Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Trešdaļa Latvijas bērnu našķējas biežāk nekā rekomendē speciālisti

Trešdaļa Latvijas pirmsskolas vecuma bērnu ik dienas saņem vairāk nekā divus našķus – tas ir biežāk kā rekomendē pediatri un uztura speciālisti. Populārākie Latvijas bērnu našķi ir augļi, saldumi un konfektes, biezpiena sieriņš, jogurts un cepumi. Tajā pašā laikā vecāki kā vērtīgākos našķus atzīst augļus un piena produktus. 80% vecāku uztraucas par savu bērnu uzturu - galvenās bažas našķēšanās kontekstā ir cukura daudzums un zobu veselība.

Mazo ekspertu skolas un zīmola Danonki veiktais pētījums* liecina, ka trešdaļa Latvijas pirmsskolas vecuma bērnu našķējas biežāk nekā rekomendē pediatri un uztura speciālisti. Salīdzinājumam Lietuvā vairāk kā divus našķus dienā saņem 59% mazo bērnu, bet Igaunijā - 37%. Atšķirībā no kaimiņvalstīm, Latvijā īpaši raksturīgi bērnu apbalvot ar našķi – 64% vecāku to dod kā balvu, piemēram, par labu uzvedību vai kādu sasniegumu.

Teju visi Baltijas valstu vecāki atzīst, ka vēlas dot saviem bērniem piemērotus un vērtīgus našķus, taču vairāk kā puse igauņu un lietuviešu, kā arī 2/3 mūsu valsts vecāku atzīst, ka viņiem ir grūti atrast veselīgus un viegli pagatavojamus našķus. Puse Latvijas mazo bērnu vecāku atzīst, ka uztura vadlīnijas šķiet mulsinošas (piemēram, likumdošanā iestrādātās normas) un viņiem nav skaidrs porcijas lielums, kāds būtu jādod pamata maltītes laikā vai našķējoties (45%), kā arī, cik daudz našķu dienas laikā būtu pieļaujami (43%).

Galvenās Latvijas vecāku bažas našķēšanās kontekstā saistās ar sliktu ietekmi uz zobu veselību (89%), iespējamiem gremošanas traucējumiem (70%) un palielinātu svaru (62%). Lielu daļu latviešu (76%) satrauc tieši cukura daudzums našķos. Viena no raizēm ir arī par našķu došanu bērnam brīžos, kad paši vecāki nav klāt. Turklāt aptuveni puse atzīst, ka vecvecāki pārkāpj viņu našķēšanās principus, piedāvājot bērnam našķus, ko paši vecāki neakceptē.

Populārākie Latvijas bērnu našķi ir augļi, saldumi un konfektes, biezpiena sieriņš, jogurts un cepumi. Interesanti, ka kaimiņvalstīs vecāki daudz retāk saviem bērniem ļauj našķēties ar saldumiem un konfektēm (Latvijā 51%, Igaunijā 29%, Lietuvā 19%). Ja dārzeņi Latvijas bērniem nav pat našķu topa desmitniekā, tad Igaunijā tie ir ceturtais populārākais pirmsskolas vecuma bērnu našķis.

Pediatre Gerda Lielause atzīst, ka savā praksē visai bieži saskaras ar bērnu gremošanas sistēmas, ādas, kā arī zobu veselības problēmām, ko izraisa nepareizi lietota pārtika. “Ir divi vecuma posmi, kad bērniem redzu parādāmies šādas problēmas – ap 5 gadiem, kad pirmajos dzīves gados lietotais uzturs sāk atspoguļoties veselībā, un tad ap 9-10 gadiem, kad bērns jau iet skolā un nereti maltīti vai našķi izvēlas pats - ne vienmēr vecāku kontrolētu un veselīgu. Taču svarīgi saprast, ka bērni pārņem ģimenes uztura lietošanas tradīcijas un ieradumus, tāpēc vecākiem ir lieliska iespēja būt labiem paraugiem. Našķēties var un vajag – taču konfektes un citi saldumi būtu jānomaina pret veselīgiem produktiem – augļiem un dārzeņiem, piena vai pilngraudu produktiem”.

Interesanti, ka 75% Latvijas vecāku maldīgi uzskata, ka našķēšanās nav laba bērniem, tajā pašā laikā speciālisti apgalvo – tā ir viena no vērtīgākajām dienas maltītēm, ja vien tiek plānota pareizi. Uztura speciāliste Lizete Puga skaidro, ka “tieši uzkodas tiek uzskatītas par vienām no dienas vērtīgākajām ēdienreizēm, jo tās ļauj dažādot ikdienas ēdienkarti un nodrošina vienmērīgu sāta sajūtu, palīdzot izvairīties no pārēšanās galvenajās ēdienreizēs un no izsalkuma garākās pauzēs starp maltītēm”.

