Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai organisma “paskābināšanās” ir bīstama un kas to ietekmē?

Virtuālajā telpā un privātās sarunās izskan bažas, ka “esam pārāk skābi”– zaudējuši skābju un sārmu attiecību līdzsvaru organismā, kas ietekmē arī pašsajūtu un izskatu. Nav dūmu bez uguns, bet viedokļi atšķiras.

80 pret 20?
Cilvēka orgānu pareizai funkcionēšanai nepieciešama vide, ko raksturo pH (power of hydrogen) jeb ūdeņraža potenciāls piesaistīt skābekli. Jo vairāk vide organismā nodrošināta ar skābekli, jo sārmaināka. Veselam cilvēkam tā ir viegli sārmaina – pH 7,4. Kad asinis, limfa, starpšūnu šķidrums kļūst skābi, tiek traucēta vielmaiņa un it kā bez iemesla attīstās dažādas slimības.

Ja nav sūdzību, pusi no ēdienkartes var veidot skābie produkti (pH zemāks par 7) un otrus 50 procentus – sārmainie (pH augstāks par 7,1), tādējādi pH līmenis būs līdzsvarā. Parādoties “pieskābināta” organisma simptomiem – hroniskam nogurumam, miegainībai, nervozitātei, koncentrēšanās spēju zudumam, ādas problēmām, vajadzētu parūpēties, lai ēdienkartē būtu 80 % sārmainu vidi veidojošo produktu un tikai 20 % – skābu vidi veidojošo produktu, raksta “www.vesels.lv”.

Sārmainu vidi atšķirīgā pakāpē veido gandrīz visi svaigie dārzeņi. Izteikti sārmaini ir gurķi, pētersīļi, seleriju sakne, brokoļi, skābenes, spināti, ķiploki, kreses, diedzēti graudi. Pēc termiskas apstrādes dārzeņi kļūst neitrāli vai vāji skābi. Skābēti, konservēti, marinēti vai mikroviļņu krāsnī uzsildīti dārzeņi jau ir izteikti skābi.

Var draudēt koma vai nāve
Organisma šūnas ir ļoti jutīgas pret pH svārstībām. Pat nelielas pH izmaiņas samazina hormonu, fermentu aktivitāti un bioķīmisko procesu ātrumu. Novirzes no normas par 0,1 vienību draud ar šūnu bojājumiem, fermentu funkciju pavājināšanos, kas var kļūt par iemeslu neatgriezeniskai patoloģijai; nopietnāku noviržu gadījumā iestājas koma, bet pH zemāks par 6,8 vai augstāks par 7,8 nav savienojams ar dzīvību. Tāpēc veselības saglabāšanai ir tik svarīgi organismā noturēt skābju un sārmu līdzsvaru, brīdina portāls “Serdec.ru”.

Cilvēka pH līmenis turas normas robežās, ja normāli strādā plaušas, aknas un nieres, kas izvada kaitīgās vielas. Traucējumi šajos orgānos un kuņģa-zarnu traktā liecina par skābju un sārmu līdzsvara trūkumu. Jebkuru noviržu no normas gadījumā jāuzsāk ārstēšana, taču speciālie preparāti jālieto tikai ārsta uzraudzībā.

Skābas un sārmainas
Neliela skābuma paaugstināšanās asinīs nekādi neizpaužas. Mērenas acidozes (acidosis; lat. acidus – skābs) gadījumā ūdeņraža jonu koncentrāciju normalizē organisma iekšējie kompensatoriskie mehānismi. Acidoze ir patoloģisks stāvoklis, kura galvenā pazīme ir skāba asins reakcija. Tās ietekmē rodas elpošanas ritma, apziņas traucējumi, pasliktinās smadzeņu un nieru asinsapgāde, samazinās diennaktī izdalītā urīna daudzums. Ieilgušu vai smagu acidozi ārstē, ievadot sārmainu šķīdumu preparātus, skaidro interneta vietne “Ārsts.lv”.

