Valstī ik gadu no sirds un asinsvadu slimībām mirst vismaz 18 000 cilvēku

Rīga, 3.okt., LETA. Epidemioloģiskie pētījumi par iedzīvotāju sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem liecina, ka ik gadu no sirds un asinsvadu slimībām mirst vismaz 18 000 cilvēku, aģentūru LETA informēja "Leo Burnett Riga" Sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Jānis Stīpnieks.

Latvijā vismaz 65% vīriešu un 62% sieviešu asinīs ir paaugstināts holesterīna līmenis. Savukārt no sirds un asinsvadu slimībām gadā mirst 55%-56% no kopējā mirušo skaita Latvijā, liecina Veselības ministrijas (VM) statistika.

Pētījumu rezultāti rāda, ka Latvijas iedzīvotāji savai veselībai velta pārāk maz uzmanības un neapzinās sirds un asinsvadu slimību riska faktoru ietekmes nopietnību.

 

Satraucošs ir arī pētījums par cilvēkiem, kuriem jau konstatēta nopietna sirds asinsvadu slimība. Kopumā šādas problēmas ir 47% cilvēku.

 

Šo pacientu holesterīna līmenis ir paaugstināts pat virs 5 mmol/l (milimoliem litrā), kas ir normāls skaitlis nosacīti veseliem cilvēkiem. Šādi rezultāti liecina par nepilnīgu sekundāro profilaksi.

 

"Latvijā speciāli epidemioloģiskie pētījumi par iedzīvotāju sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem tiek veikti kopš 1992.gada. Šo pētījumu rezultāti nav iepriecinoši, tradicionālo riska faktoru izplatība pēdējo 15 gadu laikā nav būtiski mainījusies. Atsevišķu riska faktoru, piemēram, palielināta holesterīna līmeņa, rādītājiem ir tendence pieaugt. Viens no galvenajiem šīs situācijas iemesliem ir iedzīvotāju nepietiekamā informētība par holesterīna ietekmi uz veselību un pasākumiem, kas veicami, lai samazinātu holesterīna līmeni. Joprojām plaši izplatīts ir mīts, ka holesterīna skaitli iespējams samazināt tikai ar veselīgas pārtikas lietošanu uzturā, kaut gan patiesībā bieži vien ir jālieto arī īpaši medikamenti," informē Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta direktors Vilnis Dzērve.

 

Pētījumu kompānijas "Data Serviss" veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti atklāj, ka 20% respondentu ar paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs neko nedara, lai šo līmeni mazinātu. Tātad Latvijas sabiedrība joprojām nav pietiekami informēta par iespējamo kaitējumu, kuru spēj nodarīt paaugstināts holesterīna līmenis. Šāda situācija veicina vieglprātīgu attieksmi pret nopietniem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem.

 

Pētījums liecina, ka 78% no 1024 respondentiem zina vai uzskata, ka zina, kas ir holesterīna skaitlis. Savukārt tikai 32% no kopējā respondentu skaita ir noskaidrojuši savu holesterīna līmeni.

 

Savu holesterīna līmeni galvenokārt zina sievietes, iedzīvotāji vecāki par 45 gadiem, latvieši un iedzīvotāji, kuru ģimenē nav bērnu. Retāk par savu holesterīna līmeni informēti ir iedzīvotāji Latgalē.

 

Holesterīns ir organismam nepieciešama taukiem līdzīga viela, kas ir katra cilvēka asinīs. Lielāko daļu holesterīna ražo aknas no uzņemtiem trekniem pārtikas produktiem, galvenokārt no treknas gaļas un piena produktiem.

 

Organismā parasti holesterīns ir pietiekamā daudzumā un tā trūkums nekad nav novērojams. Paaugstināta holesterīna līmeņa gadījumā tas var sākt izgulsnēties asinsvados, tādējādi paaugstinot miokarda infarkta vai smadzeņu insulta risku.

Pievieno komentāru

Veselība