L.Puga saka: “Lai našķēšanās būtu vērtīga, svarīgi to plānot pareizi un izvēlēties veselīgus našķus. Būtiski ievērot, ka dienā ir 3 pamata ēdienreizes: brokastis, pusdienas, vakariņas, kā arī 2 uzkodas: otrās brokastis un launags. Starp ēdienreizēm vajadzētu ievērot 2-3 stundu pauzi. Tāpat jāpiedomā pie našķa lieluma - tam jābūt aptuveni 1 bērna saujas lielumā. Piemēram, 1 neliels ābols, 4–5 rieksti, 1 glāze sulas, 100–200 g jogurta. Vērtīgi un veselīgi našķi ir augļi, dārzeņi, piena produkti, pilngraudu produkti, rieksti un sēklas”.

Mazo ekspertu skola kopā ar L.Pugu ir izstrādājusi padomu materiālu “Našķētiesprasme” veselīgai un pārdomātai uzkodu izvēlei, ko vecāki var izmantot kopā ar bērniem. To iespējams lejupielādēt: http://ejuz.lv/nasketiesprasme.>


Faktu lapa

Baltijas valstu pirmsskolas vecuma bērnu našķēšanās paradumi*

  1. Vairāk kā 1/3 Latvijas vecāku atzīst, ka viņu bērni ēd vismaz 3 našķus dienā (36%) un našķi ir nozīmīga viņu bērnu ikdienas uztura sastāvdaļa (37%). Igaunijā šie rādītāji ir 37% un 70%, Lietuvā - 59% un 69%. Divus našķus – kā rekomendē speciālisti – bērniem dod 32% Latvijas vecāku, 41% - Igaunijas un 30% - Lietuvas.

  1. Lielākā daļa Latvijas vecāku (74%) uzskata, ka našķi nav labi bērnam, atšķirībā no kaimiņvalstīm, kur līdzīgi domā salīdzinoši mazāk respondentu - 46% Lietuvas vecāku un 31% Igaunijas vecāku.

  1. Vecāki uzskata, ka našķēšanās nav laba zobu veselībai, rada gremošanas traucējumus un lieko svaru.


Latvija Lietuva Igaunija Nav laba zobu veselībai 89% 63% 64%

Rada gremošanas traucējumus 70% 44% 30%

Rada lieko svaru 62% 40% 29%

  1. Vairums Baltijas valstu vecāku vēlas bērniem dot veselīgus našķus – 96% Latvijas, 97% Lietuvas un 95% Igaunijas. Vecāki arī atzīst, ka viņus uztrauc bērnu ikdienas uzturs (gan maltītes, gan našķi) – īpaši Lietuvas (84%) un Latvijas (80%), Igaunijas vecāki ir salīdzinoši mierīgāki un pārliecinātāki par šo jautājumu (uztrauc - 58%).

  1. TOP 10 Baltijas valstu pirmsskolas vecuma bērnu iecienītākie našķi:

Latvija


Lietuva

Igaunija

1. Augļi 64%

2. Saldumi un konfektes 51%

3. Biezpiena sieriņš 43%

4. Jogurts 38%

5. Cepumi un kūkas 38%

6. Šokolāde 30%

7. Saldināti dzērieni 25%

8. Piens 22%

9. Siers 21%

10. Sviestmaize 20%


1. Augļi 71%

2. Jogurts 54%

3. Biezpiena sieriņš 51%

4. Cepumi un kūkas 44%

5. Siers 26%

6. Dārzeņi 25%

7. Saldināti dzērieni 24%

8. Sviestmaize 23%

9. Piens 21%

10. Saldumi un konfektes 19%

1. Augļi 80%

2. Biezpiena sieriņš 46%

3. Jogurts 43%

4. Dārzeņi 35%

5. Saldumi un konfektes 29%

6. Siers 28%

7. Piens 26%

8. Sviestmaize 24%

9. Cepumi un kūkas 19%

10. Saldināti dzērieni 19%


*Pētījumu veica Mazo ekspertu skola un zīmols Danonki sadarbībā ar Mindshare 2017.gada janvārī, aptaujājot 750 respondentus - vecākus, kuriem ir 3-6 gadus veci bērni.

Pievieno komentāru

Veselība