Acidozei ir daudz cēloņu, ieskaitot pārlieku daudz gaļas un maz dārzeņu lietošanu uzturā un alkoholismu. Skābas asinis pavada cukura diabēta komplikācijas.

Alkalozes pazīme – sārmainas asinis. Skābju-bāzu līdzsvara traucējums organismā ar novirzi uz bāziskuma pusi ir ūdeņraža jonu koncentrācijas samazināšanās dēļ. Veselam cilvēkam īslaicīga alkaloze var rasties pēc dziļas, ātras elpošanas, piemēram, ātri piepūšot gumijas kameru. Pirmā pazīme ir viegls reibonis, kas pāriet, ja uz brīdi aiztur elpu. Šādu ar elpošanu saistītu alkalozi sauc par respiratorisko alkalozi. Tās cēlonis var būt arī augsta temperatūra, saindēšanās, piemēram, ar salicilātiem. Alkaloze var būt arī metaboliska – saistīta ar vielmaiņu. Tā var rasties, ja cilvēks uzņem daudz sārmu vai stipri vemj un tādējādi zaudē daudz skābju. Retos gadījumos alkaloze var būt iedzimta; tādiem cilvēkiem daudz skābju izdalās caur zarnu gļotādu, vēsta portāls “Medicine.lv”.

Alkaloze var attīstīties, ja cilvēkam ir palielināts ķermeņa svars un uzturs pārbagāts ar atsevišķiem produktiem. Asins sārmainības gadījumā ir traucēta vielmaiņa, ēdiena sagremošana, slikti uzsūcas minerālvielas un asinīs no gremošanas trakta nonāk toksīni. Šo iemeslu dēļ var attīstīties un progresēt kuņģa-zarnu trakta un aknu slimības, alerģija, ādas patoloģijas. 

UzziņaiKas ietekmē pH svārstības?
◆ Psihoemocionāla pārslodze, slikta ekoloģija, sirds-asinsvadu saslimšana, neveselīgi ēšanas paradumi, urīna izvades orgānu slimības, kaulu trauslums, smēķēšana, pazemināta imunitāte.

◆ Lai organisms “nesaskābtu”, nav vēlams uzņemt cukuru saturošus produktus pēc gaļas maltītes, kas kuņģī tiek sagremota pēc 3–4 stundām. Cukurs fermentējas daudz ātrāk, notiek rūgšanas process un izdalās etiķskābe. Saldumus labāk baudīt starp ēdienreizēm stundu pēc maltītes.

Vai uzturs var ietekmēt organisma pH?

Ilze Lutere, sertificēta uztura speciāliste:
- pH diētas, tabulas ar skābiem un sārmainiem produktiem, sodas dzeršana, citronūdens no rīta, urīna testa strēmeļu tirgošana, emocijas, slimības, vēzis tajā skaitā, padara mūs skābus – šādi apraksti ar “zinātnisku” piesitienu izklausās gana pārliecinoši. Kaut kas tajā, protams, ir. Jo patiešām asiņu pH izmainās, ja notikusi smaga saindēšanās, kāda orgāna mazspēja, dekompensēts cukura diabēts, onkoloģiska saslimšana terminālā stadijā un citi ļoti nopietni stāvokļi.

Medicīnā par bīstamiem un nopietniem stāvokļiem tiek uzskatīts pārlieku liels skābums jeb acidoze un arī sārmainums jeb alkaloze. Bet vai to ietekmē uzturs? Iedalījums “skābs vai sārmains” nenosaka produkta garšas īpašības, bet gan pozitīvi (katjoni) un negatīvi (anjoni) lādētas daļiņas. Produkti, kas satur daudz kalcija, kālija, magnija katjonus, laboratorijas apstākļos rada sārmainu vidi, bet produkti, kas satur hlorīdu, fosfātu, sulfātu anjonus, – skābu vidi.

