē siltumu - neignorējiet to, dodieties iekštelpās sasildīties.

 

NMP dienesta mediķi arī atgādina, ka mainīga gaisa temperatūra kopā ar nokrišņiem var veidot slidenas ietves un palielina risku paslīdēt, nokrist un gūt mežģījumus un lūzumus. Īpaši uzmanīgus slidenā slaikā mediķi aicina būt vecāka gadagājuma cilvēkus.

 

Gadījumā, ja ir aizdomas par ķermeņa atdzišanu, apsaldējumiem, vai ir gūta smaga trauma krītos uz slidenas ietves - izsauciet ātro palīdzību, zvanot 113.

Pievieno komentāru

Veselība