Dažādos cilvēka organisma šķidrumos pH līmenis ir atšķirīgs. Par svarīgāko veselības rādītāju asinīs tiek uzskatīts vāji sārmains – pH no 7,36 līdz 7,45. Acidoze iestājas, ja pH nokrīt zem 7,35, parasti to konstatē, cilvēkam nokļūstot reanimācijā. Kamēr tas nav noticis, organisms visiem spēkiem cenšas noturēt normālu skābju un sārmu līmeni. Kamēr organisma rezerves nav izsmeltas, asins analīzēs to konstatēt nevar, tāpēc to sauc par slēpto (latento) acidozi.

20. gadsimta beigās, kad strauji attīstījās pārtikas rūpniecība, mūsu ēdienkartē parādījās daudz rafinētu, apstrādātu, gāzētu, saldinātu produktu. Modē nāca pusfabrikātu lietošana uzturā. Attīstoties lauksamniecībai, produktos samazinājās neorganiskie savienojumi (kālijs, karbonāti), bet palielinājās hlora, nātrija un citu elementu daudzums. Mūsdienu pārtika vairs neatbilst cilvēka ģenētiskajām prasībām, jo pārāk daudz ikdienā patērējam produktus, kas var ietekmēt negatīvi.

Būtisks faktors ir novecošanās. Senioriem mēdz samazināties skābju un sārmu līdzsvara regulācijas mehānismi, nieres vairs nedarbojas tik nevainojami, un tas var veicināt metabolo acidozi. Audzēju rašanās risku neietekmē sārmaina pH diēta, jo audzēja šūnas aug tajā vidē, kāds ir organismā. Vēža šūnas rada ap sevi skābu vidi, nevis otrādi.

Viens no absurdiem ieteikumiem pH diētā ir dienā uzņemt 25 gramus olbaltumvielu. Tas neatbilst Pasaules veselības organizācijas
ieteikumiem, kas paredz: cilvēkam dienā jāapēd 0,8–1 grami olbaltumvielu uz katru svara kilogramu. Mazāks olbaltumvielu daudzums var novest pie tā, ka organisms kā olbaltumvielu avotu sāks izmantot savus muskuļaudus.

Tāpat šaubas rada uzskats, ka, uzņemot 80 % sārmainas pārtikas, iespējams nodrošināties ar pietiekamu kalcija un B12 vitamīna daudzumu. Citronūdens nevar ietekmēt asiņu pH, tomēr, regulāri to lietojot, var pārmainīt urīna pH uz sārmaino pusi, un tas savukārt samazina nierakmeņu veidošanās risku. Urīna pH atkarībā no apēstā var mainīties pāris stundu laikā.

Uzturs tiešā veidā neatstāj ietekmi uz asins bioķīmiju, tas spēj ietekmēt kaulu trauslumu, tomēr daudzos pētījumos ir pierādīts, ka pie osteoporozes biežāk vainojams nevis mazais uzņemtais kalcija daudzums, bet dažādi faktori, kas izraisa lielu kalcija zudumu. Secinājums – pH diēta nav ne brīnumlīdzeklis, ne panaceja. Pētīt tabulas un ēst saskaņā ar to, kurā ailītē atrodas produkts, būtu lieki, tikmēr ieteikumi bez pārspīlējumiem ir noderīgi un pozitīvi ietekmē veselību. Ideālā variantā gaļu nevajadzētu ēst trīs reizes dienā un pat ne katru dienu. Toties dārzeņus vēlams iekļaut ēdienkartē pēc iespējas biežāk. Katru dienu apēdot vismaz 500–600 gramus dārzeņu, mēs sevi nodrošinām ar minerālvielām, vitamīniem, antioksidantiem un citiem vērtīgiem bioloģiski aktīviem savienojumiem. Pētījumi apliecina: dārzeņu ēšana pasargā no sirds un asinsvadu slimībām un uzlabo nieru darbību. Tomēr bez olbaltumvielām neiztikt, jo tās nepieciešamas šūnām un audiem.

Pievieno komentāru

Veselība